"Lielais septītnieks" - pasaules bagātākās demokrātiskās valstis - svētdien izziņoja globālās infrastruktūras iniciatīvu, kam plāno piešķirt 600 miljardus dolāru, ziņo medijs "Politico". Iniciatīvas mērķis ir pretoties Ķīnas ietekmei politikas un tirdzniecības sfērās, ko valsts cenšas sasniegt caur milzīgām investīcijām attīstības valstīs.
Vācijas Alpos notika G7 valstu vadītāju tikšanās. ASV prezidents Džo Baidens norādīja, ka ”mūsu valsti un pasauli gaida vēsturiskas izmaiņas”, un piebilda, ka attīstības valstu tagadējās izvēles sagatavos tās nākotnes problēmām - klimata izmaiņām, pandēmijām un digitālā laikmeta izaicinājumiem.
ASV mērķis ir caur federālo finansējumu un privātā sektora investīcijām iniciatīvai tuvāko piecu gadu laikā piesaistīt 200 miljardus dolāru. Eiropas Savienība jau iepriekš paziņojusi par 300 miljardu eiro ieguldījumu. Pievienojoties arī citām G7 valstīm, dalībvalstis kopumā apņēmušās iniciatīvai piešķirt 600 miljardu dolāru.
Baidens, paziņojot par investīciju plāniem, neizmantoja vārdu “Ķīna”, tomēr bija skaidrs, ka plānots pretoties globālajai Ķīnas ietekmei. Baidens uzsvēra, ka, “demokrātiskām valstīm demonstrējot, uz ko tās ir spējīgas, un darot visu iespējamo”, tām ir iespējams uzvarēt autokrātiskas valstis.
“Mēs piedāvājam labākas izvēles iespējas cilvēkiem visā pasaulē,” viņš teica.
Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka programmas mērķis ir pasaulei piedāvāt “pozitīvu stimulu investīcijām, lai mūsu partneriem attīstības valstīs parādītu, ka tiem ir izvēles iespējas.”
Infrastruktūras plāns pirmo reizi tika izziņots pagājušā gada G7 samitā Lielbritānijā, taču tam nebija lieli panākumi. 2021. gadā tam dots nosaukums “Būvēsim no jauna labāk pasaulei,” kas simbolizēja Baidena iekšpolitisko iniciatīvu “Būvēsim no jauna labāk” (Build Back Better). Tās mērķis bija dot atspērienu ASV ekonomikai, tomēr iniciatīva netika atbalstīta Kongresā. Tāpēc infrastruktūras plānam ir dots jauns nosaukums – “Partnerība globālajai infrastruktūrai”.
Iniciatīvas mērķis ir sacensties ar Ķīnas “Joslas un ceļa” iniciatīvu, kuras ietvaros Ķīna ir centusies stiprināt saites ar attīstības valstīm, īpaši Āzijā un Āfrikā, piedāvājot finansējumu liela mēroga projektiem, piemēram, ceļu, dzelzceļa un ostu būvniecībai. Tomēr ASV ierēdņi ir brīdinājuši, ka valstis, kas sadarbojas ar Ķīnu, var tikt ievestas parādos, tāpēc šīm valstīm tiek piedāvāta alternatīva izvēle sadarbībai infrastruktūras jautājumos.
Sākotnēji iniciatīva sevī iekļāva nozīmīgus plānus klimata izmaiņu novēršanai nepieciešamajai infrastruktūrai, lai palīdzētu attīstības valstīm izbeigt ogļu spēkstaciju darbību. Kaut gan iniciatīvas ietvaros vēl joprojām plānots pievērsties klimata izmaiņu jautājumam, globālā inflācija to ir pamatīgi apgrūtinājusi, jo G7 valstis šobrīd vairāk fokusējas uz naftas un gāzes cenu samazināšanai nepieciešamajiem pasākumiem, nevis oglekļa emisiju mazināšanu.
Vācijas kanclers Olafs Šolcs norādīja: “Mūsu centienus veicināt globālo infrastruktūras attīstību ietekmē šī brīža ģeopolitiskā situācija. Tāpēc mēs esam pārrunājuši, kā investīcijas atjaunojamajā enerģijā un enerģijā ar zemiem oglekļa izmešu rādītājiem, ieskaitot gāzi, var mums palīdzēt pret Krievijas centieniem izmantot enerģiju kā ieroci,” norādot uz nepieciešamību G7 valstīm vienlaicīgi apsvērt gan klimata izmaiņu jautājumus, gan nepieciešamību stabilizēt energoresursu cenas.
