“Lielā septītnieka” valstis Vācijā otrdien vienojās meklēt iespējas, kā Krievijas naftas importiem noteikt cenu griestus, neievērojot Francijas aicinājumu ieviest globālu maksimālo cenu naftai, ziņo medijs “Politico”.
Tuvākajā laikā G7 valstīm būs jāatrod risinājumi tehniskajiem cenu griestu ieviešanas jautājumiem.
G7 grupā ietilpst Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, ASV, Kanāda un Japāna.
Ieviestais Krievijas naftas embargo ir devis pretēju efektu gaidītajam – globālās jēlnaftas cenas ir paaugstinājušās, ļaujot Krievijai gūt lielākus ienākumus kara turpināšanai un veicinot inflāciju.
Lai problēmu atrisinātu, ASV ieteikusi noteikt cenu griestus Krievijas naftas importiem, atceļot sankcijas, kas aizliedz apdrošināšanas pakalpojumus naftas tankkuģiem. Sankciju atcelšana attiektos tikai uz valstīm, kas piekristu Krievijas naftu iegādāties noteiktās maksimālās cenas ietvaros.
Francijas prezidents Emanuels Makrons pārsteidza G7 valstis, aicinot ieviest vispasaules naftas cenu griestus, tomēr Vācija un ASV aicinājumam pretojās.
Cenu griestu noteikšanu Krievijas naftas importiem atbalsta Germans Galušenko, Ukrainas enerģētikas ministrs un Oļegs Ustenko, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks ekonomikas jautājumos. Viņi mediju organizācijā “Project Syndicate” publicējuši rakstu, argumentējot, ka cenu griestu noteikšanai ir jābūt nākamajam solim pēc jau ieviestajām finanšu un daļējajām naftas embargo sankcijām.
Rakstā norādīts, ka maijā Eiropas savienība no Krievijas importēja jēlnaftu vairāk nekā piecu miljardu dolāru vērtībā. Par katru pārdoto barelu Krievijas valsts budžets saņem līdz pat 100 dolāriem, ko izmantot karā Ukrainā.
“Protams, Krievija varētu atteikties piegādāt naftu par zemāku cenu. Tomēr ir nepieciešams atcerēties, ka valsts turpināja pārdot naftu arī pandēmijas laikā, kad tās cena nokritās līdz pat 20 dolāriem par barelu. Ja Krievija pārtrauks naftas ieguvi, tiks sabojāti naftas urbumi, kas liktu valstij izstāties no Naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC,” autori argumentē.
“Rietumi ir panākuši lielu progresu sankciju ieviešanā, lai apturētu Krievijas karu Ukrainā. Iesāktais ir jāpabeidz,” norāda autori, parādot atbalstu Krievijas naftas importu griestu ieviešanai.
Oficiāls paziņojums par šādu lēmumu gaidāms samita noslēguma komunikē.
ASV virzītā plāna mērķis ir atņemt Kremlim svarīgu ieņēmumu avotu un panākt Krievijas naftas cenas krišanos, pirmdien žurnālistiem sacīja ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Lai gan Rietumi jau noteikuši vairākas sankciju kārtas Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā, sankcijām naftas nozarei būtu vislielākā ekonomiskā ietekme.
Energoresursu eksports ir Krievijas lielākais peļņas avots, un Rietumu valstis ir ļoti atkarīgas no naftas un gāzes importa.
Cenu griestu noteikšana nozīmētu, ka valstis turpina importēt no Krievijas energoresursus, kas tām nepieciešami, bet atsakās maksāt vairāk par konkrētu cenu. Teorētiski tas mazinātu inflācijas spiedienu Rietumos un reizē mazinātu Krievijas peļņu.
Rietumi cer, ka Maskavai nebūs citu variantu kā piekrist, jo tai ļoti nepieciešami ienākumi no naftas.
Tomēr pastāv svarīgi neatbildēti jautājumi par patērētājvalstu vienotību un Krievijas nostāju - vai Maskava tiešām piekāpsies vai arī pārtrauks energoresursu piegādes Eiropai?
Salivans sacīja, ka galvenais plāna šķērslis ir nevis gatavība to īstenot, bet sarežģīto loģistikas problēmu un tehnisko aspektu risināšana.
Viens no veidiem, kā sabiedrotie varētu panākt cenu grieztu darbošanos, ir ierobežot Krievijas naftas eksportētāju piekļuvi finanšu pakalpojumiem vai apdrošināšanas kompānijām, ja vien tie nevar pierādīt zemākās cenas ievērošanu.
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels svētdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) apspriedīs ierosinājumu, bet uzsvēra, ka tam ir daudz šķēršļu.