Ņemot vērā Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informāciju par bīstamu karstumu, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca (BKUS) aicina pārdomāt rīcību, lai bērns nepārkarstu un neapdegtu, informēja BKUS Komunikācijas daļas speciāliste Ilze Olšteina.
Tas, cik spēcīgi saules ultravioletais (UV) starojums iedarbosies uz ādu, atkarīgs gan no UV staru stipruma, gan iedarbības ilguma, gan ādas tipa, gan vides faktoriem.
Saules UV starojumu veido dažāda garuma viļņi, no kuriem ādu skar UVA un UVB stari, taču, lai saprastu, cik konkrētajā dienā tie spēcīgi, tiek izmantots UV radiācijas indekss. Kamēr šis indekss nav augstāks par divi, saules UV starojums nav bīstams, savukārt
indekss no trīs līdz pieci jau nozīmē, ka bērns no saules stariem ir rūpīgi jāpasargā, jo bērna āda ir jutīgāka nekā pieauguša cilvēka āda - tā saulē apdeg ātrāk.
Turklāt Latvijā lielākajai daļai cilvēku ir I un II ādas tips, kas nozīmē, ka āda ir gaiša un ātri apdeg saulē.
BKUS atgādina, ka·visas dienas garumā bērnam jādod padzerties, jo karstā laikā ir īpaši jāraugās, lai tiktu uzņemts pietiekams šķidruma daudzums. Piemēram, zīdaiņi nepieciešamo šķidruma daudzumu uzņem ar mātes pienu, kamēr tas viņiem ir vienīgais ēdiens un dzēriens, bet, kad bērns jau saņem citu ēdienu,
ja viņš negrib dzert, ūdeni jādod vismaz pa malciņam ik pēc piecām minūtēm.
Minimālo šķidruma daudzumu nosaka, pusi no bērna svara kilogramos pārvēršot mililitros - tas ir šķidruma daudzums, kuru jāuzņem ik pēc piecām minūtēm. Bērnam līdz 10 kilogramiem (kg), uz katru kilogramu svara ir vajadzīgi 100 mililitriem (ml) šķidruma - tas būtu apmēram viens litrs dienā, bet 25 kg smagam veselam bērnam diennaktī nepieciešami aptuveni 1600 ml šķidruma.
Karstā laikā, vai kad bērnam ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, papildus šai minimālajai normai jāuzņem vismaz 10-20 ml šķidruma uz katru kilogramu ķermeņa svara.
BKUS atgādina, ka regulāri jāpārbauda, cik karsts ir zīdaiņa ratiņos, jo tiešos saules staros ratu kulba var ļoti uzkarst. Tāpat nav ieteicams kulbu apklāt, jo tas veicina sakaršanu ratiņu iekšpusē.
Vienlaikus no aptuveni plkst.10 līdz 16 nav ieteicams laist bērnu tiešos saules staros, bet gan kopā ar viņu uzturēties telpās vai ēnainā vietā.
Bērnam ieteicams vilkt plānu apģērbu ar garām piedurknēm un garām bikšu starām vai garu kleitiņas apakšdaļu, galvā ir jābūt cepurei, uz acīm jāliek saulesbrilles.
Savukārt mazulim līdz gada vecumam dienas vidū saulē atrasties nevajadzētu ne brīdi.
Ja tomēr izlemts, ka lielāks bērns kādu laiku arī dienas vidū atradīsies laukā, aizsarglīdzeklis pret saules UVA un UVB stariem ar SPF indeksu vismaz 30, bet vislabāk - 50, jāuzklāj vismaz 20 minūtes pirms došanās ārā. Ja tas piemirstas, aizsargkrēmu jāuzklāj, tiklīdz sanāk par to atcerēties, skaidro BKUS.
Aizsargkrēms jāklāj bagātīgi un aptuveni ik pēc divām stundām vai pēc katras peldes jāuzsmērē vai jāuzpūš atkārtoti, paturot prātā, ka bērns var apdegt ne tikai tiešos saules staros, bet arī ēnā un ūdenī.
BKUS virsārste Renāte Snipe norāda, ka vasaras dienās, kuras sinoptiķi raksturo kā ekstrēmi karstas, vecākiem būtu jāņem piemērs no Dienvidu zemju iedzīvotājiem. Tie dienas vidu pavada telpās aiz cieši aizvērtiem aizkariem. Latvijā siltais laiks ir vien dažus mēnešus, līdz ar to cilvēki steidzas to izbaudīt, kas beidzas ar pārkaršanu un saules UV staru radītiem apdegumiem, kas ir bīstami un ļoti sāpīgi. Turklāt pētījumi liecinot, ka apdegumi, kas gūti saules ultravioletajos staros, dubulto ādas vēža risku nākotnē, uzsver Snipe.
Gadījumā, ja bērns ir pārkarsis vai apdedzis saulē, viņš ir jānogulda vēsā telpā vai ēnā, viņam jādod padzerties, lai varētu uzņemt pietiekoši daudz šķidruma.
Tāpat uz ādas jāuzklāj mitras, vēsas dvieļu kompreses, kuras atstāj uz 10-15 minūtēm. Šo procedūru atkārto vairākas reizes dienā, jo mitrās kompreses palīdz atvēsināt ādu, mazina diskomfortu un sāpīgumu.
Bērnu var likt arī vēsā dušā vai vannā uz aptuveni desmit minūtēm, savukārt pēc kompresēm vai dušas, ja apdegums nav dziļš - āda ir apsārtusi, bet nav ādas bojājumu, to viegli nosusina un uzklāj mitrinošu krēmu. BKUS norāda, ka krējuma vai taukainu krēmu lietošana nepalīdzēs, bet gluži otrādi - nodarīs ādai papildu kaitējumu.
Kamēr āda nav sadzijusi, BKUS aicina apdeguma skartās vietas nemazgāt ar ziepēm.
Ja ir paaugstināta ķermeņa temperatūra vai izteikts diskomforts, bērniem pēc sešu mēnešu vecuma sāpju mazināšanai iekšķīgi var dot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, piemēram, ibuprofēnu. Sākot lietot pretiekaisuma līdzekli pirmo sešu stundu laikā pēc apdeguma gūšanas, tas efektīvāk mazina sāpes un pietūkumu. Pretiekaisuma līdzekli dod ik pēc sešām līdz astoņām stundām, medikamenta lietošanu turpina divas dienas un bērnu novēro.
Ja bērna pašsajūta pāris dienās būtiski neuzlabojas, BKUS aicina vērsties pie ģimenes ārsta. Ārsts var ieteikt lietot uz ādas smērējamu pretiekaisuma līdzekli.
Savukārt, ja apdegums ir nopietnāks, uz ādas var veidoties pūslīši, kurus nedrīkst noplēst vai pārspiest, pūslīši dažu dienu laikā uzsūksies paši. Ja pūslīši plīsuši, iespējams, būs jālieto antibakteriāls līdzeklis, lai nepievienotos kāda infekcija, tāpēc šādā situācijā ir jāvēršas pie ģimenes ārsta.
Taču, ja apdegums ir tik nopietns, ka uz bērna ādas veidojas pūslīši, sākas drudzis, galvassāpes, vemšana, nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Tāpat pie ārsta jāvēršas, ja jebkādus saules UV staru radītos apdegumus vai karstuma dūrienu guvis bērns līdz gada vecumam.
Neatliekamā medicīniskā palīdzība nepieciešama, ja pārkarsis vai saulē apdedzis bērns zaudē samaņu vai viņa stāvoklis strauji pasliktinās.