/nginx/o/2021/12/14/14260526t1hd869.jpg)
Cilvēki neatpazīst slīkšanu, domājot, ka cilvēks slīkst, mētājoties ar rokām un kliedzot, bet realitātē, it īpaši bērni, noslīkst klusi, saka Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs. Pēc viņa domām, valsts un pašvaldību līmenī netiek pietiekami gādāts par drošību uz ūdens. Katru gadu Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēki - lielākā daļa peldsezonā.
Lai gan Latvija ir ūdeņiem bagāta valsts, cilvēku peldētprasme aizvien ir zemā līmenī, vienisprātis ir speciālisti. Savu robu pelēšanas apmācībā iecirtusi pandēmija, kuras laikā iespēja apmeklēt baseinu un iemācīties peldēt bērniem bija ierobežota. Ne visās publiskajās peldvietās dežurē glābēji, nav pat pieejami peldriņķi, ko padot gadījumā, ja cilvēks sāk slīkt. Protams, peldriņķu nav arī vietās, kur peldēties nedrīkst, bet cilvēki reāli peldas. Rezultātā Latvijā noslīkušo īpatsvars ir augstākais Eiropā - 6,1 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Gadā vidēji noslīkst tikpat, cik dzīvību zaudē uz ceļiem.
VUGD noslīkušo statistika:
2022.gadā - 45 (peldsezonā no 15.maija ir izcelti 16 bojāgājuši cilvēki)
2021.gadā - 100 (peldsezonā no 15.05. līdz 15.09. izcelti 58 bojāgājuši cilvēki)
2020.gadā - 122
2019.gadā - 96
2018.gadā - 118
Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs saka, ka pozitīvas pārmaiņas notiek pārāk lēni.
"Piecu gadu laikā, kamēr deputāti vilcinās un spriež, ir noslīkuši 500 cilvēki."
Latvijas Peldēšanas federācijas iniciatīva ieviest izmaiņas likumdošanā, piemēram, saistībā ar drošības vestēm laivojot, tā arī palikušas sarunu līmenī. "Līdzko izejam no kabineta, viss apklust līdz nākamajam traģiskajam gadījumam."
Jau vēstīts, ka pēc gandrīz trīs dienu nepārtrauktiem meklējumiem otrdien, 28. jūnijā, starp Gaujas ciematu un Siguldu Gaujā atrada pazudušo piecgadīgo meiteni bez dzīvības pazīmēm. Meitenīte pazuda svētdien Siguldā, ļaužu pārpilnā Gaujas peldvietā, kur plunčājās kopā ar brāļiem un māsu.
24.jūnijā Cēsīs, Gaujā pazuda vīrietis, kas kopā ar otru iegāja peldēties.
Aivars Platonovs uzskata: ja drošības vestes uz ūdens būtu obligātas, daudzas traģēdijas nenotiktu. Šobrīd vestes obligāti jāvelk bērniem līdz 12 gadu vecumam.
"Jāņos uz ceļiem pastiprināti dežurēja policija, un tas ir labi, bet mēs aizmirstam, ka jūnijā noslīka gandrīz divas reizes vairāk cilvēku, nekā cieta satiksmes negadījumos," saka Peldēšanas federācijas vadītājs. Turklāt cilvēku zināšanu līmenis par drošību uz ūdens ir zems: cilvēki neatpazīst slīkšanu, kas bieži vien ir klusa un nemanāma, tāpēc ir gadījumi, kad cilvēks noslīkst citu acu priekšā. "Rīgas oficiālajās peldvietās dežurē glābēji, bet citās pašvaldībās to nav."
Siguldas peldvietā pie Gaujas, kur svētdien, visticamāk, noslīka piecus gadus vecā Evita, pašvaldības policijas glābēji-kārtībnieki dežurē katru dienu.
Katastrofu medicīnas eksperts Mārtiņš Šics uzskata, ka peldēšanas instruktoru-glābēju zināšanu līmenis pēdējos gados ir krities. Turklāt peldētavas, arī oficiālās, ir slikti aprīkotas ar glābšanas līdzekļiem. Pēc viņa domām, katrā peldvietā jābūt peldriņķim, un tas nemaksā dārgi. Viņš saka, ka pašvaldības negrib savās teritorijās neoficiālas peldvietas, lai gan realitātē cilvēki tajās katru sezonu peldas, un līdz ar to pieaug noslīkšanas risks. Tā vietā, lai noliktu stabu ar peldriņķi un virvi, pašvaldības uzstāda zīmi "Peldēties aizliegts". Savukārt noslīkšanas statistika ir proporcionāla cilvēku peldētprasmei. Robu tā jau zemajā Latvijas iedzīvotāju peldētprasmē iecirtusi pandēmija, kad bērniem nebija iespējas iet uz baseinu un mācīties peldēt.
Lētie peldriņķi "visādi gulbji un gaiļi" rada tikai drošības ilūziju - vējš tos viegli iepūš dziļumā.
"Bērnus no acīm izlaist nedrīkst," saka eksperts. "Gauja ir viltīga upe ar sēkļiem un mainīgu gultni. Viena no bāzes lietām: sakarsis nedrīkst strauji skriet ūdenī, jo var sākt reibt galva un cilvēks var pat pazaudēt samaņu."
