Pk, 12.08.2022.

Okupekļu demontāža: izvērtēti 300 padomju režīmu slavinoši objekti

TVNET/LETA
Okupekļu demontāža: izvērtēti 300 padomju režīmu slavinoši objekti
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Ivars Soikāns/LETA

Eksperti vērtējuši ap 300 potenciāli demontējamos padomju režīmu slavinošos objektus, intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība.

Saeima 16.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Demontējamo objektu sarakstu vasaras laikā ir jānosaka valdībai, kas lēmumu pieņems, balstoties uz ekspertu rekomendācijām.

Vība atgādināja, ka likums runā par trīs objektu grupām - vispirms ir padomju armijai veltītais piemineklis Pārdaugavā, kas obligāti jānojauc, tam sekos valdības apstiprinātais saraksts ar nojaucamajiem objektiem un arī pašas pašvaldības var pieņemt lēmumus, kādi objekti to teritorijā demontējami.

Muzeja direktore informēja, ka eksperti vērtējuši vairāk nekā 300 objektus, bet uz valdību tiks sūtīts krietni īsāks saraksts, jo vairāki no šiem objektiem dabā vairs neeksistē, ir sabrukuši vai jau aizvākti, bet daži neatbilda likumā izvirzītajiem nosacījumiem. Gala lēmums par demontējamo objektu sarakstu būs jāpieņem valdībai.

Pamatā šie objekti ir piemiņas plāksnes vai akmeņi, attiecīgi nav īpaši grūti demontējami, bet ir arī lielāka apjoma objekti un skulpturāli veidojumi. Visvairāk potenciāli demontējamo objektu ir Rīgā.

Iepriekš aģentūrai LETA Vība stāstīja, ka Okupācijas muzejs atsevišķi vērtēs katru demontējamo padomju režīmu slavinošu objektu, vai to būtu nepieciešams saglabāt muzeja krājumā. MK objektu sarakstu, kas būtu demontējami, gatavo Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde (NKMP).

Runājot par objektu saglabāšanu, Okupācijas muzeja direktore skaidroja, ka runa var būt par visa objekta saglabāšanu, fragmenta vai detaļas saglabāšanu. Viņa norādīja, ka objektu saraksti tiks vērtēti, lai noteiktu saglabāšanas apjomus, jo no tā ir atkarīga demontēšanas metode.

Tā kā arī pašvaldības lems par objektiem, kas atrodas to teritorijā, materiāli par pieminekli vai piemiņas zīmi tiks nodoti Okupācijas muzejam un NKMP, kas vērtēs, vai objektu saglabāt un kādā apjomā. Pēc Vības paustā, ja Okupācijas muzejs pieņems lēmumu, ka konkrētais objekts nav saglabājams muzeja krājumā, tas tiks fiziski iznīcināts.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima 16.jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā", kas nosaka, ka totalitāros režīmus slavinoši objekti būs jādemontē līdz 15.novembrim. Par likumu nobalsoja 61 deputāts, bet pret bija 19.

Deputāti noraidīja priekšlikumus par šo objektu agrāku nojaukšanu augustā vai septembrī. Iepriekš Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks Māris Knoks pauda nostāju - ņemot vērā padomju pieminekļa Pārdaugavā izmērus, jau iekļauties termiņā līdz 15.novembrim pašvaldībai būs izaicinājums.

Likumā noteikta Uzvaras parkā esošā pieminekļa nojaukšana. Tā pazemes daļas demontāža būs jāveic līdz 2023.gada 30.jūnijam. Pārējos demontējamos objektus līdz 31.jūlijam noteiks Ministru kabinets.

Demontāžas veikšana būs pašvaldības pienākums, kuras teritorijā objekts atrodas. Plānots, ka demontāžu primāri finansēs no fizisko un juridisko personu ziedotajiem finanšu līdzekļiem, ja tādi ir. Pārējos nepieciešamos līdzekļus finansēs vienādā apmērā no valsts un attiecīgās pašvaldības budžeta līdzekļiem.

Likumā ietverti arī objektu demontāžas īpašie noteikumi, tostarp noteikts, ka attiecīgā pašvaldība ir tiesīga ierosināt demontāžu neatkarīgi no objekta un zemes, uz kuras tas atrodas, piederības.

Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus ar māksliniecisko vērtību, arhitektonisko kvalitāti vai kultūrvēsturisku vai izglītojošu nozīmi iekļaus Latvijas Okupācijas muzeja krājumā. Demontēto objektu oriģinālās detaļas vai fragmentus Latvijas Okupācijas muzejs varēs nodot glabāšanā valsts, pašvaldības vai privātam akreditētam muzejam.

Lai noteikto vērtīgās daļas, paredzēts izmantot trīsdimensionālo lāzerskenēšanu. Pieļauts, ka kopā ar informācijas apkopošanu kopējie darbi varētu prasīt ap diviem mēnešiem.

Pieņemtā likuma anotācijā pausts, ka tā mērķis ir nepieļaut Latvijas kā demokrātiskas un nacionālas valsts vērtību noniecināšanu un apdraudējumu, paust nosodošu nostāju pret PSRS un nacistiskās Vācijas prettiesiskajām okupācijas varām, kā arī novērst nepatiesu, neprecīzu un neobjektīvu vēsturisku notikumu atspoguļojumu.

Ar jauno likumu noteikts, ka publiskajā vidē aizliegts eksponēt pieminekļus, mākslinieciskus veidojumus un citus objektus, kas atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem - piemineklis slavina PSRS vai nacistiskās Vācijas okupācijas varu, ar to saistītu notikumu vai personu, slavina totalitārisma ideoloģiju, vardarbību, militāru agresiju un kara ideoloģiju, kā arī ietver padomju varas vai nacisma simbolus.

Tomēr likumā tiek izcelts, ka tas neattiecas uz pieminekļiem, piemiņas zīmēm, piemiņas plāksnēm, piemiņas vietām, vai citiem veidojumiem, kas atrodas karā kritušo karavīru apbedījuma vietās, kā arī padomju vai nacistiskās terora upuru piemiņas vietās.

Jautājums par pieminekļu nojaukšanu īpaši aktualizējās pēc Krievijas sāktā kara pret Ukrainu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu