Par spiegiem ir uzrakstītas neskaitāmas grāmatas, veidotas aizraujošas filmas un seriāli. Visi zina kāds izskatās kārtīgs izlūks vai spiegs un iztēlojas to krāsaini un koši. Taču šodien šis tēls izskatās citādi. Tagad spiegs nepavisam vairs nav muskuļots, pievilcīgs kungs, bet gan neuzkrītošs, nemanāms ierēdnis, kuru grūti atšķirt no pelēkās masas. Bez muskuļiem, moderna tērpa un magnetizējoša skatiena. Bez dirty tricks kabatā, slepenām operācijām, kurās šauj, dur, nirst un lido ar elegantām automašīnām.

Iedomas, ka mēs zinām kā domā ienaidnieks, ir nākamā kļūda, kuru pieļauj slikti stratēģi. Tie iedomājas savā iztēlē pretinieka domu gaitu. Tas nozīmē, ka mums šodien būtu jāzina ko savā galvā domā, piemēram, Sji Dziņpiņs vai krievu izlūks, lai saprastu kādā virzienā kustas Ukrainas kara procesi. Taču šāda metode faktiski nedarbojas. Labs piemērs šeit ir Kubas krīze 1962.gadā. Vai Hruščovs patiešām sāks atomkaru vienas nelielas salas dēļ? Šādi šaubījās Vašingtonā un gandrīz pakļāva planētu postošam karam.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X