Sv, 2.10.2022.

Faktomāts ⟩ Vai civilās savienības likums neizbēgami novedīs pie viendzimuma laulību ieviešanas?

Elizabete Elīna Vizgunova-Vikmane
Vai civilās savienības likums neizbēgami novedīs pie viendzimuma laulību ieviešanas?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 14
Foto: AFP/SCANPIX

Ramona Petraviča šī gada 26. maijā mikroblogošanas vietnē Twitter paudusi viedokli: “Ieviešot civilās savienības, tas neizbēgami novedīs pie viendzimumu laulības ieviešanas.” Pēc tam, kad jūnija sākumā Saeimas 3. lasījumā Civilās savienības likums kvoruma trūkuma dēļ netika skatīts, cerības uz drīzu Civilās savienības likuma ieviešanu izplēnējušas un nodotas 14. Saeimas rokās. Tomēr TVNET faktu pārbaudes projekts Faktomāts aktualizē tēmu, lai skaidrotu, ka vēlētājam nav ko bīties no Civilās savienības likuma.

Civilās savienības likums savā šī brīža redakcijā krasi atšķiras no laulības. Turklāt nav pierādījumu, ka tā “neizbēgami noved pie viendzimumu laulību ieviešanas”. Tā vietā Civilās savienības un laulības analīzei jāpiemēro niansētāks skats – no tiesiskā, nevis ideoloģiskā skatupunkta.

Civilā savienība nav tikai par viendzimuma pāriem. Šāda apgalvojuma paušana ir maldinoša

Petraviča savā izteikumā Civilās savienības likumu attiecina tikai uz viendzimuma pāriem. Pašpasludinātā ģimenes vērtību fronte Latvijā turpina vilkt vienādības zīmi starp šo likumu un “geju laulību”, apgalvojot, ka tas apdraud laulības institūtu kā Latvijas sabiedrības, kas balstīta uz kristīgām vērtībām, pamatu. Jā, patiesi, Latvijas sabiedrības pozitīvā attieksme pret laulību pamatojama ar faktu, ka valstī tiek noslēgts viens no augstākajiem laulību skaitiem uz 1000 cilvēkiem starp ES dalībvalstīm (2020. gadā – 5,6). Ja ģimenes Latvijā skaidrojam, balstoties sociālā realitātē, nevis ideoloģiskās pārliecībās, tām nevar pievienot viennozīmīgu definīciju.

Vērīgam lasītājam nepaslīd garām fakts, ka ik gadu Latvijā puse no slēgtajām laulībām tiek šķirtas. Arī šajā aspektā Latvija ievietojas līderpozīcijā. 2020. gada Centrālās statistikas biroja dati rāda, ka no katrām 1000 noslēgtajām laulībām tiek šķirtas 495). Turklāt vismaz trešdaļa jaundzimušo Latvijā dzimst ārlaulībā. 2021. gadā no 17 420 dzimušajiem bērniem 10 872 dzima laulībā un 6548 ārpus tās. Tas nozīmē, ka Latvijā ģimenes nereti nevieno laulības saites. Patiesi, 2021. gadā visizplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viena vecāka ģimenes (24% no visām ģimenēm), kam seko pāri bez bērniem (22,4%) un precēti pāri ar nepilngadīgiem bērniem (13,6%). Diemžēl Latvijā gan heteroseksuālām, gan homoseksuālām ģimenēm jādzīvo bez nepieciešamās aizsardzības, kuru nodrošinātu Civilās savienības likums. Līdz šim Latvijas likumdevējs kategoriski atteicies ieviest regulējumu, kas nostiprinātu nelaulātu partneru attiecības tiesību aktos.

Civilā savienība nav laulība. Vienādības zīmes vilkšana starp šiem institūtiem ir maldināšana

Sāksim no sākuma – vai varam pārliecinoši apgalvot, ka Civilās savienības likums savā šī brīža redakcijā patiesi attāli līdzinās laulībai? Likuma projekta anotācija paredz, ka pusēm ir savstarpējs pienākums gādāt vienai par otru un rūpēties par kopīgo mājsaimniecību. Tas nozīmē, ka civilās savienībās esoši pāri – heteroseksuāli vai viendzimuma - valstij beidzot kļūst redzami. Lielā mērā šo īso likumprojektu nevar pielīdzināt laulībai. Civilās savienības likums nerisina jautājumus par savstarpēju mantošanu vai kopīgi audzināto bērnu tiesības. Tajā nav paredzētas arī tiesības vienai pusei pārstāvēt otru ārstniecības procesā.

Protams, Petraviča atsaucas uz Latvijas konservatīvo politiķu aprindās populāro apgalvojumu – ka šīs minimālās aizsardzības ieviešana novedīs pie viendzimuma laulības. Šķiet, ka tiek runāts par kādiem precedentiem ārzemēs, kur saskatāmas “neizbēgamas” sakarības. Bet par kādām sakarībām mēs varam runāt, ja salīdzinām dažādas lietas? Pirmkārt, civilās savienības sniegtās tiesības un aizsardzības ES dalībvalstu vidū radikāli atšķiras. Īpašuma tiesības un uzturēšanas tiesības personām, kuras ir reģistrētas partnerattiecībās, visās ES valstīs netiek piemērotas vienādi. Tiesības, kas izriet no reģistrētām partnerattiecībām vienā valstī, citā valstī var būtiski atšķirties. Ļoti dažādi civilo savienību modeļi jau pastāv Horvātijā, Kiprā, Čehijā, Igaunijā, Grieķijā, Ungārijā un Itālijā. Protams, civilās savienības un reģistrētas partnerattiecības dažās ES valstīs tiek uzskatītas par līdzvērtīgām vai salīdzināmām ar laulību. Visas valstis, kas atļauj viendzimuma laulības, parasti atzīst viendzimuma reģistrētās partnerattiecības, kas noslēgtas citās valstīs. Te var minēt Austriju, Beļģiju, Dāniju, Somiju, Franciju, Vāciju, Īriju, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Portugāli, Slovēniju, Spāniju un Zviedriju. Tikmēr Latvija, līdztekus Bulgārijai, Lietuvai, Polijai, Rumānijai un Slovākijai, šajā sarakstā nemaz neietilpst.

Otrkārt, grūti piekrist apgalvojumam, ka civilās savienības likums “neizbēgami” nolemj valsti viendzimuma laulībām. Konservatīvie kritiskie prāti kā piemēru steidz minēt Lielbritāniju. Jā, patiesi, šajā valstī civilās savienības ieviešana tika interpretēta kā pārejas posms uz viendzimuma laulību. Tomēr situācija nebūt nav tik viennozīmīga ES dalībvalstīs, kurās ieviests civilās savienības institūts. Piemēram, Čehijas parlaments šobrīd lauž šķēpus ar prezidentu Milošu Zemanu par to, vai ļaut viendzimuma pāriem laulāties. Ungārijas konstitūcijā 2020. gadā tika ieviests labojums, kas definē ģimeni kā balstītu laulībā un bērnu-vecāku attiecībās. Līdzīgs ģimenes definējums 2013. gadā ieviests arī Horvātijas konstitūcijā, tādējādi padarot viendzimuma laulību neiespējamu. Kaimiņvalstī Igaunijā mēģinājumi paplašināt viendzimuma pāru tiesības ārpus civilās savienības likuma bijuši neveiksmīgi. Te gan jānorāda, ka spēcīga pretestība viendzimuma laulību institūta ieviešanai nav raksturīga tikai valstīm ar sociālistisko mantojumu. Kaut arī Rietumeiropā viendzimuma laulības faktiski atzītas visur, Itālijā, pateicoties spēcīgajām katoļu baznīcas iedēstītajām tradīcijām, viendzimuma laulības likumā nostiprinātas nav. Ar lielu pretestību mēģinājumi paplašināt viendzimuma pāru tiesības sastopas arī Dienvideiropas valstīs Grieķijā un Kiprā. Līdz ar to šīs likumdošanas progress var aizņemt vairākas desmitgades. Tādā gadījumā par viendzimuma laulību Latvijā lemtu pavisam cita politiķu un sabiedrības paaudze, kas tad arī noteiktu savu dienaskārtību.

Nav iespējams runāt par kādu “standarta modeli”, kur skaidri saskatāmas kauzālas attiecības. Katrā valstī civilās savienības likuma process un tā iespējamā loma viendzimuma laulību ieviešanā būtu jāanalizē atsevišķi, nevis jāmaldina Latvijas sabiedrība ar vispārīgiem faktiem, kuriem pamatojumu datu trūkuma un nelielās izlases dēļ var "izzīst tikai no pirksta".

Civilā savienība ir par cilvēka cieņu un diskriminācijas aizliegumu. Nevis to, ko cilvēki dara guļamistabā

Civilā savienība Petravičas ierakstā tātad tiek definēta kā alternatīva laulībai. Vienādības zīmes vilkšana starp abiem šiem institūtiem noved arī pie domas, ka civilās savienības ieviešana mainīs Latvijas sabiedrības struktūru. Viņas acīs demokrātisko sabiedrību lielākais drauds ir “minoritāšu tirānija” – arī tādu minoritāšu kā LGBTQI+ kopienas tirānija. Jā, patiesi, Igaunijas pieredze liecina, ka tikai neliels skaits viendzimuma pāru kopš civilās savienības institūta stāšanās spēkā reģistrējuši savas attiecības. Vai tas nozīmē, ka mums, dzīvojot nelielā valstī, nevajadzētu tiekties pēc maksimāla komforta līmeņa visiem valsts iedzīvotājiem? Īpaši tad, ja tas pārējai sabiedrībai uzlabo dzīves kvalitāti? Turklāt civilās savienības institūcijas ieviešana ir par divām citām demokrātiskām sabiedrībām, kāda ir arī Latvija, nozīmīgām vērtībām – diskriminācijas aizliegumu un cilvēka cieņu. Turklāt ne tikai pret viendzimuma, bet heteroseksuāliem pāriem. 

Civilās savienības kā institūcijas izcelsme meklējama pavisam citā domāšanas paradigmā. Tā vietā, lai meklētu atzīšanu “Dieva priekšā”, civilās savienības ietvaros divi cilvēki, kas dzīvo kopā, reģistrē savas attiecības, lai nokārtotu, pirmkārt, mantiskās un nemantiskās attiecības. Latvijā šobrīd pieejamais risinājums heteroseksuālajiem pāriem ir laulība. Tomēr civilā savienība ļautu risināt šos jautājumus tiem pāriem, kuri laulībā stāties nevēlas. Šajā gadījumā jautājums nav par to, kas būtu labāk valstij, – par "tradicionālām, kristīgām" ģimenēm kā Latvijas valsts pamatu, šķiet, vēlētājs ir "atklausījies" jau pirms priekšvēlēšanu perioda kulminācijas. Drīzāk tas ir par iespēju individuāli izvēlēties sev vēlamāko risinājumu arī tiem, kuru motivācija stāties kādās formalizētās attiecībās ar tā paša vai pretējā dzimuma personu nebalstās kristīgā ticībā, bet vajadzībā. 

Visbeidzot, maza piezīme par sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kurā atrodamies. Nostiprināt ģimenes vērtības Latvijā patiesi būtu patiesi jauki, taču ne nacionālkonservatīvā paradigmā, kādu paredz arī Krievijas izplatītā propaganda. Akadēmiski pētījumi liecina, ka Eiropas politikā rezonē arī Putina "Gejropas" mīts. Un tā rezultātā tā zaudē pati uz "sava rēķina" - turpinot "neredzēt" īstas sabiedrības daļas problēmas un pinoties nepamatotu argumentu valgos. 

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais