Krievijas sāktā kara Ukrainā šoks ir radījis ieganstu, lai globālais enerģētikas tirgus transformētos. Rietumvalstu valdības aktīvi meklē iespējas, kā atbrīvoties no nepieciešamības pēc Krievijas naftas un gāzes. Tas ļāvis palielināt paļaušanos uz klimatam draudzīgām alternatīvām, par kādām tiek uzskatītas arī atomelektrostacijas (AES).
Daudzas valstis, to vidū Vācija, pauž bažas par iespējamu Čornobiļas vai Fukušimas scenāriju atkārtošanos. Lai arī saistībā ar kodolenerģiju var runāt par liela mēroga katastrofām, kodolenerģija ir ļoti droša, vēsta “The Economist”.
Aprēķināts, ka vienas teravatstundas (TWh) enerģijas ražošanā kodolenerģijas jomā gājuši bojā 0,03 cilvēki (ieskaitot netiešos nāves gadījumus katastrofās un negadījumos darba vietā).
Tas nozīmē, ka kodolenerģijas ieguve ir pat drošāka nekā vēja enerģija – šajā sektorā 0,04 nāves gadījumi uz TWh. Šeit jārunā par nelaimes gadījumiem vēja ģeneratoru uzstādīšanas procesā, noslīkšanu pie vēja ģeneratoriem jūrā, kā arī helikopteru saskriešanos ar turbīnām.
Par kodolenerģiju drošāka elektrības ražošanas joma ir saules enerģija. Visvairāk dzīvību uz TWh prasījusi ar oglēm kurināmo elektrostaciju ražotā elektrība – viena TWh saistāma ar 24,6 nāves gadījumiem.
“The Economist” norāda, ka drošākie energoresursi ir arī “zaļākie”. Kodolenerģija rada vien četras tonnas siltumnīcefektu radošo gāzu uz gigavatstundu (GWh) elektrības. Tāds pats rādītājs ir arī vēja enerģijai (ieskaitot emisijas no energoresursu transporta un ģeneratoru remonta). Neraugoties uz to, kodolenerģijas izmantošana elektrības ražošanā ir samazinājusies kopš 2001. gada, un pašlaik tas ir desmitais svarīgākais elektrības ražošanas veids pasaulē.
Fosilais kurināmais joprojām ir pasaulē svarīgākais elektroenerģijas ieguves veids – ogles, gāze un nafta pērn ļāva saražot 62% no kopējā elektrības apjoma. Atjaunīgo resursu loma pēdējo desmit gadu laikā ir pieaugusi, taču tā joprojām ir relatīvi niecīga – vēja enerģija sastāda 7%, bet saules enerģija 4% no kopējā elektrības apjoma.
Kodolenerģijai gan ir nozīmīgas “problēmas ar reputāciju”. Lieli negadījumi, kas saistīti ar kodolenerģiju un AES, ir daudz nāvējošāki nekā citās enerģijas ieguves nozarēs. Tāpat arī kodolatkritumu uzglabāšana visā pasaulē ir karstu strīdu avots. Tādēļ Vācija iepriekš bija plānojusi līdz šī gada beigām slēgt atlikušās trīs AES. Tomēr pašlaik, ņemot vērā valsts atkarību no Krievijas gāzes un iespējamo enerģētikas krīzi, valdība apsver iespēju pagarināt šo AES darbību.
Turklāt arī Lielbritānija būvē pirmo AES vairāk nekā 20 gadu laikā. Arī Francijas valdība ir gatava maksāt teju 10 miljardus eiro, lai pilnībā nacionalizētu “Électricité de France”, kas ir viens no lielākajiem enerģijas nodrošinātājiem pasaulē. Tas varētu ļaut finansēt pat sešus jaunus kodolreaktorus. Līdz ar to – kodolenerģija ir atpakaļ Eiropas enerģētikas jomas dienaskārtībā, vēsturiski pierādot sevi kā vienu no drošākajiem veidiem, kā iegūt elektrību.
