Sv, 2.10.2022.

Faktomāts ⟩ Vai katrā Latvijas pasē ir iebūvēta antena un mikročips, lai kontrolētu cilvēkus?

Vita Daukste-Goba
, TVNET Ziņas | KLIK redaktore
Vai katrā Latvijas pasē ir iebūvēta antena un mikročips, lai kontrolētu cilvēkus?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 77
Latvijas pase
Latvijas pase Foto: Ekrānuzņēmums no Tik Tok video/TVNET kolāža

Sociālajos tīklos populārs kļuvis kāds video, kur ar lukturīša palīdzību tiek iztirzāta Latvijas Republikas pilsoņa pase. TVNET faktu pārbaudes projekts "Faktomāts" skaidro, vai taisnība, ka katrā Latvijas pasē ir iebūvēta antena un mikročips, lai kontrolētu cilvēkus.

"Katrā pasē ir iebūvēta iekšā antena un mikročips, ko var nolasīt (..) Viņu var ieraudzīt tikai pret gaismu. Bez gaismas to nemaz nevar ieraudzīt," šādus apgalvojumus video sociālajos tīklos izsaka kāda persona, kuras sacītais plašu popularitāti guvis ne tikai "Tik Tok" aplikācijā, bet arī plaši apspriests tviterī un citviet.

Video divas personas ar lukturīša palīdzību pēta pasi, kā arī diskutē par to, kas patiesībā slēpjas pasēs, kad uz tām uzspīdina ar lukturīti.

"Vai [pases] vāciņos nekas nebija? (..) Nē, vāciņos nav. Tā mūs kontrolē," video diskutē personas. Uz sievietes jautājumu par to, kur viņš šādu informāciju uzzinājis, vīrietis atbild, ka šo uzzinājis jau sen – "viens pastāstīja, internetā "Youtube" pastāstīja. Tad es pārbaudīju – tā tiešām ir!"

Video redzamās pases ir ceturtā parauga Latvijas pilsoņa pases, kuras Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) sāka izsniegt 2015. gadā. Tām ir moderna aizsardzība pret viltojumiem un jauns vizuālais izskats, kurā ietverts Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku motīvs. Arī video nofilmētais simbols, kurš redzams, uzspīdinot lukturīti, nav antena – tas ir motīvs no Dziesmu un deju svētkiem.

Portāls TVNET vērsās pie PMLP pārstāvjiem, kuri sniedza plašāku atbildi par Latvijas pilsoņu pasēm.

Kā skaidroja PMLP pārstāvji, mikroshēmas un tajā iekļauto datu apjomu pasē nosaka Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) noteikts mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu standarts. Viņi atgādināja, ka Latvijā, pievienojoties Eiropas Savienībai, pirmās šāda tipa pases sāka izsniegt 2007. gadā.

"Ministru kabineta noteikumos Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 10. punktā ir noteikts informācijas apjoms, kas ir iekļauts personu apliecinošā dokumentā iekļautajā datu nesējā.

Piekļuve mikroshēmas datiem ir ierobežotā darbības attālumā, kas ir mērāms dažos centimetros, kā arī nesankcionēta informācijas nolasīšana nav iespējama bez paša pases lietotāja atļaujas,

t.i., ja pats lietotājs nav atvērtā veidā savu pasi novietojis uz šādam nolūkam paredzētas nolasīšanas ierīces vai šo darbību uzticējis kādai citai personai," skaidroja PMLP pārstāvji.

Kā liecina informācija Ministru kabineta noteikumos Nr.134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi" 10. punktā, personu apliecinošā dokumentā ir iestrādāts datu nesējs – mikroshēma, kurā ir iekļauta šāda informācija:

no mašīnlasāmās zonas par personu:

  • personvārds bez diakritiskām zīmēm;
  • pilsonības valsts vai tiesiskā statusa ICAO kods;
  • dzimšanas datums;
  • personas kods;
  • dzimums;

no mašīnlasāmās zonas par personu apliecinošo dokumentu:

  • tips;
  • izdevējvalsts ICAO kods;
  • numurs;
  • derīguma termiņš;
  • personas sejas digitālais attēls;

personas pirkstu nospiedumu digitālie attēli:

  • pasē un personas apliecībā (izņemot uzturēšanās atļauju) personai no 12 gadu vecuma;
  • uzturēšanās atļaujā personai no 6 gadu vecuma;

dati iekļautās informācijas aizsardzībai un automatizētai apstrādei (metadati).

Tātad – Latvijas pasēs, kā jau norādīja PMLP, kā arī teikts Ministru kabineta noteikumos, ir mikroshēmas, bet tajās nav antenu. Kā jau uzsvēra PMLP –  nesankcionēta informācijas nolasīšana nav iespējama bez paša pases lietotāja atļaujas.  

Piemēram, ikdienā, nēsājot somiņā vai kabatā līdzi pasi, to neviens garāmgājējs nejauši nevar noskenēt. Pasu skenēšanu, piemēram, izmanto lidostās.

Kā liecina informācija PMLP mājaslapā, 1992.gadā sāka izsniegt Latvijas pilsoņu pases. Tās sākotnēji izsniedza Valsts policija, bet 1994. gada maijā pasu izsniegšanu pārņēma PMLP.

PMLP mājaslapā teikts, ka 2002. gadā Latvijas iedzīvotājiem sāka izdot jauna parauga pases, kas tika izstrādātas pēc Eiropas Savienības Padomes rekomendācijām gan satura un uzbūves, gan drošības prasībām. Latvijas pasēm lapu papīrs bija īpaši gatavots, tajā iestrādātas vairāktoņu ūdenszīmes ar lidojošu dzērvju attēliem.

Savukārt pēc iestāšanās Eiropas Savienībā 2007. gadā PMLP sāka izsniegt pases, kurās iekļautajās mikroshēmās tika iekļauta informācija par personas biometrijas datiem – sejas attēlu un pirkstu nospiedumiem. Kā uzsvērts PMLP mājaslapā – šīs prasības bija atbilstošas visaugstākajiem pasu drošības standartiem.

Kā jau minēts rakstā iepriekš, 2015. gadā PMLP sāka izsniegt ceturtā parauga Latvijas pilsoņa pases ar modernu aizsardzību pret viltojumiem un jaunu vizuālo izskatu. 

Kā teikts PMLP mājaslapā, kur plaši apkopota informācija par Latvijas pasu vēsturi, par galveno tēmu 2015. gadā izsniegtajām pasēm tika izvēlēti Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, kas ir būtiska nacionālās identitātes sastāvdaļa.

PMLP mājaslapā skaidrots, ka pases pirmajā atvērumā attēlots motīvs no Līgo karoga pirmajos Dziesmu svētkos 1873. gadā un fragments no Latvijas himnas pirmiespieduma, un Latvijas Republikas ģerbonis.

Pases iekšlapās redzams motīvs no Dziesmu un deju svētku gājiena, bet pases pēdējā atvērumā – motīvs no svētku noslēguma koncerta.

Vienojošais grafiskais elements ir Lielvārdes josta, bet vairāku pases aizsarglīdzekļu dizainā (piemēram, ūdenszīmē) attēloti arī: tautas deju pāris, tautas mūzikas instruments kokle, Latvijas Republikas himnas vārdi un nošu raksts, auseklis – viens no zvaigznes zīmes atvasinājumiem latvju rakstos.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais