Jau pēc pāris mēnešiem, 1. oktobrī, Latvijas iedzīvotāji dosies pie vēlēšanu urnām, lai ievēlētu nākamo Saeimas sasaukumu. Gatavojoties šim nozīmīgajam notikumam, TVNET raidījumu vadītājs un moderators Mārtiņš Daugulis tiksies ar dažādu nozaru pārstāvjiem un ekspertiem, lai vērtētu aizejošā Saeimas sasaukuma darbu un izteiktu prognozes par vēlēšanu iznākumu. Šoreiz TVNET studijā viesojas politologs Filips Rajevskis.
Īsi pirms sarunas TVNET veica lasītāju aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot, vai lasītāji jau ir izšķīrušies, par kuru politisko partiju rudenī atdos savu balsi. Aptaujā, kurā piedalījās 10251 respondents, 31,37% norādīja, ka jau zina, par kuru politisko spēku balsos. 24.86% norādīja “nē”, bet vēl 23.63% norādīja, ka izlems vēlāk. Savukārt katrs piektais jeb 20.14% norādīja, ka vēlēšanās nepiedalīsies. Vaicāts par gaidāmo vēlētāju aktivitāti rudenī,
Rajevskis pauda, ka nekas neliecina domāt, ka vēlētāju aktivitāte būs īpaši liela.
“Man nav sajūtas, ka politiskās partijas kā īpaši censtos atvilkt vēlētāju uz iecirkņiem - brīžiem liekas, ka atsevišķas partijas cer, ka oponentu vēlētāji neatnāks uz vēlēšanām. Bet tā ir viltus sajūta,” norāda eksperts. Komentējot jau sāktās vēlēšanu kampaņas, Rajevskis iezīmē spilgtākās tēmas, piemēram nacionālā drošība, taču, tuvojoties vēlēšanām, pilnīgi iespējams, ka tiks vairāk minētas tādas tēmas kā cīņa ar ekonomiskajām problēmām, energoresursu pieejamība u.c.
Iepriekšējās vēlēšanās politiskās partijas īpaši izcēla savu politisko piederību, uzsverot savu sociāldemokrātismu, konservatīvismu, liberālismu vai citus virzienus. Rajevskis gan pauž, ka vidējam vēlētājam šādas politiskās piederības neko daudz neizsaka, un, visticamāk, mūs sagaida nevis “piederību vai ideju, bet gan saukļu debates”. Runājot par partiju 4000 zīmju programmām, Rajevskis pauž, ka šīs programmas ir vērts lasīt, jo tajās diezgan labi var iepazīt partiju būtību. Tāpat novērots, ka partijas šajās programmās vairs neaizraujas ar solījumiem, jo tos itin labi var vēlāk “piesiet” kā neizpildītus, tukšus solījumus, norāda Rajevskis. “Jāpiezīmē, ka šīs atrunas “ja mums būtu absolūtā vara…” arī vairs nestrādā.
Paldies Dievam, Latvija ir pārdzīvojusi šo utopisma laiku,” pauž eksperts.
Komentējot politisko partiju publiskās komunikācijas stilus un veidus, Rajevskis norāda, ka kampaņas televīzijā mēnesi pirms vēlēšanām ierobežojumu dēļ mazināsies, bet no tā savukārt iegūst citi mediji, tostarp soctīkli. “Arī sociālajos medijos partijām jāpiedomā par saturu, lai tas lietotājiem patiku un ar to dalītos tālāk. Es domāju, ka kopumā lielākais karalis būs priekšvēlēšanu debates televīzijā, socīklu saturs, un ceru, ka pārējie mediji iegūs no lielāka satura kvalitātes no politisko partiju puses,” rezumē Rajevskis.
Vaicāts, vai partiju pārstāvji ko iegūst no fiziskas tikšanās ar vēlētājiem reģionos, eksperts atbild apstiprinoši, norādot, ka tam ir milzīga nozīme. “Nekādi substitūti sociālo tīklu vai attālinātu debašu veidā neaizvieto dzīvo kontaktu ar kandidātu. Vēl joprojām lielākie ieguvēji būs tie politiķi, kas dosies uz tikšanos klātienē ar vēlētāju.
Turklāt jāņem vērā, ka tas ir ilgstošs process: vēlētājs jau arī nav muļķis!
Ja kandidāts mēnesi pirms vēlēšanām atbrauks uz reģionu, kur nekad iepriekš nav bijis, tad skaidrs, ka iedzīvotājiem nebūs intereses viņu uzklausīt, jo būs skaidrs, ka birs tikai tukši solījumi. Turpretī deputāti, kas ar vēlētājiem tiekas regulāri, būs ieguvēji, un tas noteikti viņiem vēlēšanās nāks par labu,” rezumē Rajevskis.
Runājot par aspektiem, kas vēlētājam jāņem vērā, dodoties oktobrī pie vēlēšanu urnām, Rajevskis norāda, ka, pirmkārt, vēlētājam jāsaprot, vai šīs valdības laikā viņa personīgā dzīves kvalitāte ir augusi. “Ir jāsaprot, vai, tavuprāt, šī valdība ir strādājusi tavā labā, vai tavi bērni ir saņēmuši atbilstošu izglītību, vai saslimstot tu esi saņēmis savām gaidām atbilstošu veselības aprūpi u.c.,” skaidro eksperts. Aplūkojot socioloģiskās aptaujas, eksperts norāda, ka kopējais reitingu līmenis ir katastrofāli zems, kas veido partiju sadrumstalotību.
“Rezultātā rudenī ievēlēto partiju deķis varētu būt pat raibāks nekā pašreiz,”
secina politologs, piemetinot, ka visasākās cīņas par vēlētājiem notiek starp radinieciski tuvām partijām, piemēram, “Attīstībai/Par” un “Jauno Vienotību”. Pirms 13. Saeimas vēlēšanām līdzīga situācija bija starp Nacionālo apvienību un Konservatīvajiem, taču Rajevskis norāda, ka zināmā mērā Konservatīvie savu vēlētāju dažādos balsojumos “ir pievīluši”, kas arī atspoguļojas reitingos. Interesanta cīņa būs vērojama par krievvalodīgo vēlētāju balsīm, jo Saskaņa ir zaudējusi savu monolīto statusu, bet nav izslēgts, ka līdz ar to aktivitāte krievvalodīgo vēlētāju vidū varētu sarukt, prognozē eksperts.
Sarunas noslēgumā Rajevskis aicina doties uz vēlēšanām, izpētot kandidātu sarakstus, un nebaidīties svītrot sev netīkamos politiķus.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
