Trīs dienu karš, kā to, iespējams, plānoja Kremlis, Ukrainā ilgst jau vairāk nekā sešus mēnešus, un, lai gan gribētos cerēt, ka karš beigsies ātri, visticamāk, pašlaik esam tā vidusposmā, un vēl viss 2022. gads aizies Krievijas agresijas Ukrainā zīmē, tā TVNET raidījumā “Nedēļas fokusā” pauda Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Mārtiņš Vargulis.
Karš turpināsies visu 2022. gadu (00.30-11.34)
“Redzam, ka neviena no pusēm nav gatava atteikties no savām “sarkanajām līnijām”, tāpat redzam, cik saliedēta ir Ukrainas sabiedrība, un arī rietumu atbalsts nav mazsvarīgs. Kopumā šis ir ilgstošs process,” tā Vargulis. Runājot par abu pušu panākumiem karā, eksperts pauž, ka Krievijā nenotiek masveida protesta akcijas. Tieši pretēji - sabiedrībā ir manāmi pat atbalsta mītiņi un aktivitātes, un Putins ar ārējā ienaidnieka izraudzīšanu bauda relatīvi augstu sabiedrības uzticamību, kas pandēmijas laikā bija sarukusi. Tāpat jānorāda, ka okupantiem Ukrainas austrumos ar tā saucamo salami principu izdevies iegūt teritoriju pēc teritorijas, tiesa, ne tādā apmērā, kādā to gribētu Ģenerālštābs vai Kremlis. Savukārt Ukraina, pateicoties arī rietumu atbalstam, ir pierādījusi izcilu spēju ilgstoši turēties pretī iebrucējam, norāda eksperts, piemetinot: ja Ukrainas jautājums rietumos ar laiku zaudēs aktualitāti, tas var negatīvi ietekmēt valsts kaujasspējas.
“Jebkurš karš, arī šis, noslēgsies ar vienošanos. Ja ir kādi kaulēšanās elementi, tad tie ir saistīti ar Doņeckas un Luhanskas reģionu zināmu statusa maiņu, bet ne pāriešanu uz pilnīgu autonomiju, kā to prasa Putins. Otrs ir neitralitātes politika, par ko runā arī Zelenskis un viņa administrācija,” saka Vargulis. “Tas, ko es neparedzu, ir absolūta vienas puses uzvara pār otru (..) ASV un arī mūsu interesēs ir maksimāla Krievijas novājināšana, jo, ja Krievija iegūs Ukrainu, tad paies divi līdz trīs gadi, kamēr šī apetīte pēc citām valstīm atjaunosies.”
Eksperts norāda, ka savukārt rietumu pusē nereti novērojamas zināmas pretrunas, proti, no vienas puses valstis nosoda Krieviju, taču, piemēram, Francijas prezidents Emanuels Makrons aktīvi strādājis pie deeskalēšanas un “dzīves atgriešanas” tādā mērā, kāda tā bija pirms 24. februāra, kas cita starpā ietver ekonomiskās attiecības ar Krieviju. “Šeit jāpiemin bieži pieminētā analoģija, ka rietumi spēlē šahu, kamēr Putins - hokeju. Ar Putinu nevar rast risinājumu, jo viņš sēž pie cita spēles galda,” saka eksperts, piemetinot, ka nedrīkst Krievijai izrādīt vājumu, jo jebkāda šāda izpausme kalpos kā iedrošinājums Krievijai turpināt un izvērst savu agresiju.
Serbijas-Kosovas konflikts - ne bez Krievijas pirksta (11.34-16.53)
Runājot par nesen uzvirmojušo Serbijas-Kosovas konfliktu, eksperts norāda, ka tas noticis “ne bez Krievijas palīdzības”, piemetinot, ka šo konfliktu nepieciešams deeskalēt jau tā sākuma stadijā vairāku iemeslu dēļ, piemēram, tāpēc, ka Kosovā atrodas NATO spēki. Runājot par nesen notikušo NATO samitu Madridē, Vargulis norāda, ka notikusi pārslēgšanās no krīzes menedžēšanas ārpus NATO uz kolektīvo aizsardzību “pašu mājās” ne tikai Krievijas, bet arī Ķīnas dēļ. To arī apliecina NATO spēku brigāžu izveide Baltijā un Polijā. Tāpat īpaši būtiska būs Somijas un Zviedrijas pievienošanās aliansei, jo tas Krievijas iebrukuma Baltijā gadījumā dotu spēcīgu pretsparu, sevišķi ņemot vērā Somijas gaisa spēkus un Zviedrijas jūras spēkus.
Kādi mājasdarbi paveicami nākamajos gados? (16.53-22.46)
Atbildot uz jautājumu, kas ir būtiskākie mājasdarbi nākamajiem gadiem, Vargulis pauž, ka no svara ir sabiedrības vienotība, noturība un spēja rīkoties X stundās. “Savā ziņā to varētu atrisināt Valsts aizsardzības dienests, bet ne pilnībā,” tā eksperts. Tāpat jāattīsta ātrās reaģēšanas spēki, stiprinot Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, un sabiedroto, īpaši ASV, spēku klātbūtne mūsu valstī. Sarunas noslēgumā Vargulis secina, ka, ņemot vērā pieaugošos aizsardzības izdevumus, tostarp Valsts aizsardzības dienesta izveidi, neizbēgami būs jādiskutē par vismaz 3% no IKP ieguldīšanu aizsardzības nozarē.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Nedēļas fokusā" saturu atbild TVNET GRUPA.
