Ja bērna izvēlētais ceļš, piemēram, deju nodarbības klavierspēles vietā, būs neveiksmīgs, tā būs viņa paša pieļauta kļūda, ne vecāku, un bērniem ir jāļauj kļūdīties,” ir pārliecināts eksperts.
Vecāku problēmas liek bērnam pieaugt ātrāk
Lai nodrošinātu bērnam emocionāli veselīgu vidi mājās, viņam ir jāstāsta par to, kas notiek ģimenē. Nevajadzētu vairīties bērnam stāstīt par problēmām, kas uztrauc vecākus, taču sarunā nav kopīgi jāmeklē situācijas risinājums problēmai, kas bērnu neskar. Tā sakot – bērniem nav jārisina pieaugušo problēmas!
Piemēram, bērns nav jāiesaista attiecību, darba, finanšu problēmās, taču viņam ir jādod skaidrs signāls un pārliecība, ka šobrīd ģimenē ir saspringtāka situācija, ar kuru vecāki tiks galā.
Neziņa bērnos rada nestabilitāti, un arī mākslīgs vecāku smaids, sakot “Viss kārtībā!”, nebūs risinājums.
“Augot vidē, kur bērns visu laiku dzird par problēmām, kas viņam netiek izskaidrotas, vienīgais veids, kā viņam tikt ar to galā, ir pāragri pieaugt. Ja tomēr sanāk bērna klātbūtnē runāt par kādu pieaugušo tēmu, bērnam ir jāpaskaidro, ka vecāki to atrisinās, tā viešot viņā pārliecību un mieru. Esam pieaugušie, uzņemamies atbildību, atzīstam kļūdu un skaidrojam to,” aicina A. Miksons.
Motivācija zūd, kad visa ir par daudz
Vecāki nereti meklē speciālistu palīdzību, kad šķiet – bērnam trūkst motivācijas! Taču visbiežāk motivācijas zudums ir sekas, nevis cēlonis. Iespējams, bērnam trūkst motivācijas īstenot vecāku ambīcijas, kas viņu nesaista, vai bērna dzīvē ir notikušas kādas pārmaiņas, kuras vecāki nav pamanījuši.