Okupācijas upuru piemiņas memoriāls Rīgā kļuvis par tūristu un pilsētnieku iecienītu soliņu. Muzejs skaidro situāciju

TVNET
Okupācijas upuru piemiņas memoriāls Rīgā kļuvis par tūristu un pilsētnieku iecienītu soliņu. Muzejs skaidro situāciju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs piedalās Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa - ēkas un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktīla" - atklāšanā.
Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs piedalās Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa - ēkas un padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktīla" - atklāšanā. Foto: Evija Trifanova/LETA

Pie Okupācijas muzeja esošā padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla "Vēstures taktīla" kāpnes, kas paredzētas ziedu un svecīšu nolikšanai, kļuvušas par tūristu un pilsētnieku iecienītu sēdvietu. Šī situācija raisījusi diskusiju, vai sēdēšana uz šādiem memoriāliem maz ir ētiska un pieļaujama. 

Par tūristiem, kas memoriāla kāpnes izmanto kā sēdvietu, ziņojuši gan TVNET lasītāji, gan soctīklu lietotāji. 

Pērn atklātā memoriāla autori ir tēlnieks Kristaps Ģelzis, arhitekte Ilze Miķelsone un sonologs Voldemārs Johansons. Piemiņas vietas mākslinieciskās koncepcijas pamatā ir priekšmets no Latvijas Okupācijas muzeja krājuma – Mērijas Stakles kabatlakatiņš.

Mērijas Stakles ģimene bija to vairāk nekā 15 000 Latvijas cilvēku vidū, kurus 1941. gada 14. jūnijā padomju vara deportēja uz Sibīriju. Mērijas vīru Pēteri ieslodzīja GULAGA nometnē Molotovas apgabalā, Usoļlagā, kur viņš mira 1944. gadā. Mērija un meita Hilda nonāca nometinājumā Novosibirskas apgabalā, Parabeļas rajonā. Uz denunciācijas pamata Mēriju 1950. gada 18. maijā apcietināja par pretpadomju propagandu un ieslodzīja nometnē Suslovo.

Apcietinājumā uz Mērijas baltā kabatlakatiņa tapa uzraksts ar aresta datumu un 88 dažādu tautību likteņa biedreņu parakstiem. Vēlāk šos uzrakstus Mērija izšuva ar krāsainiem diegiem, kas bija ņemti no ieslodzīto drēbēm. Hilda atgriezās Latvijā 1954., bet Mērija 1956. gadā.

1993. gadā Hilda mātes Mērijas kabatlakatiņu uzdāvināja Latvijas Okupācijas muzejam.

Kā TVNET skaidroja Harita Maniņa, Okupācijas muzeja attīstības un komunikācijas nodaļas vadītāja, memoriāls “Vēstures taktīla” ir veidots kā piemiņas vieta, kas saglabā atmiņu par padomju okupācijas upuriem un sniedz iespēju rīdziniekiem un pilsētas viesiem nolikt ziedus vai aizdegt sveces zaudētajiem tuviniekiem. Citiem vārdiem sakot, memoriāls noteikti nav paredzēts tam, lai uz tā sēdētu.

"Memoriāla laukuma puse ir paredzēta oficiāliem pulcēšanās pasākumiem, kurā nolikt ziedus oficiālo vizīšu laikā, savukārt Grēcinieku ielas puse individuāliem apmeklējumiem. Kāpnes memoriāla Grēcinieku ielas pusē izveidotas, lai atvieglotu ziedu un sveču nolikšanu," norāda Maniņa, piemetinot, ka pie memoriāla un tam blakus esošajā teritorijā tiek nodrošināta 24 stundu apsardze un videonovērošana.

Tāpat Latvijas okupācijas muzejs ir vērsies pie Latvijas Okupācijas muzeja kompleksa pārbūves nodrošinātāja Valsts nekustamie īpašumi ar rosinājumu izvietot papildu informatīvo plāksni pie memoriāla, jo šobrīd esošā plāksne atrodas pārāk tālu no memoriāla un tikai daļēji skaidro tā nozīmi un būtību.

"Šobrīd Valsts nekustamie īpašumi sadarbībā ar Rīgas pašvaldību nodrošina Strēlnieku laukuma rekonstrukciju un labiekārtojumus, kā ietvaros paredzēts izvietot arī papildu informāciju par memoriālu. Tikmēr pašā muzejā ir izvietoti informatīvi materiāli par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriālu," noslēdz Maniņa.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais