/nginx/o/2022/08/15/14761435t1h007c.jpg)
Rīgas dome pauž neizpratni, kāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izskatīšanai valdībā nevirza tiesību aktu projektus par finansējuma kompensēšanu par atbalstu Ukrainas civiliedzīvotājiem pēdējos mēnešos, savukārt VARAM atsevišķiem Rīgas domes pārstāvjiem pārmet maldinošas informācijas izplatīšanu sociālajos medijos.
Rīgas dome skaidro, ka pašvaldība finansējumu prasa par Rīgas atbalsta centra Ukrainas civiliedzīvotājiem darbības nodrošināšanu maijā, jūnijā un jūlijā - kopā 234 042 eiro.
Šajā summā iekļauti Rīgas atbalsta centra Ukrainas civiliedzīvotājiem ēkas Kaļķu ielā 1 komunālie un apsaimniekošanas izdevumi, aprīkojuma noma un darba samaksa centra darbiniekiem. Tāpat summā iekļauta Ukraiņu vidusskolas papildu telpu noma no Latvijas Universitātes mācību procesa nodrošināšanai.
Kā norāda pašvaldībā, VARAM "savu noraidījumu" kompensēt šīs izmaksas pamato ar to, ka šādus pasākumus finansē no līdzekļiem, kas iedalīti no budžeta finansētajām institūcijām, un ka, lai pašvaldībai varētu tikt kompensēti papildu izdevumi, šāda iespēja jāparedz Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā.
Taču Rīgas domē norāda, ka valdības apstiprinātais pasākumu plāns paredz, ka konkrēto finansējumu sedz no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Likumā arī noteikts, ka no šī avota VARAM reizi mēnesī kompensē pašvaldībām izdevumus, kas radušies sakarā ar Ukrainas civiliedzīvotājiem sniegto atbalstu.
Atbilstoši likumam pieprasījums par finansējuma piešķiršanu nosūtīts VARAM, skaidro domē. "Nav saprotams, kādēļ VARAM pēc Ministru prezidenta [Krišjāņa Kariņa (JV)] rezolūcijas var atrast veidu, kā kompensēt Atbalsta centra izmaksas par martu un aprīli, bet nevar sagatavot līdzīgu pieprasījumu par maiju, jūniju un jūliju," norāda pašvaldība.
Vaicāti, vai naudas nesaņemšana apgrūtinās palīdzības sniegšanu Ukrainas bēgļiem, pašvaldības pārstāvji savā atbildē uzskaitījuši vairākus atbalsta veidus, kas ir jānodrošina Ukrainas civiliedzīvotājiem.
"Ja netiks nodrošināts finansējums Rīgas atbalsta centra darbībai, tad var nākties izvērtēt tā turpmāko darbību.
Ja šāda centra Rīgā nebūs, tad Ukrainas civiliedzīvotājiem primārie pakalpojumi nebūs pieejami vienuviet," norāda domē.
Galvaspilsētā skaidro, ka šādā situācijā ap 17 000 Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri jau reģistrējušies, kā arī tie, kuri turpmāk ieradīsies Rīgā, dosies saņemt pakalpojumus uz valsts iestāžu klientu apkalpošanas punktiem. Tas radīšot papildu slogu valsts iestādēm, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei.
Savukārt VARAM uzsver, ka atsevišķi Rīgas domes pārstāvji iepriekš sociālajos medijos esot izplatījuši maldinošu informāciju par to, ka VARAM atsakoties segt Rīgas pašvaldības izdevumus saistībā ar Ukrainas kara bēgļu Rīgas atbalsta centra izveidi un uzturēšanu.
"VARAM uzsver, ka tas neatbilst patiesībai. Rīgas valstspilsētas pašvaldība šiem un citiem ar bēgļu uzņemšanu saistītiem pasākumiem jau ir saņēmusi finansējumu 11 532 930,55 eiro apmērā," teikts ministrijas paziņojumā.
Rīgas pašvaldība par palīdzību sociālā atbalsta, izglītības, ēdināšanas, izmitināšanas jomā, kā arī par izlietoto finansējumu valsts pārvaldes pakalpojumu pieteikšanas un fizisko personu reģistrācijas pasākumiem martā ir saņēmusi 842 364 eiro, aprīlī 3 139 706 eiro, maijā 4 475 097 eiro un jūnijā 3 075 763 eiro, tai skaitā vienreizēju maksājumu par koordinācijas punkta izveidi un darbību martā un aprīlī 202 278 eiro apmērā.
VARAM, atbilstoši premjera rezolūcijai un Finanšu un Tieslietu ministrijas atzinumam, ir izstrādājusi un valdība ir apstiprinājusi Ministru kabineta rīkojumu. Tas paredz finanšu līdzekļu piešķiršanu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, sedzot pašvaldības izdevumus par martu un aprīli, kā to ir lūgusi pati pašvaldība, skaidro ministrijā.
Finanšu ministrija savā atzinumā ir paudusi nostāju, atbalstot vienreizēju maksājumu Rīgas pašvaldībai par izdevumiem martā un aprīlī, vienlaikus noraidot VARAM priekšlikumu gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzēt apropriāciju valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkla izveidei, uzturēšanai un publisko pakalpojumu sistēmas pilnveidei kā pastāvīgu risinājumu, atzīmē VARAM.
Rīgas pašvaldība vairākām naudas līdzekļu pieprasījuma pozīcijām nav iesniegusi pamatojošos dokumentus, atzīmē ministrijā. Sazinoties ar citām institūcijām, VARAM secinājusi, ka, iespējams, līdzekļus par vienu un to pašu aktivitāti vienlaikus pieprasīts segt no vairākiem avotiem.
"Bez tam ne visi iesniegtie pieprasījumi saistīti ar bēgļu centra uzturēšanu (..).
Tā piemēram, Rīgas dome tika lūgusi 13 998 eiro diplomātiskā dienesta apkalpošanai un izmitināšanai viesnīcās," norāda VARAM.
Ministrijas valsts sekretārs Edvīns Balševics uzsver, ka ministrijas ieskatā "savstarpēja, konstruktīva komunikācija ir atslēga jebkuras situācijas atrisinājumam".
"Ukrainas tautas nelaime un priekšvēlēšanu laiks nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par platformu politisko ambīciju sasniegšanai, kā arī nepamatotai valsts budžeta līdzekļu tērēšanai. Esam aicinājuši Rīgas mēru un atbildīgās amatpersonas uz tikšanos ministrijā klātienē, lai kliedētu radušās neskaidrības, kā arī pārrunātu šķēršļus atbalsta sniegšanai un kopīgi meklētu risinājumus," akcentē VARAM valsts sekretārs.
Kā ziņots, kopš Krievijas sāktā kara pret Ukrainu līdz 22.augustam Latvijā reģistrēti 36 912 Ukrainas iedzīvotāji, bet 31 675 bēgļiem izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, liecina jaunākā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija.
