Šodienas redaktors:
Jānis Tereško

Samanta: skolā ilgi neļāva saskatīt savas stiprās puses. Slavēja tikai teicamniekus! (1)

Foto: publicitātes

Samanta ir no Madonas. Izaugsmes programmā “Beat It” vēlas profesionāli attīstīties kā sociālo tīklu satura veidotāja. Samantas mentore ir jogas skolotāja, juriste, bijusī Valsts prezidentu un ārlietu ministra padomniece Sandra Sondore.

Jau rakstījām par projekta enerģiskajām mentorēm - tagad laiks pašām sapņu realizētājām, meitenēm, kuras zina, ko vēlas, un centīsies šo sapni sasniegt!

Īsi pastāsti par sevi – kas esi, no kurienes nāc, ko esi līdz šim apguvusi/mācies?

Es esmu Samanta Goze. Dzīvoju Madonas novadā. Līdz pamatskolas beigšanai mācījos Kusas pamatskolā, turpmākais ceļš mani veda uz Rīgas Mākslas un mediju tehnikumu. Šajā skolā absolvēju profesiju – video operators. Apguvu iemaņas video filmēšanā, kā arī pamatus foto mākslā, kas līdz šim ir mans lielais hobijs.

Kā dzima tavi nākotnes plāni? Pastāsti, kā šī ideja tev ienāca prātā un kā tu pati tai noticēji!

Jauni sapņi man dzimst ik dienu, tie papildina ceļu uz manu lielo sapni. Es biju viens no bērniem, kuri nezināja, par ko vēlas kļūt.

Es nekad neizpratu savus talantus, jo nesaņēmu uzslavas. Vienmēr skolas solā dzirdēju, kā tika slavināti teicamnieki. Mana pašvērtība bija zema, es biju kritiska pret sevi.

Tas ilgi neļāva saskatīt savas stiprās puses. Līdz sajutu sevī interesi par fotogrāfiju un video veidošanu. Īsti pat nezinot, kurp virzos, iestājos Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā un ar aizrautību un interesi apguvu foto un video prasmes. Radās mērķis attīstīt sevi kā blogeri. Esmu pamanījusi, ka video man ļauj izpaust savu personību un radīt noderīgas lietas. Šobrīd, caur bailēm un neticību saviem spēkiem tomēr esmu apzinājusies, ka varu un ka man izdodas. Ilgi taustījos par potenciālajām bloga tēmām – gribējās tā, lai saturs ir saistošs man pašai un noderīgs arī citiem. Izaugsmes programmas “Beat It” laikā es izpratu, kā savas idejas varu realizēt video formātā, esot skolēna pozīcijā, nevis prezentējot sevi kā kādas noteiktas jomas pārstāvi.

Šobrīd mans mērķis ir veidot blogu par ezotēriskiem, mistiskiem tematiem, iepazīstot dažādu jomu pārstāvjus un caur viņiem gūstot pieredzi un viedokļus par konkrētām tēmām.

Kāpēc tev ir būtiski, lai šī ideja attīstītos – kāpēc sabiedrībai tas būtu nepieciešams?

Piemēram, mana mentore Sandra Sondore ir jogas pasniedzēja – ļoti zinoša jogas un vēdu mācībās, kas deva impulsu man pašai pētīt šīs tēmas plašāk un veidot par tām saturu.

Mani interesē arī vēdiskie astrologi, numeroloģija, skaņu dziedināšana caur kristāliem un gongiem, dziednieki, pirtnieki, tarologi, gaišreģi un citi ezotērisko tematu pārstāvji.

Es vēlos apvienot visas šīs tēmas un runāt par atšķirībām, kādas piemīt dažādiem virzieniem, un to, kā atpazīt labus savas jomas pārstāvjus. Tādējādi ceru aktualizēt šīs prakses sabiedrībā, palīdzēt tās izzināt un, iespējams, rast atbildes un atbalstu dažādās dzīves situācijās.

Foto: publicitātes

Kā nonāci projektā “Beat It”? Ko tev tas nozīmē?

Par programmu es uzzināju caur sociālajiem tīkliem – redzēju “Beat It” lektores Baibas Sipenieces-Gavares aicinājumu piedalīties. Šī programma mani uzrunāja ar to, ka atbalstu sava mērķa sasniegšanā saņemu no īpaši sev piemeklētas mentores. Manuprāt, katram jaunietim ir svarīgi, lai blakus ir atbalsta persona, kas palīdz ieraudzīt vairāk un paskatīties plašāk. Esmu pateicīga “Beat It”, ka man ir iespēja iepazīt Sandru Sondori, jo man ļoti rezonē Sandras skatījums uz lietām, un es redzu, kā ar viņas palīdzību varu spert īstos soļus ceļā uz savu mērķi.

Kādas tev ir attiecības ar mentori? Nosauc būtiskākās lietas, kuras esi jau mācījusies no viņas.

Mana mentore ir atbalstoša un vienmēr atrod īstos vārdus īstajās situācijās. Es Sandru uztveru kā dzīves skolotāju, kas sniedz atbildes īstajā vietā un laikā. Programmas laikā es iemācījos, ka varu uzticēties runāt par to, ko dzīvē vēlos sasniegt.

Man vienmēr ir bijušas bailes, bet tagad caur sarunām mācos uzticēties. Sandras dzīves skatījums man rada pārliecību, ka mani sapņi ir reāli un sasniedzami!

Mums nevienam dzīve nav bijis rožu dārzs, pastāsti par kādām savas dzīves sāpīgajām pieredzēm, no kurām esi augusi, tapusi stiprāka un sajutusies apņēmības pilna sekot saviem sapņiem!

Vienīgais, ar ko cīnos, ir neticība sev, "ka es to varu izdarīt". Zinu, ka tas nāk no bērnības, skolas gadiem, kad bija sajūta, ka gudrie bērni var izdarīt visu, visur piedalīties, bet man nesanāk un es neesmu tik talantīga. Šīs emocijas, ka "es neko nemāku", līdz pat vidusskolai mani nospieda un radīja sajūtu, ka manī nekā nav. Bet, kad nomainīju skolu un nonācu vidē, kur ir mākslinieciski cilvēki, es atklāju, ka arī man piemīt skaisti talanti.

Foto: publicitātes

Protams, neticība saviem spēkiem mani pavada arī tagad, bet es strādāju ar sevi, gūstu pieredzi, un mana pārliecība par sevi stiprinās ar katru dienu. Pēdējā gada laikā esmu saņēmusi atbalstu no pieaugušajiem, kas mani stiprinājis un veidojis kā personību. Esmu pateicīga, ka ne vien skola var iemācīt, bet arī dažādos projektos sastaptie cilvēki. Es aicinu jauniešus nebaidīties un meklēt cilvēkus, kas iedvesmo ar savu stāstu un redzējumu, tā paplašinot skatījumu.

Es esmu meitene no laukiem, no mazas pilsētas, kur nebija tik plašu iespēju, ar kādām tagad saskaros Rīgā.

Ko jaunietim būtiski apzināties, ņemt vērā, sākot sekot savam sapnim?

Apzināties, ka tas būs garš un darba pilns ceļš cauri kalniem un lejām. Liela nozīme ir gribasspēkam, tādēļ jāapzinās, kāpēc tas ir mans sapnis. Kas ir tas pienesums gan pašam sev, gan pasaulei? Ko tas dos, ka piepildīšu savu sapni? Jo, tikai izprotot savu mērķu dziļāko jēgu, rodas arī skaidrāka vīzija, kāpēc ir vērts iet un darīt.

Foto: publicitātes

Vai neesi skolas laikā cietusi no mobinga, līdzcilvēku aizskārumiem, emocionālās vardarbības? Par to daudz runā, tāpēc apjautājos par pieredzi.

Skolas laikā saskāros, ka mani aizvainoja par to, kā es izskatos: "Tev nu gan tievas kājas",

"vai tu vispār ēd?", vai arī salīdzināja manu smalko ķermeni ar savējo. Tie bija kā sitieni manai pašapziņai.

Brīnos, kā man neradās kompleksi! Tomēr zems pašnovērtējums saglabājās līdz brīdim, kad pati sāku pamanīt savu skaistumu. Protams, arī šobrīd ik pa brīdim saņemu tādus komentārus, bet apzinos, ka tas vairs nav par mani, ka nav jāuztver personīgi. Šādi komentāri ir paša runātāja izpratne par to, kā viņš uztver skaisto dzīvē, ar mani tam nav nekādas saistības.

Ko tu vēlētos pateikt jauniešiem, kas vēl svārstās par sava sapņa piepildīšanu?

Ja tev ir kaut maza vīzija par savu sapni, ko tu gribētu darīt no sirds, nedomājot par ārējiem faktoriem, ļaujies savai idejai! Ļauj tai veidoties, lai tā dzimst, un audzini to ar katru dienu lielāku un lielāku. Kad ticēsi savam sapnim un būsi par to drošs, tad meklē ceļu uz panākumiem cauri cilvēkiem!

 Īss dosjē

Tava miera osta? - Būt vienatnē jebkur pie dabas!

Mīļākā smarža un garša? -  Smarža – lavandas un jasmīna, Garša – aveņu.

Valsts, kur vēlies aizceļot? - Bali, lai izjustu šīs valsts dabu un iepazītu kultūras garīguma rituālus.

Mīļākā grāmata, ko ieteiktu citiem? - Don Miguel Ruiz "Mīlestības meistars". Grāmatā var iepazīt mīlestības noslēpumu no tolteku mācības skata punkta. Man šī grāmata iemācīja ļaut sev ieskatīties vārdā “mīlestība”, izprast brūces un ļauties dziedināšanai. Grāmata iemāca saskatīt sevī vieglumu, parāda, kā iemīlēt sevi un apkārtējos.

Mīļākā krāsa un ēdiens? - Krāsa oranža, ēdiens – plānās pankūkas ar aveņu ievārījumu.

Dzīvesgudrība, kuru vienmēr centies nest sev līdzi dzīvē? - Es vienmēr esmu īstajā laikā un vietā! Šis nodoms man palīdz izprast, ka man visbiežāk jāvadās pēc intuīcijas un es nonākšu tur, kur man bija jābūt.

Tava laimes formula? - Mīlestība, pateicība un kalpošana citiem ļaus manai dvēselei dzīvot laimīgi!

Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu