LLPA aicina palielināt valsts mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu algām

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Nauda. Ilustratīvs attēls.
Nauda. Ilustratīvs attēls. Foto: Edijs Pālens/LETA

Nepieciešams palielināt valsts mērķdotāciju pašvaldībām pedagogu algām, uzskata Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA).

LLPA uzskata, ka nepieciešams nodrošināt valsts mērķdotācijas pieaugumu pašvaldībām, nevis tikai pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes pieaugumu.

Pašvaldības neizprot valdības lemto, ka, lai veicinātu skolu tīkla sakārtošanu 2023. - 2025. gadā, neatkarīgi no zemākās mēneša darba algas likmes izmaiņām, nav plānots attiecīgajā apmērā palielināt mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo pašvaldību vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai.

Turklāt, LLPA ieskatā, tas kavē kvalificētu pedagogu piesaisti nozarei.

Attiecībā uz pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanu jāņem vērā to ietekmi uz pašvaldību budžetiem, vērtējot pašvaldību iespējas to nodrošināt.

LLPA ieskatā šim pedagogu darba samaksas pieaugumam jābūt sadalītam starp valsti un pašvaldību. Tāpat nav atbalstāms arī, ka skolu tīkla sakārtošanas izvērtēšanas procesā, kas turpmāk būs saistīts arī ar pedagogu darba samaksas jautājumiem, vienīgais rādītājs būs skolotāja un skolēna skaita proporcija.

LLPA arī aicina rast iespējas paredzēt pašvaldībām papildu valsts budžeta finansējumu mācību līdzekļu iegādei, nodrošinot sekmīgu kompetenču pieejā balstīta mācību satura īstenošanu.

Kā ziņots, no šī mācību gada pedagogu zemākā mēneša darba algas likme palielināsies par 8,4% - no 830 eiro līdz 900 eiro, paredz 5.jūlijā valdībā pieņemtie grozījumi vairākos Ministru kabineta noteikumos.

Tiek palielinātas arī zemākās mēneša darba algas likmes profesionālās vidējās izglītības iestāžu direktoriem, koledžu direktoriem un vietniekiem, vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, arodizglītības vai profesionālās vidējās izglītības programmas īstenojošas koledžas struktūrvienības vadītājiem izglītības iestādē, kā arī izglītības metodiķiem.

Grozījumi paredz arī pirmsskolas izglītības pedagogu zemākās darba algas likmes paaugstinājumu 11,2% apmērā - no 872 eiro par likmi 2021./2022.mācību gadā līdz 970 eiro par likmi no 2022.gada 1.septembra.

Papildus tiek noteikts, ka mērķdotācijas apmērs vienam bērnam pirmsskolas izglītības programmās būs 82 eiro. Aprēķini veikti, balstoties uz iepriekš pieņemto pirmsskolas pedagoga zemāko mēneša darba algas likmi - 970 eiro, un mērķdotācijas aprēķina modeli "Skolēns pašvaldībā".

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) skaidroja, ka izmaiņu rezultātā pieaugs katra pedagoga darba samaksa, ja pedagoga darba slodzes nemainīsies.

Tomēr IZM uzsvēra, ka zemākās darba algas likmes celšana vien nenodrošina visiem pedagogiem jūtamu darba samaksas pieaugumu, jo liela daļa pedagogu strādā ar mazu darba slodzi. Lai panāktu būtisku pedagogu darba samaksas pieaugumu, ir jānodrošina priekšnosacījumu kopums skolu tīkla optimizācijai ar mērķi rast optimālu izglītojamo/pedagogu skaita attiecību.

Jau ziņots, ka Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) aicinās skolu pedagogus no septembra sākt beztermiņa streiku.

Pēc jūnija vidū notikušā piketa un tam sekojošās tikšanās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (K), LIZDA vadītāja Inga Vanaga sacīja, ka IZM nepiekāpās nevienā no trijām pedagogu izteiktajām prasībām.

Piketa trīs galvenās prasības bija sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu