Un tas, ko es esmu paņēmis sev dzīvē līdzi, sākumā pat to neapjaušot, ir ieklausīšanās prasmes un spēja vēsu prātu klausīties, uzdot netiesājošus jautājumus, ļaut izrunāties, ļaut izstāstīt. Arī viņas rīcības “musturs”, ārējais miers situācijās, kad bija acīm redzams, ka viņa ir uzvilkusies – rokas bija savilktas dūrēs un viņa burtiski trīcēja… Taču balss tembrs vienmēr bija ieturēts – lūk, tādas savaldīšanās prasmes man iemācīja jebkuru situāciju uztvert ar mieru un vēsu prātu. Kaut skolas laikā bija sajūtas, ka trūkst varbūt kāds asums no viņas puses, ka viņa ļauj visam iet it kā pašplūsmā, tagad saprotu, ka tas bija ar nodomu un gudri darīts.
Katram savs labākais skolotājs
Cilvēki ir dažādi un arī skolēni ir dažādi, un mums katram noteikti ir citāds labākais skolotājs, no kā mācīties dzīvei. Tādēļ mana skolas laika skolotāja paraugs bija klases audzinātāja, kura man iemācīja tieši sazināšanās prasmes, bet kādam citam tā varbūt bija cita skolotāja vai skolotājs.
Kā novērtēt labu skolotāju? Noteikti svarīgi ir atcerēties to, ka skolotājs vienmēr ir arī cilvēks, un līdzīgi kā ikvienam no mums, katram skolotājam arī var būt kādas privātās dzīves norises vai notikumi, kas vienā vai otrā brīdī var radīt grūtības strādāt. Tāpēc jāatceras, ka skolotājs, protams, ir arī cilvēks, un kā pret jebkuru cilvēku, ir jāizturas ar sapratni un cieņu.
Kaut arī dažus pateicības vārdus esmu jau pateicis žetonu vakarā un izlaidumā, gribu pateikt savai skolotājai milzīgu paldies par izpratni un piemēra rādīšanu. Jo tas, ko es esmu varējis pārnest uz savu ikdienu, darbojoties dažādos projektos, sarunājoties ar kolēģiem un sadarbības partneriem, gan arī darbā, ko es daru ar pieaugušajiem – tās klausīšanās prasmes, cieņpilnā izturēšanās un sava pārākuma neizrādīšana – tās noteikti ir tās lietas, ko es esmu guvis, pateicoties arī viņai.
Paldies, skolotāj, ka mani izturējāt!