Likumprojektu par Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību plānots pieņemt šonedēļ, atklāj Latkovskis (3)

LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.
"Jaunās Vienotības" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis. Foto: Zane Bitere/LETA

Ceturtdien, 8.septembrī, Saeimā plānots pieņemt Valsts prezidenta Egila Levita iesniegto likumprojektu par Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību, aģentūrai LETA pirmdien atklāja "Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis.

Politiķis skaidroja, ka likumprojektu paredzēts skatīt steidzamības kārtībā divos lasījumos.

Latkovskis uzsver, ka Levita virzītajam likumprojektam par Latvijas Pareizticīgās Baznīcas kā pilnīgi pastāvīgas un neatkarīgas (autokefālas) baznīcas statusu "būs nedalīts JV frakcijas atbalsts".

Vaicāts, vai valstij ir tiesības pieņemt lēmumus par to, kam pakļaujas baznīcas, ņemot vērā, ka Latvijā valsts un baznīcas ir nošķirtas, Latkovskis uzsvēra, ka likumprojekts nav par baznīcas nodošanu kaut kā rokās, bet tieši otrādi - nosaka tās neatkarību un patstāvību. Pati baznīca lemj par visu pārējo, sprieda JV frakcijas vadītājs.

Likumprojekts nostiprinās Latvijas Pareizticīgās Baznīcas neatkarību, un šādai baznīcu neatkarības nostiprināšanai piemērus var atrast arī citās Eiropas valstīs, uzskata politiķis.

Latkovskis uzsvēra, ka jauno dokumentu ir svarīgi pieņemt, ņemot vērā kontekstu ar Krievijas veikto karu pret Ukrainu un Krievijas un Krievijas pareizticīgās baznīcas attieksmi pret kaimiņvalstīm.

Kā ziņots, Valsts prezidents Saeimā ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu Latvijas Pareizticīgās baznīcas statusu un tā darbotos pilnībā patstāvīgi un neatkarīgi, par to šodien pēc tikšanās ar parlamenta frakciju vadību paziņoja Levits.

Pašlaik Latvijas Pareizticīgā baznīca darbojas zem Maskavas patriarhāta, kas savukārt atbalsta Krievijā valdošo režīmu un šīs valsts karadarbību pret Ukrainu. Pēc Levita vārdiem, ar viņa piedāvāto likumu tiktu atjaunots Latvijas Pareizticīgās baznīcas vēsturiskais statuss un izslēgta Maskavas patriarha jebkāda vara pār baznīcu Latvijā.

Valsts prezidents saklausījis Saeimas frakciju atbalstu likumprojekta pieņemšanai. Savukārt pareizticīgo baznīca par šāda likumprojekta virzīšanu "ir informēta".

Atbildot uz jautājumu par to, vai baznīcai iekšēji arī būtu jāskata šī lieta, Valsts prezidents norādīja, ka tas ir baznīcas iekšējo statūtu jautājums, kas būs "jāpiekārto šim likumam".

Ar likumprojektu tiks atzīts, ka baznīca ir neatkarīga jeb autokefāla un nav atkarīga ne no vienas citas ārpus Latvijas esošas baznīcas varas, skaidro Levits.

"Atteikšanās no jebkāda saites ar Maskavas patriarhu ir būtisks jautājums mūsu pareizticīgajiem, visai Latvijas sabiedrībai un mūsu nacionālajai drošībai," uzsver Valsts prezidents.

Neatkarīgā, demokrātiskā un tiesiskā Latvijā pareizticīgajiem ir nepieciešama pašiem sava, patstāvīga un neatkarīga baznīca, pauž Levits. Tas jau bija panākts pirms apmēram 100 gadiem Latvijas neatkarības pirmajā periodā, atgādināja Valsts prezidents.

Levits uzsvēra, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā likumā atzītai autokefālai baznīcai.

Vaicāts, vai pēc likuma pieņemšanas Latvijas Pareizticīgā baznīca varēs turpināt sazināties ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, Levits norādīja uz zināmām "kanoniskām saitēm", taču atzīmēja, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca būs bez jebkāda veida saistības ar Krievijas baznīcu. Latvijas baznīca kā neatkarīga baznīca var komunicēt ar visām baznīcām pasaulē, piebilda Valsts prezidents.

Taujāts sīkāk par Konstantinopoles patriarhāta lomu autokefālā statusa piešķiršanā, Levits atbildēja, ka tā ir Latvijas Pareizticīgā baznīcas pašas darīšana, vai veidot saiknes ar Konstantinopoles patriarhātu.

Likumprojekts ir sagatavots kopā ar Tieslietu ministriju un tieslietu ministru Jāni Bordānu (K), tas apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām un par to ir lemts Nacionālās drošības padomē. Tāpat informēta ir Saeimas Nacionālās drošības komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras varētu būt atbildīgas par šī likumprojekta tālāku virzību parlamentā, pastāstīja Valsts prezidents.

Valsts augstākā amatpersona uzsver, ka vilcināties šajā jautājumā nedrīkst un ka Saeimai likumprojekts jānosaka par steidzamu un būtu jāpieņem pēc iespējas agrāk.

Komentāri (3)CopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu