Kā norādīja Levits, Latvijas Pareizticīgās baznīcas patstāvīgais un neatkarīgais (autokefālais) statuss vēsturiski "de facto" bijis noteikts jau ar 1921.gadā Maskavas un visas Krievzemes patriarha Tihona Tomosu noteikto arhibīskapam Jānim Pommeram un Ministru kabineta 1926.gada noteikumiem par pareizticīgās baznīcas stāvokli.
Levits uzsvēra, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca un metropolīts Aleksandrs var rēķināties ar pilnu Latvijas valsts atbalstu kā likumā atzītai autokefālai baznīcai.
Vaicāts, vai pēc likuma pieņemšanas Latvijas Pareizticīgā baznīca varēs turpināt sazināties ar Krievijas pareizticīgo baznīcu, Levits norādīja uz zināmām "kanoniskām saitēm", taču atzīmēja, ka Latvijas Pareizticīgā baznīca būs bez jebkāda veida saistības ar Krievijas baznīcu. Latvijas baznīca kā neatkarīga baznīca var komunicēt ar visām baznīcām pasaulē, piebilda Valsts prezidents.
Taujāts sīkāk par Konstantinopoles patriarhāta lomu autokefālā statusa piešķiršanā, Levits atbildēja, ka tā ir Latvijas Pareizticīgā baznīcas pašas darīšana, vai veidot saiknes ar Konstantinopoles patriarhātu.
Likumprojekts ir sagatavots kopā ar Tieslietu ministriju un tieslietu ministru Jāni Bordānu (K), tas apspriests ar visām kompetentajām valsts institūcijām un par to ir lemts Nacionālās drošības padomē. Tāpat informēta ir Saeimas Nacionālās drošības komisija un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija, kuras varētu būt atbildīgas par šī likumprojekta tālāku virzību parlamentā, pastāstīja Valsts prezidents.
Valsts augstākā amatpersona uzsver, ka vilcināties šajā jautājumā nedrīkst un ka Saeimai likumprojekts jānosaka par steidzamu un būtu jāpieņem pēc iespējas agrāk.
Levits šodien tikšanās laikā ar Saeimas frakciju vadību apspriedis arī enerģijas apgādes un imigrācijas politikas jautājumus.