Daiga Auziņa Melalksne: Mēs visi esam atkarīgi no komandas, kas ir darbā, un tās, kas ir mājās

Kā sākās tava profesionālā karjera? Kādā intervijā iepriekš teici, ka Rīgas Fondu biržā, tagadējā "Nasdaq Riga", nokļuvi nejauši.

Jā, tā bija absolūta nejaušība. Es biju svaigi atbraukusi no Amerikas, pieteicos pēc sludinājumiem uz daudzām un dažādām vietām. Man par pārsteigumu, saņēmu uzaicinājumu uz interviju Rīgas Fondu biržā, un pēc tās, man par vēl lielāku pārsteigumu, man piedāvāja darbu.

Man bija atbilstoša izglītība, un es diezgan labi zināju angļu valodu. Pārējās lietas, kuras bija svarīgas biržas darbā, laika gaitā piemācījos klāt. Man šķiet, izšķirošais faktors bija tas, ka mans vadītājs, ļoti labs vadītājs, tajā laikā ieraudzīja manī nākotnes izaugsmes potenciālu un spēju augt un attīstīties.

Man dzīvē vienmēr veicies ar visiem vadītājiem, arī ar tādiem, kurus es ne vienmēr uzskatīju par labiem vadītājiem. Taču, skatoties retrospektīvi, tu saproti, kādu dzīves pieredzi esi guvis un cik daudz no viņiem iemācījies.

Arī tagad, ar savu vairāk nekā 20 gadu vadītājas pieredzi Latvijā un Baltijā, kad es ņemu darbā cilvēkus, es skatos uz viņu potenciālu – vai viņiem ir potenciāls apgūt lietas, tad uz pārējiem faktoriem var pievērt acis. Mani kolēģi ir teikuši, ka es diezgan precīzi spēju novērtēt cilvēkus.

Kurā mirklī saprati, ka vari un gribi būt vadītāja? Kādi faktori palīdzēja par tādu kļūt?

Domāju, ka tas notika brīdī, kad sāku pārvarēt pirmās grūtības. Kad mans vadītājs piedāvāja mani nominēt valdes priekšsēdētājas amatam, pirmajā brīdī teicu, ka nekādā gadījumā. Bija kāds cits kolēģis, kuru arī var nominēt. Es varu būt lieliska otrā persona, palīdzēšu attīstīt viņa potenciālu.

Bet dzīve izvērtās citādāk, un es ieguvu valdes priekšsēdētājas vietu. Pirmais, ko sajutu, ka tu esi ļoti vientuļš atbildības sloga dēļ, kas nāk līdz ar amatu.

Tad es sapratu, ka vienīgais veids, kā tikt no šīs vientulības vaļā, ir veidot savu komandu no cilvēkiem, kuri tev tic un ir gatavi strādāt kopā. Un tad jau, kad rodas pirmās grūtības, visiem tiešā vai netiešā veidā ir iespēja parādīt, no kā tu esi veidots.

Bet kā tev izdevās pārvarēt savu nedrošību? Ļoti bieži ir dzirdams, ka sievietes ir lieliskas otrā plāna spēlētājas.

Pārvarēt nedrošību var darot. Ne velti latviešiem ir teiciens “acis darba izbijās, rokas darba nebijās” – vienkārši sāc darīt.

Es saprotu to nedrošību un šaubas, iespējams, tas ir par spēju runāt ar darbiniekiem un ar klientiem, uzstāties publiski. Pārliecība par sevi atnāk, kad tu esi pārstājis sevi iekšēji apšaubīt. Mums kā sievietēm bieži ir iekšējās šaubas, tās mazinās ar pieredzi, vecumu un izbeidzas kaut kādā brīdī.

Domāju, ka ļoti svarīgi ir hobiji, aizraušanās ar fiziskām aktivitātēm, sportu vai mākslu – caur tiem arī var labi stiprināt savu pašpārliecinātību.

Kāda vadītāja tu esi un kāds ir tavs vadības stils?

Es esmu atklāta un godīga. To es uzskatu gan par savu pozitīvo, gan kaut kādā veidā arī negatīvo īpašību. Man vienmēr ir patikusi atklāta komunikācija.

Kāds darbinieks ir teicis, ka viņš ļoti novērtē manu atklātumu un tiešumu, un to, ka es nespēlēju nekādas spēles.

Ja mums ir problēma, mēs par to runājam, varbūt mēs izstrīdamies, bet, tā kā mums ir viens mērķis, tad tas darbojas. Tas ir galvenais – atklātība. Protams, ne visi cilvēki to novērtē.

Tu esi viena no Latvijas Korporatīvās pārvaldības institūta dibinātājām un padomes locekle. Kāpēc tev personīgi tas ir svarīgi?

Šī ir viena no lietām, ko uzskatu par savu sasniegumu un ar kuru lepojos. Brīdī, kad dzima ideja par institūta dibināšanu, tai bija ļoti maz atbalstītāju. Tai laikā bija ļoti maz cilvēku, kas saprata korporatīvās pārvaldības svarīgumu. Daudzi uzskatīja, ka tas ir kaut kas rietumniecisks, mums Latvijā ir specifiska ekonomika un specifiski uzņēmumi, kādēļ ir vajadzīga atklātība un caurspīdīgums, tas tikai kavē biznesu un liek zaudēt konkurētspēju. Kā var uzticēties svešiem cilvēkiem kā padomes locekļiem? Strādājot biržā, var redzēt, kādas bija problēmas mūsu klientu uzņēmumos pirms 20 gadiem. To varētu nosaukt par labas korporatīvās pārvaldības neizpratni un neesamību. Un es sapratu, ka laba korporatīvā pārvaldība palīdzētu attīstīt arī tirgu un biznesu.

Kad sākām dibināt šo institūtu, mums, tāpat kā citām nevalstiskām organizācijām, bija grūtības, kas saistītas ar finansējumu, bet man izdevās atrast domubiedrus, kuri bija gatavi ziedot gan savu laiku, gan naudu, lai mēs to uzbūvētu.

Tā gandrīz pirms desmit gadiem mēs savācām nepieciešamos līdzekļus, lai atvērtu institūtu Latvijā.

Ārkārtīgi svarīgi bija atrast cilvēku, kurš spētu institūta idejas iedzīvināt. Un tas mums izdevās – Andris Grafs arī šobrīd veiksmīgi strādā un ar saviem darbiem ir pierādījis, ka institūts Latvijai ir ārkārtīgi svarīgs. Ka laba korporatīvā pārvaldība ir tā, kas palielina uzņēmuma konkurētspēju. Atklātība un caurspīdīgums, profesionāla padome ir tā, kas palīdz attīstīt biznesu, sasniegt jaunu attīstības līmeni, nevis otrādi.

Man personīgi institūta dibināšanas sākumposms bija grūts, jo tas prasīja daudz laika, bet pēdējos gadus tas ir mainījies, jo mums ir lieliska vadības komanda, kā arī profesionāla padome, no katras Baltijas valsts ir 3 pārstāvji padomē. Un faktiski ir aizvien vairāk cilvēku, kas vēlas startēt un piedalīties institūta padomes darbā. Nu jau mums ir konkurss, jo piesakās labi kandidāti. Tas ir lielisks veids, kā apmainīties ar domām un saprast, kurā virzienā institūtam virzīties. Šobrīd mums Baltijā institūtam ir jau vairāk kā 1000 absolventi. Tas pats par sevi apliecina mūsu veiksmi.

Tas, ka ir daudz kvalitatīvu kandidātu, paceļ latiņu padomes locekļu amatiem kā tādiem. Ja cilvēkiem ir pārliecība, ka viņi var strādāt uzņēmumu interesēs, nozares interesēs, viņi ir to gatavi darīt. Tagad, pēc 20 gadiem, visi tie, kas ir strādājuši vadošos amatos, guvuši pieredzi gan Latvijā, gan starptautiski, viņi meklē jaunu karjeras leņķi, un padomes ir tās, kur viņi var visplašāk izpausties.

Vadot "Nasdaq", tu ikdienā satiecies ar dažādu uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem. Vai esi pamanījusi atšķirības īpašnieku vai vadītāju paaudzēs? Kas ir pozitīvākais jaunajai uzņēmēju un vadītāju paaudzei?

Jā, protams, redzu atšķirības. No savas konkrētās biznesa pieredzes varu teikt, ka birža domāta jaunās paaudzes uzņēmējiem: cilvēkiem, kuri ir labi izglītoti, kuri saprot ekonomiku, saprot finanses, saprot kapitāla tirgu. Cilvēkiem, kuri nebaidās no caurspīdīguma un atklātības.

Vēl viena atšķirība jaunajiem ir vēlme pēc redzamības un atpazīstamības, gan personiskās, gan uzņēmuma.

Jaunā paaudze, kas ienāk darba tirgū, grib strādāt darba vietā, kurā ir jaunas, viņiem atbilstošas vērtības, piemēram, zaļais domāšanas veids. Varbūt dažreiz tas ir nedaudz naivi, taču viņiem tas ir ļoti svarīgs elements.

Jaunie cilvēki vairs nevēlas tikai lepoties ar uzņēmumu, kurā viņi strādā un saņem algu, bet viņi vēlas būt daļa no uzņēmuma, grib būt to līdzīpašnieki. Ja skatāmies uz jaunās paaudzes uzņēmumiem, kuri ir atnākuši uz biržu, piemēram, "Madara Cosmetics", "Indexo", "DelphinGroup", "Virši", visiem šiem uzņēmumiem ir akciju opcijas darbiniekiem, tātad faktiski darbinieki kļūst par līdzīpašniekiem. Viņiem ir “skin in the game” – mēs visi strādājam uz rezultātu un izaugsmi. Jauno uzņēmēju paaudze nebaidās akcijas dot saviem darbiniekiem.

No tavas personīgās pieredzes – vai sievietēm ir grūtāk vadīt uzņēmumus un rūpēties par ģimeni? Vai ir kādas atšķirības sieviešu vadības stilā?

Es domāju, ka sievietes ir godīgākas. Tāpēc ļoti svarīgi ir, lai politikā būtu vairāk sieviešu. Piemēram, redzam, ka Rīgas domē, kur šobrīd ir vairāk sieviešu, viņas ir redzamākas, viņām ir cita dienas kārtība. Neredzu citas būtiskas atšķirības sievietēs kā vadītājās. Sievietēm ir plašāks rūpju spektrs: darbs un ģimene, bērni.

Mēs visi esam atkarīgi no komandas, kas ir darbā, un no komandas, kas ir mājās.

Man liekas, ka sievietēm ir divas ārkārtīgi svarīgas izvēles: viena, protams, ir profesija, un otra – vīra izvēle. Jo mums ir vajadzīgi cilvēki apkārt, kas tev liek tiekties uz augšu. Ja tev mājās ir cilvēki – vīrs, mamma, kas saka: jā, ej un dari, tu tiksi galā – protams, tev ir pavisam cita motivācija. Es domāju, ka tieši mammai ir milzīga loma tajā, vai sieviete kļūs par vadītāju, vai būs gatava pieņemt jaunus izaicinājumus. Jo mamma ir tā, kas tevi ietekmē ar savu piemēru un var arī vislabāk atbalstīt, sniedzot padomu vajadzīgos brīžos. Ļoti svarīgi, ko tuvie cilvēki tev mājās saka.

Skaidrs, ka mēs nevaram izvēlēties savus vecākus, bet tas ir tas, ko mēs varam ielikt savās meitās vai vedeklās.

Kādi ir tavi ieteikumi vai novēlējumi jaunajām profesionālēm, kas domā, kā virzīties savā karjerā?

Pats galvenais ir saprast, ko tu gribi darīt. Atrast to nozari, lietu, kas tevi interesē. Ir svarīgi darīt to, kas tevi interesē, darīt to ar cilvēkiem, ar kuriem tev sakrīt vērtības, un tad tālākais dabiski veidosies. Kas tad ir sliktākais, kas var notikt? Tu nonāksi atpakaļ pozīcijā, kurā tu biji, bet var arī pavērties daudz citu ceļu un iespēju.

Kāpēc tu izvēlējies atbalstīt "Novatores" konferenci? Kas tev šķiet svarīgi šajās idejās?

Man nebija nekādu šaubu, vai "Novatore" jāatbalsta – uzreiz zināju, ka to darīšu. Kopumā es esmu orientēta uz cilvēkiem; ja organizatoru dāmas man simpatizē, uzreiz piekrītu viņas atbalstīt. Es ticu sieviešu solidaritātei.

"Nasdaq Riga" kolektīvā vienmēr ir strādājušas daudzas sievietes, es viņas ļoti labi saprotu, jo es pati esmu sieviete. Man ir bijis gan atbildīgs darbs, gan mazi bērni. Es cenšos iedvesmot gan sievietes, kas ir manā darba vietā, gan arī ārpus darba. Manuprāt, mums ir jāpalīdz vienai otrai attīstīties, augt, un visa sabiedrība no tā iegūs.

Varbūt sievietes kopumā pavada pārāk daudz laika pārdomās. Varbūt dažreiz “just do it” ir vislabākā pieeja. Dažreiz cilvēki mēra, mēra un negriež. Ja tas tevi var darīt laimīgāku, izdari to, ko tur daudz mērīt!

Intervija tapusi sadarbībā ar vadošo starptautisku augstākā līmeņa vadītāju atlases kompāniju "Pedersen & Partners".