Dalību pedagogu beztermiņa streikā līdz šim pieteikuši gandrīz 20 000 nozares pārstāvju

TVNET/LETA
Dalību pedagogu beztermiņa streikā līdz šim pieteikuši gandrīz 20 000 nozares pārstāvju
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Foto: AFP/SCANPIX

Dalību pedagogu beztermiņa streikā līdz šim pieteikuši teju 20 000 nozares pārstāvju, taču pieteikumu reģistrēšana vēl turpinās, informē Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Sabiedrisko attiecību departaments.

Apkopojot provizoriskos datus par pedagogu beztermiņa streika dalībnieku skaitu, arodbiedrība līdz 8.septembra darba dienas beigām bija saņēmusi 19 979 nozares darbinieku pieteikumus no 707 iestādēm. Iesniegumu pieņemšana vēl nav noslēgusies, tādēļ streikotāju skaits turpinās augt un nākamās nedēļas laikā tas tiks precizēts.

LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga ir pateicīga arodbiedrības biedriem un visiem izglītības un zinātnes nozares darbiniekiem, "kuri ir bijuši izlēmīgi, iestājoties par savām tiesībām uz sabalansētu darba slodzi un cieņpilnu atalgojumu". Viņa izsaka pateicību arī tām vairāk nekā 20 organizācijām, kas izteikušas atbalstu pedagogiem.

"Lielais streika atbalstītāju un dalībnieku skaits pierāda, cik samilzušas ir problēmas nozarē un cik pamatotas ir LIZDA izvirzītās prasības. Joprojām aicinām izglītības un zinātnes nozares darbiniekus solidarizēties vēl vairāk, turpināt pieteikties streikam, lai kopā panāktu prasību izpildi," aicina Vanaga.

Kā ziņots, izlīgšanas komisijai šonedēļ pēdējā sēdē neizdevās atrast kompromisu jautājumā par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu, līdz ar to LIZDA no 19.septembra rīkos pedagogu streiku.

Līdz 12.septembrim LIZDA plāno iesniegt nepieciešamos dokumentus streika pieteikšanai, tomēr arodbiedrība uzskata, ka politiķiem joprojām ir iespēja novērst streiku.

Viena no arodbiedrības prasībām ir "sabalansēta darba slodze", proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. Izglītības un zinātnes ministrijas piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu