Sv, 2.10.2022.

Pavaicā TVNET žurnālistam ⟩ Kā valsts aizsardzības dienestā integrēs jauniešus, kuri neprot latviešu valodu?

Juris Jurāns
, TVNET | KLIK žurnālists
Kā valsts aizsardzības dienestā integrēs jauniešus, kuri neprot latviešu valodu?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 11
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri.
Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri. Foto: Ieva Čīka/LETA

Aizsardzības ministrijas plāns par Valsts aizsardzības dienesta ieviešanu ir pavirzījies par vienu soli uz priekšu - 6.septembrī Ministru kabinets to konceptuāli atbalstīja. Nav vēl zināms, vai plānu izdosies pilnībā apstiprināt vēl šim Saeimas sasaukumam, taču ap to joprojām ir dažādas neskaidrības. "Kā plānots iesaukt ārvalstīs dzīvojošos jauniešus?" portālam TVNET jautāja satraukts lasītājs Kristaps. 

Kristaps portālam skaidro, ka viņa dēlam šobrīd ir 19 gadi un viņš dzīvo Lielbritānijā kopš piecu gadu vecuma. "Viņam ir Latvijas pilsonība, bet viņš ne runā, ne lasa, ne raksta latviešu valodā," stāsta Kristaps. Viņš pauž neizpratni, vai Aizsardzības ministrija (AM) ir domājusi, kā Valsts aizsardzības dienestā (VAD) integrēt tos jauniešus, kuri ārvalstīs dzīvojuši praktiski visu dzīvi un kuriem saistība ar Latviju, izņemot ierakstu pasē, ir minimāla. "Viņš studē un viņam ir kredītsaistības nākotnes attīstībai Lielbritānijā," norāda Kristaps. 

"VAD ir paredzēta iespēja personīgu iemeslu dēļ dienestu atlikt līdz 26 gadu vecumam," portālam skaidro AM preses nodaļas vecākais eksperts Roberts Skraučs.

Lai gan plāns vēl var mainīties, šobrīd iespēja VAD atlikt ir paredzēta. Tāpat arī jāņem vērā, ka 26 gadu vecums ir slieksnis, kad būtu VAD jāiziet, lai, sasniedzot 27 gadus, dienests būtu pabeigts. Skraučs arī skaidro, ka lielāks uzsvars plānots tieši uz jauniešiem, kuri grasās beigt vai tikko ir beiguši vidusskolu vai arodskolu.

Pēc šī brīža informācijas AM gatavojas, ka nākamā gada janvārī varētu notikt pirmā jauniesaucamo uzņemšana, kas būtu pilnīgi brīvprātīga. Tā paša gada jūlijā notiktu otra uzņemšana, kur jau, iespējams, tiktu iesaukti jaunieši arī obligātā kārtā. Tā kopskatā 2023.gadā plānots VAD uzņemt aptuveni 1250 jauniešu, un pakāpeniski skaitu palielināt. AM lēš ka 2028.gadā varētu uzņemt jau 7500 iesaucamo gadā. No tiem 6000 dienestam Nacionālajos bruņoto spēku vienībā, 1200 dienestam zemessardzē un 300 augstskolu studentu apmācībām. 

Nav skaidrs, kā ministrija plāno risināt situāciju, ja vairāk cilvēku izvēlēsies, piemēram, dienēt zemessardzē. Kā arī no šī plāna, šķiet, kaut kur pazudis ir alternatīvais dienests. Pēc sākotnējās informācijas tas plānā ir iekļauts kā izvēles iespēja, taču AM aprēķinos tas neparādās. 

Kā norāda ministrijā, plānots veidot atsevišķu struktūrvienību, kura paredzēta jauniesaucamo uzņemšanas nodrošināšanai. Kamēr struktūrvienība top (vai tikai taps), uzņemšanu veiks NBS. Tāpat plāns ir veidot arī starpinstitucionālu darba grupu, lai efektīvāk izmantotu pieejamās valsts datubāzes raitākai uzņemšanas norisei. 

Pagaidām vienīgā garantija no AM puses par iesaucamo atgriešanos ierastajā dzīves ritmā pēc dienesta ir apgalvojums, ka "augstskolu studentiem pēc atvaļināšanas rezervē būs tiesības turpināt studijas tajā pašā statusā kā pirms iesaukšanas".

Par citiem, piemēram, cilvēkiem, kuri jau strādā vai kuriem ir ilgtermiņa kredītsaistības, vai kuriem ir jāuztur apgādājamie, skaidrības nav. Tāpat nav skaidrs, kā NBS varētu tikt integrēti tie jaunieši, kuri, kā Kristapa dēls, faktiski visu dzīvi pavadījuši citā valstī un kuriem vienīgā saistība ar Latviju ir ieraksts pasē. 

"Aizsardzības ministrija nedala Latvijas pilsoņus tajos, kuri dzīvo Latvijā un kuri dzīvo ārpus Latvijas," norāda Skraučs. Tādā veidā AM nodrošina, ka tiek ievērots vienlīdzības princips. Proti, ministrijas ieskatā konkrētā iesaucamā mītnesvalstij nav nozīmes, ja viņš ir latvietis. AM ir pārliecināta, ka dienests "savas valsts bruņotajos spēkos tieši kalpotu kā integrācijas elements". Neminot, cik reāli praksē šādu integrāciju ir īstenot, piemēram, jauniešiem, kas neprot latviešu valodu. 

Vienlaikus Skraučs uzsver, ka dienests sniegtu iespēju diasporas latviešiem padziļināt vai pat atjaunot saiti ar Latviju. "Diasporas jauniešiem Valsts aizsardzības dienests var būt iespēja iemācīties latviešu valodu, atsvaidzināt zināšanas, kā arī vismaz 11 mēnešus dzīvot dzimtenē, neuztraucoties par dzīvesvietas vai darba meklējumiem," izsakās AM pārstāvis.

Tādējādi AM ir pārliecināta, ka VAD būs iespēja jauniešiem, kuriem nav spēcīgu saišu ar Latviju - emocionālu vai fizisku -, tādas radīt vai atjaunot.

Tāpat Skraučs norāda, ka likums šī brīža redakcijā arī paredz ārvalstīs dzīvojošo latviešu individuālu izvērtēšanu pirms iesaukšanas dienestā. "Tiks veikts individuāls izvērtējums, ņemot vērā to, kādi ierobežojumi personai pastāv mītnes zemē, kuru dēļ tā nevarētu pilnvērtīgi pildīt dienestu," viņš skaidro. Tajā pašā laikā AM ir pārliecināta, ka vienlīdzības principa ievērošana ir viens no svarīgākajiem elementiem VAD īstenošanā, lai neveidotos uzskats, ka "vienai sabiedrības daļai ir piešķirtas tiesības to nedarīt, bet citiem tas ir uzlikts par pienākumu".

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais