Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs uzskata, ka viens no lielākajiem ļaunumiem lietotu auto tirgū ir iespēja nesodīti manipulēt ar automašīnas odometra rādītājiem. Aptuveni 35% no importētajiem lietotajiem auto Latvijā tiek viltoti odometru rādītāji, uzrādot vidēji par 125 000 kilometriem mazāku nobraukumu. Latvija šobrīd ierindojas pirmajā vietā starp valstīm, kur odometru krāpniecība tiek praktizēta visaktīvāk.
Par atrašanos odometru krāpniecības TOP pirmajā vietā liecina portāla "carVertical" veiktā pētījuma dati. Pētījuma laikā tika pārbaudīti teju 900 000 spēkratu, lai noskaidrotu valstis ar lielāko automašīnu skaitu, kurām ir konstatētas odometru manipulācijas pazīmes.
No 23 valstīm Latvija ierindojas pirmajā vietā ar 24.08%, tad seko Rumānija ar 19.83%, Igaunija ar 18.95%, Lietuva ar 18.34%, un TOP 5 noslēdz Krievija - 17.43%. Vismazāk krāpnieku konstatēts Beļģijā.
"Uzskatu, ka Latvijai ir jāseko Igaunijas piemēram. Proti, ja automašīnas odometra rādītājs pārdošanas brīdī ir mazāks, nekā to pērkot, CSDD ir jāveic publiska atzīme reģistrā un automašīnas vēsturē tehniskajā pasē pie lauciņa "piezīmes"," uzsver Kulbergs.
Pērn Igaunijā pieņēmusi lēmumu ar likuma spēku aizliegt jebkādas manipulācijas ar odometru rādītājiem. Igaunijas Transporta administrācija izmanto Eiropas transportlīdzekļu un vadītāja apliecību informācijas sistēmas (EUCARIS) datus, lai noskaidrotu Igaunijā ievesto transportlīdzekļu faktisko nobraukumu.
Portāla "AutoDNA" dati liecina, ka 2021.gadā Latvijā no 54 242 importētām lietotām automašīnām ar kopējo vērtību 133 miljoni eiro, 18 948 spēkratiem tika fiksēti attīti odometri. Manipulējot ar odometru rādījumiem par vidēji 125 000 kilometriem, automašīnas vērtība tiek mākslīgi palielināta par 22%. Tas nozīmē, ka lietotu auto pircējiem ik gadu tiek nodarīti 24 miljonu eiro zaudējumi, vidēji katram apkrāptajam pircējam zaudējot 1259 eiro.
"24 miljoni eiro ir iespaidīga summa, kas tiek zaudēta, pircējiem savā īpašumā iegūstot faktiski nobrauktu, nekvalitatīvu preci kriminālu darbību rezultātā. Būtiski, ka zaudētāji šādā gadījumā ir arī apdrošinātāji, kuriem nākas kompensēt izmaksas par preci, kuras patiesā vērtība ir par 22% zemāka," norāda Kulbergs.
Diemžēl Latvijā CSDD tikai fiksē faktu, ka iegādes brīdī konkrētā auto odometra rādītāji bijuši augstāki nekā pārdošanas brīdī. Konkrēta rīcība odometru krāpnieku virzienā neseko. Tādējādi pati valsts netieši pieļauj noziedzības zelšanu lietotu auto tirgū.
Eiropas Parlamenta ziņojumā apkopotie dati liecina, ka nelikumīgas darbības ar odometriem ietekmē līdz 50% automašīnu un kopējie ekonomiskie zaudējumi Eiropas Savienībā veido vismaz 1,31 miljardu eiro.
"Uzskatu, ka Latvijā par galveno kontroles iestādi vajadzētu kļūt CSDD. Konstatējot, ka automašīnas odometra rādītāji pārdošanas brīdī ir mazāki nekā pirkšanas, nekavējoties jāveic atzīme CSDD reģistrā.
Latvijai straujiem soļiem būtu jāiet uz priekšu problēmjautājumu sakārtošanas virzienā lietoto automašīnu tirgū, tādējādi uzlabojot gan drošību uz ceļa, gan no apkrāpšanas maksimāli pasargājot pircējus. Pirmais solis ir veikts - CSDD jau spēj noteikt, ka pirkšanas brīdī spēkrata odometra rādītāji bijuši augstāki nekā pārdodot. Tagad jāseko arī konkrētam sodam. Piemēram, veicot publisku atzīmi CSDD sistēmā, tādējādi samazinot ekonomiskos zaudējumus un rūpējoties par satiksmes drošību," pārliecību pauda Kulbergs.