Pie Armēnijas parlamenta Erevānā pulcējas tūkstošiem cilvēku, pieprasot premjera demisiju

In #Yerevan, protesters demanding the resignation of the prime minister. The demonstrators believe that Nikol Pashinyan plans to sign a peace treaty with #Azerbaijan that will keep the country within its #Soviet borders. They took this as a rejection of their claims to #Karabakh. pic.twitter.com/bjx07XASWV

— NEXTA (@nexta_tv) September 14, 2022

Sanākušie uzskata, ka Pašinjans plāno noslēgt miera līgumu ar Azerbaidžānu, atsakoties no Kalnu Karabahas teritorijas.

Protestētāji, skandējot tādus saukļus kā "Nodevējs!", cenšas ielauzties parlamenta ēkā.

Armēnija trešdien paziņojusi, ka sadursmēs ar Azerbaidžānu, kas izcēlās naktī uz otrdienu, krituši 105 Armēnijas karavīri.

Armēnija arī apsūdzējusi Azerbaidžānu jaunu teritoriju okupēšanā pēc sadursmēm. Šodien vardarbība uz robežas bija ievērojami mazāka, taču abas puses apsūdzēja viena otra trauslā pamiera pārkāpšanā. Otrdien ar Krievijas starpniecību tika panākta vienošanās par uguns pārtraukšanu.

Erevāna paziņoja, ka tās ciematu apšaudīšana pamudināja gandrīz 3000 civiliedzīvotāju bēgt uz drošākām vietām, bet Baku to noliedza.

"Pašreiz mums ir informācija par 105 karavīru nāvi," parlamentā paziņoja Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans.

Pašinjans arī paziņoja, ka Azerbaidžāna pagājušā gada maijā okupēja 40 kvadrātkilometru lielu Armēnijas teritoriju, bet tagad okupējusi vēl desmit kvadrātkilometrus.

Viņš arī pavēstīja, ka atcēlis paredzēto braucienu uz Uzbekistānu, kur bija plānojis piedalīties Šanhajas Sadarbības organizācijas samitā.

Tikmēr Azerbaidžānas karagūstekņu komisija aicinājusi uz pamieru un paziņojusi, ka tā ir "gatava vienpusēji nodot Armēnijai 100 armēņu karavīru līķus".

Azerbaidžāna apstiprinājusi, ka sadursmēs krituši 50 tās karavīri.

Šonedēļ uzliesmojušās sadursmes ir lielākais abu pušu konflikts kopš 2020.gada septembra, kad Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.

Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.

Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.

Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.

Politologs Gela Vasadze no Gruzijas Stratēģiskās analīzes centra uzskata, ka nesenās sadursmes ir iznīcinājušas Eiropas Savienības (ES) centienus virzīt Baku un Erevānu tuvāk miera līgumam.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir mainījis spēku līdzsvaru reģionā, un ES ir centusies vadīt Azerbaidžānu un Armēniju tuvāk attiecību normalizēšanai. Process ietvēra miera sarunas, robežu noteikšanu un transporta savienojumu atjaunošanu.

"Briseles vienošanās tagad ir praktiski atceltas," sacīja Vasadze, piebilstot, ka sadursmes "ir vēl vairāk radikalizējušas sabiedrisko domu abās valstīs".

ES vadītajās sarunās Briselē maijā un aprīlī Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs un Armēnijas premjerministrs vienojās virzīt uz priekšu sarunas par miera līguma noslēgšanu nākotnē.