Sv, 2.10.2022.

DAP vēl turpina izmeklēt zivju bojāeju Rāznas ezera piekrastē

TVNET/LETA
DAP vēl turpina izmeklēt zivju bojāeju Rāznas ezera piekrastē
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Rāznas ezerā mirst zivis
Rāznas ezerā mirst zivis Foto: Kadrs no LTV video

Zivju bojāejas iemesli Rāznas ezera piekrastē vēl tiek pārbaudīti, informēja Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Latgales reģionālās administrācijas dabas izglītības darba speciāliste Diāna Selecka.

Septembra sākumā DAP Rāznas ezera krastā konstatēja zivju - zušu un ķīšu - bojāeju. DAP pārstāve norāda, ka ezera ūdens kvalitāte, visticamāk, nav iemesls zivju bojāejai. DAP vērš uzmanību, ka radusies situācija nav cilvēkiem bīstama.

Lai izprastu zivju bojāejas iemeslus, 2.septembrī DAP Rāznas ezerā paņēma bojāgājušo zivju paraugus, bet Valsts vides dienests (VVD) - ūdens paraugus. Zivju paraugi tika nosūtīti testēšanai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam "Bior".

No VVD saņemtie Rāznas ezera virszemes ūdens paraugu testēšanas rezultāti liecina, ka ūdens kvalitāte ezerā ir augsta un atbilst Ministru kabineta "Noteikumos par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti" prioritāro zivju ūdeņu noteiktajiem parametru robežlielumiem, izņemot pazemināto izšķīdušā skābekļa daudzumu, kas paraugu ņemšanas dienā tika noteikts arī ar ekspresmetodi.

Izšķīdušā skābekļa daudzums Rāznas ezerā teju septiņu metru dziļumā septembra sākumā bija 2,03 miligrami litrā (mg/l), lielākā dziļumā tas bija vēl zemāks.

Ja ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis ir zemāks par 5 mg/l, tā ir nelabvēlīga vide zivīm, bet skābekļa koncentrācija, kas mazāka par 2 mg/l, izraisa zivju nāvi.

Institūtā "Bior" turpinās zivju paraugu histoloģiskie izmeklējumi un bakterioloģisko un vīrusu paraugu testēšanu, lai pārliecinātos, vai zivju bojāejas iemesls nav saistīts ar zivju veselības stāvokli.

Kā vēstīts, DAP Latgales reģionālās administrācijas speciālisti iepriekš zivju bojāeju skaidroja ar netipiski karstu vasaru, ūdens ziedēšanu un skābekļa trūkumu. Ņemot vērā ezera lielumu un specifiku, septembra sākumā Rēzeknes novada domē tika sasaukta Tautsaimniecības attīstības jautājumu pastāvīgās komitejas ārkārtas sēde, kuras laikā tika ieskicēti arī citi iespējamie iemesli, piemēram, piesārņojums vai kāda zivju slimība. DAP Latgales reģionālajai administrācijai tika uzdots pasūtīt pētījumu Valsts zinātniskajā institūtā "Bior", lai varētu noskaidrot vai izslēgt kāda faktora iedarbību.

Lai novērstu nepatīkamo smaku un nepasliktinātu ekoloģisko situāciju, kā arī, atsaucoties uz Veterinārmedicīnas likumu, Rēzeknes novada pašvaldības Kaunatas apvienības pārvalde nodrošināja beigto zivju savākšanu un iznīcināšanu.

Kaunatas apvienības pārvaldes darbinieki ir novākuši beigtās zivis, tās ir novietotas Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtajos metāla konteineros. Zivju novākšanas darbos iesaistījušies arī vietējie zvejnieki un biedrību dalībnieki.

Kaunatas apvienības pārvalde ir noslēgusi līgumu ar uzņēmumu "Grow Energy" par beigto zivju utilizāciju, un pakalpojuma izmaksas tiks segtas no pašvaldības Vides fonda līdzekļiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais