Krievijas propagandas medijos aizvien biežāk dzirdot militāra iebrukuma draudus Baltijas valstīm, satraukta TVNET lasītāja uzdeva jautājumu, kā Latvijas iedzīvotājiem rīkoties varbūtēja Krievijas iebrukuma gadījumā. Lai meklētu atbildi uz jautājumu, uzrunājām Aizsardzības ministrijas (AM) pārstāvi Robertu Skrauču.
Skraučs skaidro, ka atbilde uz jautājumu meklējama 72 stundu bukletā “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, kura izstrādē iesaistījušies pieredzējuši Nacionālo bruņoto spēku un iekšlietu dienestu eksperti. Bukletā arīdzan norādīts rīcības plāns, kas iedzīvotājiem būtu jāņem vērā kara gadījumā.
72 stundu princips tiek starptautiski izmantots, jo nav iespējams mugursomā salikt visu nepieciešamo pārtiku un ūdeni, piemēram, vienai nedēļai vai ilgākam laikam. AM pārstāvis uzsver, ka bukletā iekļautā informācija par rīcību militārā apdraudējuma gadījumā un priekšmetiem, kas palīdzētu cilvēkiem parūpēties par savu veselību un dzīvību, ir attiecināma arī uz ilgāku laika posmu.
Norādes, ko darīt jau iekaroto teritoriju iedzīvotājiem, ir atrodamas bukleta 15. lappusē. Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju un Nacionālās drošības likumu,
katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram.
Tas var izpausties kā nepakļaušanās okupācijas spēku rīkojumiem, nedošanās uz to rīkotiem saietiem vai mītiņiem, kā arī fiziska pretošanās, traucējot to uzdevumu izpildi.
"Vislabākais veids, kā militāru draudu vai jau uzbrukuma gadījumā pretoties okupācijas spēkiem, ir stāties Nacionālo bruņoto spēku rindās," stāsta Skraučs. Patvaļīgi veidoti bruņoti pretošanās formējumi kaujas laukā visdrīzāk nezinātu ne pretinieku, ne arī Nacionālo bruņoto spēku un NATO sabiedroto plānus. Tāpat šāda veida formējumi var tikt sajaukti ar pretinieku diversantiem jeb “zaļajiem cilvēciņiem”.
Latvijā spēkā esošie normatīvie akti atļauj fizisku pretošanos agresorvalsts okupācijas spēkiem, kas galvenokārt būtu karavīri formastērpos. Agresorvalsts okupētajās teritorijās šāda pretošanās visdrīzāk tiktu uzskatīta par krimināli sodāmu, bet Latvijas normatīvo aktu izpratnē – likumīgu pretošanos. Attiecībā uz civilpersonām kolaborantiem par valsts nodevību izņēmuma stāvokļa gadījumā lemtu karatiesa saskaņā ar Karatiesu likumu. Bukleta 13. un 14. lappusē ir attēli ar Nacionālo bruņoto spēku un Latvijas iekšlietu dienestu formas tērpiem, informē AM pārstāvis.
Ko darīt un kur slēpties, ja notiek kara aviācijas vai raķešu uzlidojumi, ir skaidrots bukleta 17. lappusē. Savukārt bukleta 10. lappusē ir atgādnes par to, ko likt katrā “72 stundu mugursomā”. Viena no komplektējamajām lietām ir ūdens filtri vai dezinfekcijas tabletes. Būtiski, ka militāra uzbrukuma gadījumā iekšlietu dienesti koordinētu un īstenotu civiliedzīvotāju evakuāciju no apdraudētajām vietām. Līdz ar to cilvēkiem būtu jāseko atbildīgo dienestu norādēm, kas var būt dažādas atkarībā no agresorvalsts uzbrukuma taktikas, kā arī Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto valstu plāniem, kā atvairīt uzbrukumu.
"Nesekojot atbildīgo dienestu norādēm, persona var nonākt situācijā, kad atbalsta sniegšanas iespējas var būt ierobežotas vai pat neiespējamas," teic Skraučs.
Savukārt, kā rīkoties, ja tiek izmantoti taktiskie atomieroči vai stratēģiskie atomieroči, ir izklāstīts bukleta 18. lappusē. AM pārstāvis skaidro: lai gan joda tablešu lietošana var pasargāt no radiācijas negatīvās ietekmes, to nepamatota lietošana var atstāt neatgriezeniskas sekas uz cilvēka veselību. Tādēļ bukletā vairākkārt tiek uzsvērta nepieciešamība sekot Latvijas atbildīgo dienestu norādēm.
Aizsardzības ministrija aicina visus iedzīvotājus iepazīties ar 72 stundu bukletu “Kā rīkoties krīzes gadījumā”.
