Stājas spēkā regulējums par atbalstu pašnodarbinātajiem bēgļiem no Ukrainas

LETA
Stājas spēkā regulējums par atbalstu pašnodarbinātajiem bēgļiem no Ukrainas
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1
Foto: Edijs Pālens/LETA

Šodien spēkā stājas Saeimā pieņemtie valdības virzītie grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas iecerēti, lai veicinās ukraiņu bēgļu iekļaušanos Latvijas darba tirgū kā pašnodarbinātajiem.

Lai līdztekus nodarbinātībā iesaistītajām personām sniegtu atbalstu arī pašnodarbinātajiem, tiks izmaksāts pašnodarbinātības sākšanas pabalsts vienas minimālās mēneša darba algas apmērā Ukrainas iedzīvotājiem. Pabalsts tiks izmaksāts tiem ukraiņiem, kas ir reģistrējušies VID nodokļu maksātāju reģistrā kā pašnodarbinātās personas, ievērojot nosacījumu, ka šāds pabalsts netiek izmaksāts tiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri iepriekš būs saņēmuši nodarbinātības uzsākšanas pabalstu.

Tāpat kā nodarbinātības uzsākšanas pabalsts, arī pašnodarbinātības uzsākšanas pabalsts būs vienas minimālās algas jeb 500 eiro apmērā.

Minētā pabalsta saņemšanai Ukrainas iedzīvotājiem būs nepieciešams iesniegt iesniegumu Nodarbinātības valsts aģentūrā. Turklāt, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju, pabalsta saņemšanai varēs pieteikties arī tie Ukrainas iedzīvotāji, kuri būs reģistrējušies kā pašnodarbinātās personas pirms šīs normas spēkā stāšanās, bet ne agrāk kā 2022.gada 24.februārī.

Vienlaikus Labklājības ministrijā (LM) norāda, ka Ukrainas iedzīvotāji, kuri jau būs saņēmuši pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu, nevarēs pieteikties nodarbinātības uzsākšanas pabalsta saņemšanai.

Līdz 5.septembrim nodarbinātības uzsākšanas pabalstu ir pieprasījuši 7773 Ukrainas iedzīvotāji. Savukārt pašnodarbinātības uzsākšanas pabalstu varētu pieprasīt līdz 200 Ukrainas iedzīvotāju.

Lai nodrošinātu savlaicīgu atbalsta sniegšanu Ukrainas iedzīvotājam par Latvijā dzimušu bērnu, bērna kopšanas pabalsts piešķirams no bērna piedzimšanas dienas, nepieprasot bērna uzturēšanās dokumentus, ja tādi vēl tiek kārtoti un nav saņemti.

Likumā noteikts, ka bērna kopšanas pabalstu Ukrainas iedzīvotājam par bērnu, kurš dzimis Latvijā un kuram pabalsta pieprasīšanas brīdī vēl nav izsniegta Ukrainas iedzīvotāja ilgtermiņa vīza vai uzturēšanās atļauja, izmaksāt no bērna dzimšanas dienas uz pabalsta pieprasītājam izsniegtās uzturēšanās dokumentā noteikto laiku.

Tāpat noteikts, ka turpmāk Jūrnieku reģistrs, izvērtējot katru gadījumu atsevišķi, izņēmuma kārtā jūrniekiem varēs izdot jūrnieka grāmatiņu, nepiemērojot prasību par pastāvīgās uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta esību. Tas attiecas uz Ukrainas jūrniekiem, kuriem Latvijā ir piešķirts pagaidu aizsardzības statuss un kuri ir nodarbināti uz Latvijas karoga kuģa vai tāda kuģa, uz kura iekārtojušies darbā, izmantojot Latvijā licencēta komersanta darbiekārtošanas pakalpojumus kuģa apkalpes komplektēšanā.

Likumā pēc deputāta Reiņa Znotiņa (K) priekšlikuma noteikts, ka fiziskā persona, kura gūst ienākumus no sev piederoša nekustamā īpašuma izīrēšanas Ukrainas iedzīvotājam un nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, tiek atbrīvota no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no gūtajiem ieņēmumiem.

Atbrīvojums no pienākuma maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli ir spēkā, kamēr spēkā ir noslēgtais īres līgums ar Ukrainas iedzīvotāju, bet ne ilgāk kā līdz 2022.gada 31.decembrim.

Tāpat likumā noteiktas Latvijas Bankas tiesības ziedot ukraiņiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu