Sv, 4.12.2022.

No šogad paredzētās Ukrainas kara bēgļu naudas iztērēta tikai puse

Nekā personīga/TV3
No šogad paredzētās Ukrainas kara bēgļu naudas iztērēta tikai puse
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem jaunās telpas Amatu ielā
Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem jaunās telpas Amatu ielā Foto: Evija Trifanova/LETA

No naudas, ko Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai rezervēja pavasarī, līdz šim izmantota mazāk nekā puse, svētdien, 25. septembrī, ziņo TV3 raidījums "Nekā personīga".

Kā vēsta raidījums - ukraiņiem pieejamā palīdzība Latvijā ir sarukusi - valsts vairs neapmaksā uzturēšanos hosteļos, pat ne tiem, kas nevar strādāt. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kavējas apmaksāt vienoto bēgļu apkalpošanas centru Rīgā.

Bēgļu centrs adresi mainījis jau trīs reizes. Pirmās nedēļas tas atradās Kongresu namā, pēc tam to pārcēla uz bijušajām Rīgas tehniskās universitātes telpām Kaļķu ielā. Tagad tas atrodas Amatu ielā 4.

"Tad, kad jūnijā mēs devāmies ar rēķinu pie Iekšlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas doma bija tāda - visticamāk, tas tomēr nav mums, jo visas naudas attiecībā uz izmitināšanu, attiecībā uz sociālajiem centriem iet caur VARAM. Savukārt VARAM teica, ka viņi neatrod normatīvajos dokumentos pamatojumu, kāpēc tas būtu jādara VARAM," raidījumam pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

Kā atgādina raidījums, strīdā iejaucās premjers, uzdodot VARAM naudu izmaksāt. VARAM gan bija iebildumi par atsevišķām sadaļām tāmē. Pirmajās kara nedēļās Rīgas dome bija apmaksājusi no Krievijas izbraukušo ukraiņu diplomātu uzturēšanos viesnīcā. Šos izdevumus pārņēma Ārlietu ministrija.

Tagad Rīgas dome ministrijai prasa naudu arī par vasaras mēnešiem, bet atkal saņēmusi atteikumu.

Ministrija raidījumam norāda, ka neiebilst, ka izdevumi Rīgas pašvaldībai jākompensē, bet neuzskata, ka tas ir VARAM uzdevums. Savukārt Staķis to tulko kā politiskās vadības neieinteresētību. "Ierēdniecība - jā, viņi ļoti šauri skatās, ko nosaka likums, un rīkojas atbilstoši likumam. Bet ministrs jau nav ierēdnis, ministrs ir politiska figūra, kurš redz problēmu un šo problēmu risina," pauda Rīgas mērs.

Kā atgādina raidījums, 29. aprīlī valdība apstiprināja rīcības plānu Ukrainas iedzīvotāju uzņemšanai - kopējā summa, ko no budžeta iezīmēja šim mērķim, bija 116 miljoni eiro.

Raidījums norāda, ka jau vasaras vidū izskanēja neizpratne, kur šī nauda palikusi, ja jau pat bēgļu centram Rīgā naudas nepietiek.

No 116 miljoniem eiro 53 miljonus iedalīja VARAM, lai tā segtu izmitināšanas, ēdināšanas un izglītības izdevumus. Līdz šim tā izmantojusi 40 miljonus, līdz 2022. gada beigām, visticamāk, iztērēs arī atlikušos 13. Šie ir lielākie tēriņi, kas bijuši plānā. Pēc Finanšu ministrijas datiem, vēl izmantoti nepilni deviņi miljoni. Kopumā, kā norāda TV3, tā nav pat puse no sākotnēji plānotās naudas.

Raidījums vaicāja arī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāram Dmitrijam Trofimovam -  kur tā nesakritība rodas? 

"Tas ir dinamisks process, izdevumi rodas no tā, vai cilvēkiem reāli ir vajadzīgs šis primārās izmitināšanas apjoms," skaidroja Iekšlietu ministrijas pārstāvis.

Kā vēlreiz atgādina TV3, koordinējošā loma Ukrainas bēgļu uzņemšanā ir Iekšlietu ministrijai, bet risinājumi izmitināšanas problēmām nāk no Ekonomikas ministrijas. Līdz jūlijam valsts finansēja bēgļu uzturēšanos hosteļos, maksājot 15 eiro par diennakti, pēc tam piedāvāja 300 eiro mēnesī Latvijas iedzīvotājiem, kas izmitina ukraiņus savos mājokļos.

Raidījums ziņo, ka, redzot, ka tēriņi mazāki par plānotajiem, pavasarī radās ideja, naudu novirzīt pašvaldības īpašumu remontam. Maijā jau raidījums vēstīja, ka pašvaldības iesniedza savus plānus par kopumā 34 miljoniem eiro. Pēc šī sižeta Ministru kabinets izveidoja komisiju pašvaldību priekšlikumu vērtēšanai. Tā noteica griestus investīcijām uzlabojumos - 300 eiro uz katru izmitināmo, izslēdza projektus, kas būtu gatavi pēc gada vai ilgāk.

Projekti izmaksās ap pusotru miljonu, un pielāgotajās dzīvesvietās varēs uzturēties ap 1400 cilvēku. Bēgļu plānā neizmantoti vēl ir vairāk nekā 66 miljoni eiro.

NP arī ziņo, ka atsevišķās vietās, tostarp Rīgā, par hosteļiem vēl kādu laiku turpināja maksāt pašvaldības. Tagad vietvaras lūdz šo atbalstu turpināt vismaz invalīdiem, māmiņām ar maziem bērniem un citām cilvēku grupām, kas nevar strādāt.

Ceturtdien darba grupa vienojusies, ka no oktobra valsts apmaksās uzturēšanos hosteļos mazaizsargātajām grupām. Lēmums vēl jāapstiprina valdībā.

Plašāk skaties TV3 sižetā:

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu