Zarnu iemītnieku interesantā dzīve

Egoiste
Zarnu iemītnieku interesantā dzīve
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Foto: Shutterstock

“Visas slimības sākas zarnās,” savulaik apgalvoja sengrieķu ārsts Hipokrāts, un mūsdienu medicīnas jaunākie pētījumi to apliecina arvien pārliecinošāk. Mikrobiologi jau 19. gadsimta beigās noskaidroja, ka zarnu mikroflora veseliem cilvēkiem atšķiras no slima cilvēka mikrofloras. Šodien medicīnā mikrobioma izpēte ir kļuvusi teju par modes kliedzienu.

Izziņai: Cilvēka mikrobioms ir veselums, ko veido dažādi mikroorganismi, kas dzīvo cilvēka ķermenī un mijiedarbojas gan cits ar citu, gan organismu kopumā. Veselu zarnu mikrobiomu raksturo daudzveidība, stabilitāte, pretestība un elastība pret dažādiem traucējumiem.

Visā pasaulē vairāk nekā 15 gadus zinātnieki padziļināti pēta un runā par cilvēka un viņa zarnu traktā mītošo mikroorganismu ciešajām attiecībām un šo “mazo būtņu” nozīmīgo lomu daudzu slimību izcelsmē, t.sk., aptaukošanās epidēmijas, cukura diabēta un dažu audzēju attīstībā, stāsta Irina Špaka, GenEra ģenētikas laboratorijas vadītāja.

“Mikrobioma pētniecība ir izaicinoša, jo mikroorganismu sastāvu cilvēka organismā ietekmē dažādi faktori – tas, ko ēdam, kā un kur dzīvojam, un ne tikai. Mūsu mikrobioms ir kā mūsu pirkstu nospiedums – katram unikāls!” zina stāstīt Irina Špaka.

Īpašs, atšķirīgs, 3 kg smags un mainīgs

Katra cilvēka mikrobioms ir īpašs, atšķirīgs un dzīves laikā mainīgs – tas “mitinās” gan uz ādas, zarnu un elpošanas traktā, gan mutes un deguna dobumā, urīnceļos un dzimumceļos. Taču tieši zarnu mikrobioms, sarunvalodā dēvēts par zarnu mikrofloru, ir mikroorganismu ziņā daudzveidīgākais un apjomīgākais. Zarnu mikrobioma sastāvā ir dažādi vairāk nekā 1000 dažādu sugu mikroorganismi – baktērijas, vīrusi, sēnes u.c. apmēram 2 - 3 kilogramu smagumā, un šai unikālajai ekosisistēmai ir fundamentāli nozīmīga loma mūsu veselības uzturēšanā un svarīgu organisma fizioloģisko funkciju, t.sk., imunitātes nodrošināšanā.

Aizvien vairāk tiek pētīta arī zarnu mikrobioma loma uz dažādām smadzeņu zonām un tajās noritošajiem procesiem, kas saistīti, piemēram, ar depresiju, trauksmi, kā arī citām emocijām un sāpēm utt. Izrādās, arī sirds un asinsvadu, aknu slimību, multiplās sklerozes, autisma, Alcheimera sindroma, Parkinsona slimības rašanos var veicināt tieši neveselīgs un nelīdzsvarots mikrobioms. Turklāt, ja zarnu traktā kaitīgie mikroorganismi savairojas lielā daudzumā, zarnu sieniņas kļūst caurlaidīgas un šie toksiskie “elementi” var iekļūt cilvēka organismā un tādējādi radīt iekšējo orgānu bojājumus, vielmaiņas problēmas, veicināt alerģijas un autoimūnās slimības. Ne velti mikrobioms tiek dēvēts par “imunitātes sirdi”.

Mikrobioms – arī laimes hormona avots

Pēdējo gadu pētījumi liecina, ka zarnu baktērijas “saražo” 90% no “laimes hormona” serotonīna. Izrādās, zarnu trakta mikroorganismi un galvas smadzenes savstarpēji un nepārtraukti “sazinās”. Mūsu organismā notiek divvirziena informācijas apmaiņa starp smadzenēm un barības traktu (kuņģi, barības vadu un zarnām) – informācija par mikrobioma daudzveidību un aktivitāti tiek nodota smadzenēm caur trīs paralēliem mijiedarbībā esošiem kanāliem jeb nervu, endokrīno un imūno signālu mehānismiem. Savukārt smadzenes ietekmē mikrobioma struktūru un darbību ar autonomās nervu sistēmas starpniecību. Traucējumi kādā no komunikācijas posmiem rada “pārrāvumus” visā informācijas ķēdē, pasliktinot sistēmas veselīgo darbību un radot slimīgas novirzes organismā, piemēram, nomācot garastāvokli, mazinot koncentrēšanās spējas un kaitējot nervu sistēmai kopumā.

Kā raksta asprātīgās un bezgala interesantās grāmatas “Par zarnu šarmu” autore, jaunā vācu ārste Džūlija Endersa – “patiesībā jau kopš aizvēsturiskiem laikiem zinām to, ko zinātnieku tagad lēnām atklāj pētījumos – sajūtas vēderā ir cieši saistītas ar to, kā mums klājas.[…] reizēm “nevaram sagremot” situāciju, bet sašutumā un riebumā mums “apskrienas dūša”; vilšanos mēdzam “norīt” […] nepatīkama piezīme var izsaukt “grēmas”, bet, kad esam iemīlējušies, “vēderā lidinās taureņi”.”

Kas lācītim vēderā?

Interesanti, ka jaundzimuša mazuļa gremošanas trakts ir sterils. Pirmo dzīves stundu un dienu laikā caur muti viņa gremošanas traktā nonāk streptokoki, pienskābās baktērijas (bifidobaktērijas, laktobaktērijas), zarnu nūjiņas, enterokoki un citas baktērijas. Tām turpinot vairoties, izveidojas cilvēkam raksturīgā zarnu normālā mikroflora, kurā sabalansētā stāvoklī ir sliktie un labie mikroorganismi. Šim svarīgajam līdzsvaram izzūdot, sliktās baktērijas sāk savu uzvaras gājienu – aug un vairojas.

Jauna zinātniska pieeja mikrobioma sastāva un veselības izvērtējumam ir mikrobioma analīze, kas arvien plašāk tiek pielietota, lai novērstu gan mazākas veselības likstas, gan nopietnas slimības. Analīze sniedz skaidru priekšstatu par veselības un uztura paradumiem, jo parāda, kādas kaitīgās baktērijas dzīvo cilvēka zarnu traktā un vai labās baktērijas ir pietiekamā daudzumā.

Kas maina mikrobiomu?

Svarīgi zināt, ka veselīgu zarnu mikrobiomu raksturo tā “draudzīgā” mijiedarbība ar cilvēka organismu, bet diemžēl zarnu trakts ir vilinoša dzīvesvieta arī patogēnām baktērijām, vīrusiem, parazītiem.

Zarnu mikroflora var ievērojami mainīties dažādu nelabvēlīgu faktoru– stresa, novecošanās, badošanās, parazītu invāzijas, antibiotiku lietošanas, gremošanas sistēmas orgānu operāciju, hlorēta ūdens, dažādu ķimikāliju, nepilnvērtīga vai arī nesabalansēta uztura – ietekmē. Arī medikamenti, it īpaši antibiotikas, ir viens no izplatītākajiem zarnu mikrofloras sastāva un aktivitātes pārmaiņu cēloņiem, jo būtiski ietekmē zarnu pH līmeni. Mikrobiomu ietekmē arī dažādas zarnu infekcijas, ģenētiskais fons, vide (lauki vai lielpilsēta), fizisko aktivitāšu līmenis un regularitāte, miega režīms, dažādi kaitīgi paradumi, piemēram, smēķēšana.

Tāpat arī uzturs, kurā ir daudz augsti pārstrādātu produktu ar lielu cukura daudzumu, mākslīgie saldinātāji un piesātinātie tauki izjauc zarnu mikrofloras līdzsvaru, “nonāvējot” labās baktērijas. Taču zarnu mikrobiomam arī nepatīk, ja cilvēks ievēro stingru diētu, t.i., ēd tikai vienveidīgus viegli sagremojamus, šķiedrvielām nabadzīgus produktus, kas uzsūcas zarnu sākuma daļā un līdz tālākās zarnu daļās mītošajām baktērijām nemaz nenonāk.

“Gremošanas sistēmas mikrobiomam ir liela nozīme aptaukošanās un organisma vielmaiņas procesu regulācijā un attīstībā. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar virssvaru ir izteikti nabadzīgāks mikrobioma sastāvs,” uzsver Irina Špaka. Starp citu, aptaukošanās uztur hroniska iekaisuma procesu, ietekmējot zarnu barjerfunkciju. Savukārt veselīga mikrobioma saražotās īso ķēžu taukskābes uzlabo jutību pret insulīnu un palielina enerģijas patēriņu, samazina holesterīna sintēzi aknās un palielina leptīna jeb sāta hormona daudzumu.

Kā atveseļot mikrobiomu?

Labā ziņa ir tā, ka mikrobioms ir salīdzinoši viegli modificējams jeb atveseļojams. Uztura izmaiņas ir ātrs un iedarbīgs veids, kā mainīt barības trakta mikrobioma struktūru. Turklāt, lai uzlabotu neveselīgu mikrobiomu, nav uzreiz jālieto probiotiskie uztura bagātinātāji. Produkti, kuru sastāvā ir probiotikas - kefīrs, marinēti gurķi, skābēti kāposti u.c., un kuros ir augsts šķiedrvielu sastāvs (augu izcelsmes pārtika), spēj nodrošināt mikrobioma struktūras daudzveidību, elastību un veselīgu darbību.

Kā atzīst Irina Špaka, GenEra ģenētikas laboratorijas vadītāja, joprojām ir salīdzinoši daudz ar mikrobiomu saistīto nezināmo, taču arī atbilžu ir pietiekami, lai, uzzinot mikrobioma analīžu rezultātus, būtu skaidri zināms, kas un kā jādara, lai konkrētais cilvēks savu mikrobiomu varētu restartēt un līdzsvarot.

Tēmas
Redaktors iesaka
Jaunākie raksti
Nepalaid garām!
Uz augšu