Piektdien svinīgā ceremonijā greznā Kremļa zālē Vladimirs Putins parakstīja rīkojumus par četru Ukrainas reģionu oficiālu pievienošanu Krievijas Federācijai pēc tam, kad tajos tika sarīkoti pretlikumīgi Krievijas organizēti referendumi. Taču kā Krievija var anektēt reģionus, kurus nemaz pilnībā nekontrolē, un kuros joprojām notiek karadarbība? Un ko anektēšana nozīmēs turpmākajai Ukrainas ofensīvai un rietumvalstu sniegtajam atbalstam?

Viss notika diezgan steidzīgi, kā jau bija gaidāms. Tikko kā Ukraina sāka gūt pārliecinošus panākumus savos pretuzbrukumos valsts austrumos, Krievijas valdība sajuta tuvojošās briesmas un ķērās pie situācijas eskalēšanas. Vispirms izsludinot mobilizāciju, tad īstenojot mākslīgus referendumus (reizēm nosūtot bruņotos okupantus “uzaicināt” iedzīvotājus nobalsot) un pavisam veikli paziņojot par to, ka četri anektētie reģioni uz mūžu piederēs Krievijai un tiks aizstāvēti ar visiem iespējamiem līdzekļiem, mudinot domāt par kodolieročiem. Katrā ziņā viss tika iestudēts tā, lai radītu leģitimitātes ilūziju kaut vai daļai no atlikušajiem Putina atbalstītājiem.

Kas praktiski gaidāms pēc Putina ceremonijām un rīkojuma?

Lai oficiāli pievienotu teritorijas Krievijas Federācijai, Putina rīkojumu jāpieņem Krievijas Valsts domē un Federācijas padomē – tas gaidāms tuvāko dienu laikā, visticamāk, pirms Putina 70. dzimšanas dienas. Pēc tam šis lēmums tiks ierakstīts Krievijas Federācijas konstitūcijā. Šāds process tika īstenots jau 2014. gadā, kad tika anektēta Krimas pussala. Tomēr toreiz šajā teritorijā nenotika aktīva karadarbība un tā salīdzinoši viegli nonāca pilnīgā Krievijas spēku kontrolē. Šobrīd situācija ir citāda

Komentāri (6)CopyLinkedIn Draugiem X