Sv, 27.11.2022.

Video ⟩ "Apvienotais saraksts" prasīs pārvērtēt ostu reformu un Skultes termināli

LTV De facto
"Apvienotais saraksts" prasīs pārvērtēt ostu reformu un Skultes termināli
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 13
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits
Satiksmes ministrs Tālis Linkaits Foto: Edijs Pālens/LETA

Kamēr “Progresīvo” iekļaušana valdībā ir uz jautājuma zīmes, krietni drošāki par darbu koalīcijā ir “Apvienotā saraksta” deputāti. Politiskā spēka pārstāvji kritizē vairākus valdības lēmumus un rosinās tos pārskatīt. Starp tiem ir “Konservatīvo” virzītā lielo ostu reforma, kā arī Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekts, kam aizejošā Saeima ar likumu noteikusi pabeigšanas datumu.

“Cienījamās dāmas un kungi! Vēlēšanas ir parīt! Nu, mēs tāpat atgriezīsimies pie šī jautājuma. Nu, atgriezīsimies! Šīs divas lapeles ir Latvijas nākotne enerģētikā? Nu, piedod, tā tas nav.” Tā pēdējā Saeimas sēdē pirms vēlēšanām debatēs par Skultes sašķidrinātās dabasgāzes termināli teica no “Apvienotā saraksta” ievēlētais Māris Kučinskis. Viņš un vēl vairāki deputāti, kam prognozējama vieta nākamajā koalīcijā, balsoja pret īpaša statusa piešķiršanu Skultes projektam, kas atvieglos tā būvniecību.

Projekta galvenie atbalstītāji partija “Konservatīvie” nākamajā Saeimā termināļa ideju aizstāvēt vairs nevarēs, jo partija vēlēšanās zaudējusi. “Latvijai ir nepieciešams konkrētais projekts. Tas ir saistīts ar tā unikālo izvietojumu tieši tuvumā Inčukalna gāzes krātuvei,” norādīja “Konservatīvo” frakcijas deputāts Krišjānis Feldmans, vienlaikus sakot, ka projekta apturēšana liecināšot par “Gazprom” lobija ietekmi.

Skultei garantijas nedod

Nacionālo interešu objekta statusu Skultes terminālim aizejošā Saeima ar steidzamību ir piešķīrusi, taču projekta iesniedzēji atzīst, ka ar to ir par maz. Lai atrastu naudas devēju būvniecībai, vajadzīgas arī garantijas, ka gāzi caur termināli pirks Latvijas lielākais patērētājs “Latvenergo”. Valstij piederošais uzņēmums no īpašnieka Ekonomikas ministrijas par to uzdevumu nav saņēmis.

Līdz ar to “Latvenergo” jau noslēdzis desmit gadu vienošanos ar Klaipēdas termināli par tiesībām katru gadu iepirkt sešas teravatstundas. Ar to pietiek, lai nosegtu “Latvenergo” pamatvajadzības: “Bet, tā kā mēs šobrīd nopietni skatāmies uz plašāku tirgu un [vēlamies] kļūt faktiski par gāzes tirgotājiem, tad mēs redzam, ka tā gāze būs nepieciešama vēl,” teica “Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Viņš norāda, ka līgums ar Klaipēdu nenozīmē, ka gāzi nevar pirkt arī citur, tajā skaitā caur topošo termināli Latvijā. Tomēr uzņēmums izvērtējis iespējas sniegt prasītās garantijas Skultei un nonācis pie slēdziena, kas tas nav iespējams: “Šādā stadijā, kādā projekts atrodas, mēs pilnīgi neko nevaram atbalstīt. Faktiski termināļa nav, īpašnieka nav, pat projekta normāla nav. Ko mēs tur varam garantēt? Kam garantēt? Vēl arvien jau nav nosaukts, kas tieši būvētu to termināli.”

Kā stāsta Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, ministrijas pasūtītā pētījumā secināts, ka terminālis ir ekonomiski pamatots, ja tajā pārkrauj desmit teravatstundas gadā. Uz jautājumu, vai jādod valsts garantijas, pētījumā tiešas atbildes nav. Arī ministrijai konkrētas pozīcijas neesot, jo attīstītāji nekādu atbalstu formāli nemaz neesot prasījuši: “Tos jautājumus mēs virzīsim tik ātri, cik ātri būs, teiksim tā, pieprasījums pēc tā. [..] Valsts atbalsta piešķiršanu, lai to izskatītu Ministru kabinetā, mums ir jāsaskaņo gan ar Tieslietu, gan Finanšu ministriju. Vai tas notiks šīs valdības vai nākošās valdības ietvaros, man ir grūti prognozēt,” teica Valantis.

Tagad vaicāti, ko darīt ar Skultes termināļa projektu, “Apvienotā saraksta” deputāti atbild skeptiski. “Šodien viņš ir jebkurā gadījumā mazākais jānobremzē, lai atbildētu uz visiem jautājumiem, kas palika neatbildēti. Nav noslēpums, ka viņš politiski tika ar varu spēcīgi bīdīts. Neviens nav redzējis ekonomisko pamatojumu,” teica Māris Kučinskis.

Savukārt Didzis Šmits norādīja: “Manuprāt, tas starpnieks, kas pa vidu tur šobrīd ir, ir absolūti lieks. Ja tāda lieta mums ir vajadzīga, manuprāt, tas ir mans personīgais viedoklis, neredzot skaitļus, tad tas būtu jābūvē “Latvenergo”.”

Vēlas pārskatīt ostu reformu

“Apvienotais saraksts” arī kritizējis valdības apstiprināto lielo ostu reformu, kas likvidēs Rīgas un Ventspils brīvostu pārvaldes. Visu mantu, saistības un funkcijas jāpārņem jauniem valsts uzņēmumiem, kuru kontrolpakete piederēs ministrijām. Reformu virza “Konservatīvo” vadītā Satiksmes ministrija.

“Rezultātā, manuprāt, ir izdarīta liela kļūda. [..] Mēs šajā krīzē esam ieraudzījuši milzīgu juridisku bardaku, kas traucē jau tā grūtā saimnieciskā situācijā Ventspils un Rīgas ostām strādāt,” pirms vēlēšanām teica “Apvienotā saraksta” premjera amata kandidāts Uldis Pīlēns diskusijā, ko rīkoja Latvijas Stividorkompāniju asociācija.

Lai gan likumi ir pieņemti, reforma praktiski ieviesta nav. Šobrīd divas valdības izveidotas komisijas izvērtē ostu īpašumus, saistības un kā tās nodot valsts uzņēmumiem. Ja Ventspils gadījumā uzņēmums tika dibināts pirms trim gadiem, tad Rīgas brīvostas pārņemšanai uzņēmums dibināts nemaz nav. No satiksmes ministra Tāļa Linkaita teiktā izriet, ka viņš ar lēmuma virzīšanu valdībā nesteigsies: “Mēs sagatavosim visus nepieciešamos lēmumu projektus, lai jaunā valdība to var pieņemt.”

Likums noteic, ka ostu pārvaldes jālikvidē līdz gada beigām, tomēr Linkaits atzīst, ka, visticamāk, paspēt to vairs nevar. Viņš vaino ZZS pavasarī uzsākto parakstu vākšanu, kas aizkavēja likuma spēkā stāšanos par diviem mēnešiem un nodokļu maksātājiem izmaksāja 800 tūkstošus eiro. Starp parakstītājiem bija no “Apvienotā saraksta” ievēlētie Didzis Šmits, Raimonds Bergmanis, Māris Kučinskis un Edgars Tavars.

““Apvienotajam sarakstam” ir uzskats, ka šī kļūda ir jālabo, ka ir jāievieš modelis līdzīgi kā, piemēram, ir Liepājā, kur ir valsts, pašvaldība, uzņēmumu vadības grupa, kas kopumā skatās, kā attīstās osta,” teica Tavars.

Tikmēr Linkaits, vaicāts par sekām, ja reformu apturētu, skaidri neatbild. Viņš vairākkārt norāda, ka tā patiesībā bijusi “Jaunās Vienotības”, nevis “Konservatīvo” virzīta reforma.

Linkaits: Es paļaujos uz to, ka “Vienotība”, kas bija šīs ostu reformas karognesēji, šo karogu nesīs līdz galam.

LTV: Bet vai jūs nebijāt karognesēji?

Linkaits: Mēs bijām koalīcijas valdībā.

LTV: Tas tomēr bija JKP programmas uzstādījums, šī ostu reforma. Tad vai jūs neesat galvenie karognesēji?

Linkaits: “Vienotība” šo ostu reformu vēlējās gan Repšes valdībā, gan Valda Dombrovska valdībā. Man ir gandarījums, ka Kariņa valdībā visi nepieciešamie likuma grozījumi tika pieņemti, un tagad “Vienotības” valdībai tas ir jāīsteno līdz galam.

“Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība gatavi diskutēt

Gan ostu reformu, gan Skultes termināli partijas pieminējušas pirmajās topošās koalīcijas sarunās, tomēr nekādas konkrētas vienošanās, ko tālāk darīt, vēl nav. Kā norādīja partijas “Vienotība” valdes priekšsēdētājs Arvils Ašeradens: “Skaidrs, ka koalīcijā nāk jauni partneri, mums ir jārespektē viņu viedoklis šajā lietā. Mēs savas premisas esam pateikuši, tik tālu mēs esam. Tātad tās ir divas ostas [Rīgas un Ventspils, kuras reforma skars], un viena [Liepājas osta] paliek brīvā ekonomiskā zona, un tālāk mēs esam atvērti diskusijām par tālāko virzību. Tieši tāpat ar termināli.”

Savukārt Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars teica: “Mēs neesam dzirdējuši konkrētus piedāvājumus par to, kas tieši būtu jāpārskata šajos jautājumos. Ja būs vienošanās, ka koalīcija kopā tiek veidota, tad būs par šiem “Apvienotā saraksta” pieteiktajiem jautājumiem jārunā.”

Ostu regulējums politikā vienmēr bijis jutīgs jautājums, jo uz spēles ir ietekmīgas biznesa intereses. Tomēr tagad ostu nākotne ir neskaidra arī tāpēc, ka neviens nezina, kā kravu plūsmu galu galā ietekmēs Krievijas karš pret Ukrainu.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu