LMT valdes priekšsēdētājs Juris Binde: “Šī korporatīvās pārvaldības sistēma, pieejamība finanšu jomā - tas viss acīmredzami deva valdībai pamatu lemt par to, ka LMT varētu būt šis uzņēmums, kurš organizētu militārās rūpniecības infrastruktūru un ekosistēmu Latvijā.”
LMT jau šobrīd sadarbojas ar Aizsardzības ministriju dažādu projektu ietvaros, tāpat uzņēmums piedalās NATO, kā arī Eiropas Aizsardzības fonda projektos, strādājot ar bezpilota transportlīdzekļiem, dronu vadības, komandvadības un citām sistēmām.
Taču LMT padome, kurā ir četri pārstāvji no Zviedrijas puses un divi Latvijas valsts deleģēti padomes locekļi, jautājuma skatīšanu dienaskārtībā nav iekļāvusi. “Pirmā reakcija varbūt nav tieši tāda, kādu mēs bijām plānojuši. Bet nu nekas jau vēl nav beidzies. Šobrīd ir beigušās vēlēšanas, tiks sastādīta jaunā valdība, un es domāju, ka arī Latvijas valsts spēcīgi aizstāvēs savas intereses tieši aizsardzības jomā. Un pārliecinās arī visus akcionārus, ka šādam lēmumam ir jātiek pieņemtam,” saka Juris Binde.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!) norāda, ka viņš šo pārrunājis ar zviedru aizsardzības ministru: “Es teicu, ka mums šeit briest problēma, jo zviedru akcionāri nav nekādā veidā ieinteresēti pat izskatīt šo nepieciešamību “Latvijas Mobilajam telefonam” sadarboties ar mums šajā kapitālsabiedrībā.” Telia uz “de facto” jautājumiem neatbildēja.
Tomēr arī no Latvijas puses esošo padomes locekļu puses nebija skaidra vēstījuma par ieplānoto. Turklāt, nu jau vairāk nekā gadu padomē nav viena pārstāvja no Latvijas puses, ko būtu jāvirza “Possessor”. Februārī kandidāts gan tika atrasts, taču tas saņēma negatīvu atzinumu no drošības iestādēm, un jauna meklēšana vēl nav izsludināta.