Video ⟩ Militārās industrijas attīstīšanu grib uzticēt LMT (1)

Taču vismaz pirmais mēģinājums uzrunāt zviedru pusi bijis nesekmīgs. Turklāt arī padomes locekļi no Latvijas puses nav mērķtiecīgi virzījuši šo jautājumu. Militārās ražošanas attīstībai Latvijā ir būtiska nozīme, veidojot piegāžu drošības shēmu krīzes situācijām.

Par to, kā Latvijā veidot militāro industriju, diskusijas bijušas jau vairāku gadu garumā. Rīkotas industriju dienas, lai savestu kopā armiju, tās vajadzības un uzņēmējus. Tiek uzlabots arī normatīvais regulējums, kas faktiski neparedzēja militāru preču ražošanu.

Kopš pirmā Krievijas uzbrukuma Ukrainai pirms astoņiem gadiem, daudz uzsvaru likts uz to, lai krīzes situācijā Latvijā būtu vietējie resursi armijas apgādei, pieņemot arī attiecīgus lēmumus. Tagad, pakāpeniski palielinot vietējo komersantu iesaisti, Latvijā komplektē bruņumašīnas, un arī ražo munīciju.

Viens no šādiem uzņēmumiem ir “Vairog EU”, kura īpašnieks Juris Viktors Ozols, būdams inženieris, biznesu aizsācis, radot iekārtas militāro preču ražošanai. “Sākuma etaps bija vairāk kā iekārtu būvniecība - tieši militārā jomā, tieši munīcijas jomā. Mēs ražojām iekārtas, kas ražoja čaulas, un arī mēs specifiski ražojām mazā kalibra munīciju snaiperiem un tā tālāk. Un, kad jau vairākus gadus mēs to darījām, izdomājam, ka mēs varam palielināt mūsu spējas un aizgājām uz lādēšanu arī,” saka Ozols.

Izvērtējot vairākus potenciālos kandidātus, Aizsardzības ministrija 2019. gadā noslēdza līgumu ar “Vairog EU” uz pieciem gadiem - par ražotnes izveidi un munīcijas piegādi. Tika vērtēta ražošanas pieredze, reputācija un citas spējas. Pilnvarojumu slēgt līgumu deva Ministru kabinets. Avansa maksājums bija astoņi miljoni eiro, bet kopējā paredzētā līguma summa – vairāk nekā septiņdesmit miljoni. Papildu tam, uzņēmumam jāatskaitās gan par ražošanas pašizmaksu, gan finanšu līdzekļu apriti, gan noteikti arī peļņas ierobežojumi. Munīcijas cenas tobrīd tika nofiksētas uz visu līguma periodu.

“Tajā brīdī, kad līgums tika slēgts, cenas tika salīdzinātas gan pret tām vispārējām vienošanām, kas bija tajā brīdī noslēgtas vai nu ar bruņotajiem spēkiem, vai arī VAMOIC [Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs], un arī tika salīdzināts pret NATO iepirkuma aģentūru,” skaidro Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons.

Salīdzinot ar citiem NBS slēgtajiem līgumiem, ar “Vairog EU” slēgtajā munīcijas cenas atsevišķās pozīcijās ir par 10-30% procentiem augstākas, citās – līdzīgas, kā starpnieku piedāvājumos. Taču Aizsardzības ministrija uzsver - jāņem vērā, ka šis ir jautājums arī par apgādi krīzes brīžos. Piemēram, šobrīd pasūtot munīciju no NATO iepirkumu aģentūras, jārēķinās pat ar divreiz augstākām cenām un piegādi tikai pēc gada.

Tiesa, kovida un kara dēļ piegādes kavējas arī no “Vairog EU”. “Situācija uzlabojas mums, mēs esam tagad caur visgrūtāko periodu izgājuši. Un mēs redzam, ka nākošajos pāris mēnešos mūsu jauda, ko mēs nodosim Aizsardzības ministriju, krietni palielināsies,” sola Ozols.

Uzņēmumam uzlikts līgumsods vairāk nekā 100 000 eiro apmērā par kavēšanos ar munīcijas piegādi. “Vairog EU” pavisam jāpiegādā 32 dažādi munīcijas veidi (līdz 12,7 mm kalibram), no tiem pilnībā ir piegādāti trīs, kavēšanās ir 11 veidiem, bet pārējiem piegāžu termiņi vēl nav iestājušies.

Piegādātā produkcija bijusi kvalitatīva. Paralēli šim kopš 2021. gada NBS noslēdzis arī līgumus ar citiem piegādātājiem (tai skaitā arī par minēto munīcijas veidu) par kopējo summu deviņi miljoni eiro.

“Vairog EU” pa šo laiku paguvis attīstīt ražotni, uzsākt ražošanu un saņemt kvalitātes sertifikātus, tostarp par atbilstību NATO standartam. Akreditāciju iziet viņu veidotā ballistikas laboratorija munīcijas testēšanai. Tā būs pieejama arī bruņotajiem spēkiem.

“Mums tagad vislielākā problēma ir piegādes no ārzemēm. Un tas ir pilnīgi saprotams sakarā ar kovidu, ar karu Ukrainā un ar to produktu, ar ko mēs nodarbojamies. Tas ir augstā vērtībā tieši tagad pa visu pasauli. Un tad mēs kā jauni ienākuši šajā tirgū tur nav tik liela, kā saka, griba sadarboties ar jaunajiem, tātad mums bijis ļoti liela cīņa ar piegādātājiem un tā tālāk,” par kavēšanās iemesliem stāsta Ozols.

Militārā rūpniecība nav vienkāršs bizness. Gan ārkārtīgi stingrā regulējuma dēļ, gan tādēļ, ka bankas nelabprāt finansē šādu nozari, gan arī tādēļ, ka virkne ietekmīgāko šī tirgus spēlētāju vismaz daļēji pieder valstu valdībām. Kam šādas aizmugures nav, uz priekšu tikt ir grūtāk. Lai Latvijā palīdzētu attīstīt militāro ražošanu, valdība jūlijā atbalstīja ideju par Aizsardzības ministrijas un “Latvijas Mobilā Telefona” kopuzņēmuma veidošanu.

LMT jau šobrīd sadarbojas ar Aizsardzības ministriju dažādu projektu ietvaros, tāpat uzņēmums piedalās NATO, kā arī Eiropas Aizsardzības fonda projektos, strādājot ar bezpilota transportlīdzekļiem, dronu vadības, komandvadības un citām sistēmām.

Taču LMT padome, kurā ir četri pārstāvji no Zviedrijas puses un divi Latvijas valsts deleģēti padomes locekļi, jautājuma skatīšanu dienaskārtībā nav iekļāvusi. “Pirmā reakcija varbūt nav tieši tāda, kādu mēs bijām plānojuši. Bet nu nekas jau vēl nav beidzies. Šobrīd ir beigušās vēlēšanas, tiks sastādīta jaunā valdība, un es domāju, ka arī Latvijas valsts spēcīgi aizstāvēs savas intereses tieši aizsardzības jomā. Un pārliecinās arī visus akcionārus, ka šādam lēmumam ir jātiek pieņemtam,” saka Juris Binde.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P!) norāda, ka viņš šo pārrunājis ar zviedru aizsardzības ministru: “Es teicu, ka mums šeit briest problēma, jo zviedru akcionāri nav nekādā veidā ieinteresēti pat izskatīt šo nepieciešamību “Latvijas Mobilajam telefonam” sadarboties ar mums šajā kapitālsabiedrībā.” Telia uz “de facto” jautājumiem neatbildēja.

Tomēr arī no Latvijas puses esošo padomes locekļu puses nebija skaidra vēstījuma par ieplānoto. Turklāt, nu jau vairāk nekā gadu padomē nav viena pārstāvja no Latvijas puses, ko būtu jāvirza “Possessor”. Februārī kandidāts gan tika atrasts, taču tas saņēma negatīvu atzinumu no drošības iestādēm, un jauna meklēšana vēl nav izsludināta.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) saka: “Padome atbalsta un Latvijas puses pārstāvji vēlas šo uzņēmuma dibināšanu, bet, lai šāda veida lēmumu pieņemtu, ir svarīgi, lai otra puse to vēlētos. Nevar lēmumu pieņemt, ja to vēlas tikai viena puse, kas ir būtisks uzņēmuma attīstībai un šis ir viens no tādiem lēmumiem. Varētu būt tā, ka nebija veikti pietiekami lieli priekšdarbi, lai pārliecinātu īpašniekus, kas ir mums otrā pusē, ka tas būtu pareizais ceļš šim uzņēmumam, dibināt kopuzņēmumu.”

Šogad Aizsardzības ministrijas kopējais iepirkums no dažāda veida piegādātājiem mazā kalibra un strēlnieku ieroču munīcijai ir ap deviņiem miljoniem eiro. Nākamgad plānoti 12,5 miljoni, bet aiznākamgad - ap 15 miljoniem.

Saistībā ar Aizsardzības ministrijas un “Vairog EU” noslēgto līgumu, sociālajos tīklos izplatīts anonīms video, spekulējot ar iespējamām nelikumībām šai procesā. Ozols pārmetumus noraida, sakot: “Šī ir veca domāšana, ka ir labāk vienkārši kaut ko pirkt un pārdot, nekā attīstīt kaut ko Latvijā. Tur ir daudz ieinteresēto, kas gribētu, ka nekas netiek ražots Latvijā un ka viss tiek pārdots caur starpniekiem un tā tālāk. Un tā vienīgā problēma no tā ir, ka tas pataisa mūs atkarīgus no visiem pārējiem. Un, ko mēs mēģinām darīt un ko mēs turpināsim darīt, vai mums ir Aizsardzības ministrijas līgums vai nebūs Aizsardzības ministrijas līgums, mēs turpināsim ražot Latvijā.”

Informācija par līgumu nodota pārbaudei arī KNAB un Valsts drošības dienestam. Un saistībā ar anonīmo ziņojumu uzsākta pārbaude arī Militārās izlūkošanas un drošības dienestā.

Jāpiebilst, ka septembrī notikušo mācību AMEX ietvaros viens no uzdevumiem bija dots arī “Vairog EU”. Tam bija jāspēj 24 stundu laikā munīcijas ražotni pārvietot uz citu vietu, kas arī ticis izdarīts.