Derētu kāds pipariņš jeb apžilbināt sapni

llze Aizsila
, rakstniece
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Shutterstock

"Egoiste" sadarbībā ar jauno, talantīgo grāmatu autori Ilzi Aizsilu turpmāk piedāvās rakstu sēriju "Derētu kāds pipariņš". Dziesmas „Yesterday” melodija Polam Makartnijam dzima sapnī, tāpat arī filmas „Terminators” galvenais varonis, cilvēkrobots, radās, pateicoties Džeimsa Kamerona nosapņotajam tēlam. Tādu piemēru būtu daudzu, un es neesmu vienīgā rakstniece, kura iedvesmojas no sapņiem. Esmu satikusi miegā vairākus savus literāro darbu tēlus, noskatījusi pasakainu vidi bērnu piedzīvojumu stāstam un ainas romāniem. Starp citu, mans pirmais pabeigtais romāna manuskripts „Dzīvot naktij” ir veltījums sapņu pasaulei. Tomēr sapņu redzēšanu es sāku novērtēt vēlu.

Kāpēc trešdaļa dzīves cilvēkam paiet guļot? Vai te kaut kas nebūtu pārdomāts?

Nesen ievēroju kādu ierakstu sociālajos tīklos, kurā rotaļīgi vērtēja teicienu "man patīk gulēt", proti, kā to var apgalvot, ja guļot tu neapzinies, ka guli. Bērnībā šī iemesla dēļ man nepatika gulēt. Es domāju, ka tā ir pilnīga dzīves laika izniekošana! Atceros, kā izvairījos no gulēšanas dzīves sākuma posmā: bērnudārzā diendusā tēloju aizmigušu, bet skolas un studiju laikā nakti izmantoju, lai prātā kaltu jaunas zināšanas. Protams, pamosties bija grūti. Cerēju, ka vieglāk būs pieaugušā vecumā, kad nevajadzēs daudz mācīties un agri celties.

Kur nu! Sabojājot savu diennakts režīmu, no „mazgulēšanas” un pieaugošās trauksmes parādījās blaknes – mokoši sapņi.

Atzinos kādai nejauši sastaptai ārstei, ka man no rītiem sapņu dēļ nav spēka celties un dzīvot, tā kā visu iespējamo jau esmu piedzīvojusi naktī. Kāpēc sapņi to dara? Viņa man norādīja, ka murgi var liecināt par slēptu depresiju. Es nosmējos – man? depresija? Nu nē… Atminoties, kā man gāja iepriekšējo reizi, kad ārsts centās palīdzēt rast atbildes uz jautājumiem par manu fizisko stāvokli, depresijas versiju noliku malā. Toreiz manas sūdzības noklausījās nesen praksi uzsācis un manu noslieci nejauši iekulties piedzīvojumos neapjautis terapeits. Uz viņa uzvedinošajiem jautājumiem, kas sākās ar „Varbūt jūs…” atbildēju ar „Jā”. Uz visiem. Jo tā tas bija. „Interesants gadījums, ļoti interesants.” Viņš nogrozīja galvu, tad pavilka brillītes augstāk un pārlapoja slimību enciklopēdiju, lai piemeklētu man atbilstošākās diagnozes. Lieki teikt, ka šī aizraujošā vizīte beidzās ar bezmaksas braucienu neatliekamās palīdzības mašīnā uz slimnīcu. Ārsta sliktākās aizdomas neapstiprinājās. Toreiz neiedomājos pateikt atbildīgajam ārstam, ka varbūt pie vainas ir mana nogurdinošā sapņošana. Interesanti, cik jautri tas tad būtu izvērties.

Lai vai kā, es arvien mēdzu mosties pārgurusi, nosvīdusi un bezspēcīga. Varbūt nakts bija sākusi man atriebties?

Radās loģisks jautājums: kam sapņi ir domāti?

Nolēmu veikt izpēti patstāvīgi. Pie vainas bija sapņi, kurus nevarēju citiem atrādīt. Atlika vienīgi izprast sevi, parakņājoties prāta dzīlēs un atmiņu spainī, kurā sabira viss vienkopus – gan pagātnes piedzīvotais, gan naktīs izsapņotais. Meklēju kopsakarības un nācās atzīt, ka piekrītu teicienam „Dzīve ir sapnim līdzīga” un tam, ka miegs ir mazā ikdienas nomiršana, lai mums palīdzētu sagatavoties lielajai…

Cilvēks var lietderīgi izmantot arī nakts sniegtās dāvanas

Sapņi ir nenovērtējams palīgs ar milzu iespējām uzlabot cilvēka dzīves kvalitāti un rosināt pašizaugsmi, kam lieti noder: sapņu terapija, apzinātā sapņošana, miega un sapņu joga. Bet tas, protams, ir pamatīgs „darbs ar sevi”. Ārzemju literatūras par to netrūkst.

Nakts ir gudra, tā izdomājusi, ka vajadzīga gan sapņu, gan bezsapņu fāzes. Ar konkrētu potenciālu abos gadījumos. Ja guļam 8 stundas miegā, aptuveni 20-25% piedzīvojam REM jeb miegu ar ātrajām acu kustībām (saukts arī par sapņu miegu), pārējā laikā ir NREM jeb miegs bez ātrajām acu kustībām. Aptuveni 13-23% pavadām dziļajā miegā, kura ilgums uz vecumu samazinās. Cilvēkiem ar depresiju REM fāze ir garāka, viņi sapņo vairāk. Ja cilvēks piedzīvo iespaidiem pārbagātu dienu, sapņi to mēģina „sagremot”. Murgi var norādīt arī uz lietām, ko cilvēks ignorē dzīvē. Sapņi spējot dziedināt, jo tajā ļoti spēcīgi darbojas placebo efekts. Bet tie spēj arī maldināt. Brīnumainas lietas var piedzīvot apzinātās sapņošanas laikā (angļu val. - lucid dreams; šis miega stāvoklis pierādīts pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados, kaut minēts jau krietni senākos laikos), kad ķermenis mierīgi guļ, bet var kontrolēt acu kustību un elpošanu, darbojas pašapziņa, ir iespējams mainīt savu mentālo attieksmi pret notiekošo. Ar domu spēku var uzburt daudz ko, bet valdīt pār sapni pilnībā tomēr nav iespējams – bezapziņas ietekmes dēļ. Apzinātā sapņošana ir veids, kā cīnīties pret murgiem un turklāt arī mēģināt izdibināt tā rašanās iemeslus. Vairāk nekā puse cilvēku vismaz vienreiz dzīvē piedzīvo sapni, kurā atskārš, ka atrodas savā prāta pasaulē, miegā.

Pipariņš sapņa atpazīšanai

Ja vēlies „pamosties un paceļot” pa savu sapni, jāievēro konkrēts miega režīms, pirms aizmigšanas jāizsaka attiecīgs nodoms. Viens no efektīviem paņēmieniem ir izvēlēties sapņa stāvokļa atpazīšanas zīmi. Kaut vai čili piparu. Dienas laikā un pirms miega tas jāvizualizē, ieprogrammējot sevī komandu – parādīšanās gadījumā sapnī tas noderēs kā signāls: „Pipars? Tātad šis ir sapnis!”

Mierīgs prāts un pacietība noderēs, jo no šāda sapņa izslīdēt ir tikpat vienkārši, kā nokrist, staigājot pa virvi.

Viena no biežāk izmantotajām sapņa stāvokļa atpazīšanas zīmēm nav vis pipars, bet plaukstas. Jo sapnī var pārskaitīt pirkstus un pārliecināties, vai to skaits nav mainījies, kas liecinātu par…

Prāta treniņš par brīvu

Sapņi ļauj trenēt iedomu spēku, satikt savas bailes un apskaut tās, attīstīt fantāziju un ķert idejas. Katrs lidojums vai iziešana cauri sienai sapnī ir kā mēģinājums lauzt uztveres robežas. Ir pierādīts, ka sportisti, kuri apzināto sapņošanu izmanto sapņa ķermeņa treniņiem, gūst labākus rezultātus sacensībās dzīvē.

Secinu: nav gluži taisnība, ka guļot nekad nevar apzināties, ka to dari. Sapņošana ir kā atvērtas durvis uz šķietami neiespējamo un pilnīgi nezināmo. Sapņos var redzēt pārdabiskas krāsas, lidot, iet cauri sienām...

Dažkārt pirms lidojuma nav viegli atrauties no zemes, nākas koncentrēt domu spēku uz vēlamo. Reiz, redzot šausmīgu briesmoni ar acīm pēdu purngalos, aizmirsu tam pajautāt, ko viņš reprezentē. Tai vietā pārvērtu viņu par šokolādi un mēģināju apēst. Bet šokolādes figūra nemitīgi atauga. Es riju, līdz palika slikti un nācās pieņemt, ka tam nav jēgas. Tā, lūk! Stresu nevar „apēst”, ir jāmeklē tā rašanās iemesli sevī. Un jāguļ vairāk.

Tagad esmu miega piekritēja. Dodos pie miera ar cerību nokļūt domu brīvībā un pārvilkt no nakts kaut ko noderīgu dienai un pierakstīt to, pirms nav izgaisis.

Rotaļa naktij: aiziet gulēt krietni pirms pusnakts, izvirzīt nodomu ieraudzīt sapnī sevi kāda tevi raksturojoša dzīvnieka izskatā. No rīta celties lēni, mēģināt atcerēties nosapņoto un pasmaidīt par to, kāds zvērs tu tagad esi cilvēka izskatā.

Bet, kas zina, vai šis viss ir nomoda dzīve vai tikai maldīšanās pa sapni. Un varbūt jūs tikko lasījāt kādas gigantiskas spāres ar gliemežvāka čībām uzdrukātos simboliņus.

*Iedvesmas avoti - grāmatas: Dream Therapy, Dr.Clare Johnson; Dream Yoga, Andrew Holecek; Dreaming through Darkness, Charlie Morley.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Redaktors iesaka
Nepalaid garām!
Uz augšu