Video ⟩ Krievijas troļļu melu kampaņā Facebook viltotas arī Latvijas ziņu portālu lapas (3)

Jūlijā Facebook un citu soctīklu vidē sāk klejot ziņas, ka vairāki lielākie Eiropas valstu laikraksti apšauba Ukrainas spēju sakaut Krieviju. Lielbritānijā “The Guardian” apšauba Krievijas pastrādātos kara noziegumus Bučā. Tie esot inscenējumi. Itālijas lielākā ziņu aģentūra iebilst Ukrainas pozīcijai labības strīdā. Vācu “Der Spiegel” raksta - Eiropai draud nosalšana, ja Krievija aizgriezīs savu gāzes krānu.

Visi šie raksti bija viltojumi. Tie publicēti neīstās mājas lapās, kas atgādināja ārvalstu laikrakstus. Ietekmes operāciju atklāja Facebook īpašnieks "Meta", palīdzot domnīcas "Atlantic Council" dezinformācijas pētniekiem. Arī no Latvijas.

Troļļu profili izplatīja viltoto mediju rakstus, pērkot reklāmas Facebook. Tam iztērēti ap 100 tūkstoš ASV dolāru. Tikpat troļļu fermas samaksāja pirms Donalda Trampa ievēlēšanas 2016. gadā. Salīdzinot ar būtisko ietekmi uz Trampa kampaņu, ko tolaik panāca, visticamāk, Krievijas troļļi, šoreiz panākumi izpalika. Facebook ieviesis daudzus drošības filtrus un neīsto kontu aktivitātes ātri izķer.

Šis ir bijušais Latvijas pārstāvis Dubaijā, kurš šobrīd tiek tiesāts par lielas naudas summas izkrāpšanu no Ārlietu ministrijas. Pirms vairākiem gadiem Rūdolfam Bremanim izdevās pie viena galda Apvienotajos Arābu Emirātos apsēdināt Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, vietējo šeihu un Aināru Šleseru. Bremanis aktīvi rīkoja pret Covid protestus. Saeimas vēlēšanās kandidēja no Alda Gobzema "Katram un katrai".

Dezinformācijas pētnieki pamanīja, ka arī Bremaņa video, kurā viņš sūdzas par iznīcināto Latvijas kuģniecību, izmantots Krievijas troļļu kampaņā.

Šogad 9. un pēc tam arī 10. maijā pie vēl nenojauktā Okupācijas pieminekļa notika policijas saķeršanās ar pieminekļa aizstāvjiem. Dažas dienas vēlāk iekšlietu ministre Marija Golubeva paziņoja, ka aiziet no ministres amata.

Šobrīd bijusī iekšlietu ministre sarunā ar “Nekā personīga” atklāj, ka viņas birojs piedzīvojis interneta troļļu uzbrukumu. Pavasarī viņai un arī Golubevas padomniecei Lindai Curikai Twitter vietnēs pēkšņi uzradušies vairāki simti jauni anonīmi lietotāji, kas mērķtiecīgi un kampaņveidīgi izplatījuši un pavairojuši naidīgus komentārus. Curika un Golubeva neizslēdz, ka piedzīvotais uzbrukums saistīts ar ietekmi no ārvalstīm.

Satversmes aizsardzības biroja direktors min, ka virtuālajā telpā Ukrainas kara laikā Latvija piedzīvo pārsvarā tā saucamos DDOS uzbrukumus, kas paralizē sistēmu un mājas lapu darbu. Karš Krieviju esot novājinājis. Vēlme uzbrukt Latvijai ir, bet spējas sarūk.