T, 30.11.2022.
Video ⟩ "Aiz priekškara": Propagandisti līksmo par raķešu triecieniem Ukrainas pilsētām
Krievijas TV kanāla "РТР Планета" ("RTR Planēta") ekrānšāviņš Foto: Krievijas TV kanāla "РТР Планета" ("RTR Planēta") ekrānšāviņš
TVNET/LETA
"Aiz priekškara": Propagandisti līksmo par raķešu triecieniem Ukrainas pilsētām
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 24

Sajūsmā mirdzošas acis un sadistisks prieks – tā var raksturot gaisotni pagājušās nedēļas Krievijas propagandas raidījumos. Kremļa ideoloģiju apkalpojošais personāls nekaunējās paust savu sajūsmu par Ukrainas infrastruktūras iznīcināšanu Krievijas 10. oktobrī uzsāktajos masīvajos raķešu triecienos pa Ukrainas pilsētām, tostarp Kijivu, uzsverot, ka šādu rīcību visa Krievijas sabiedrība jau sen ir gaidījusi, īpaši pēc Krimas tilta spridzināšanas 8. oktobrī.

Līdztekus līksmībai par veiktajiem raķešu triecieniem Ukrainai, kurus Rietumu pasaule jau nodēvējusi par kara noziegumiem, jo tika mērķēts pa civiliem objektiem, tostarp bērnudārzu, propagandisti, protams, pievērsās ANO Ģenerālajā asamblejā 12. oktobrī pieņemtajai rezolūcijai. Tajā pausts pārliecinošs ANO dalībvalstu vairākuma nosodījums Krievijas nelikumīgi organizētajiem referendumiem Ukrainas starptautiski atzītajās teritorijās, tādējādi mēģinot anektēt Ukrainas Doneckas, Hersonas, Luhanskas un Zaporižjas apgabalus.

Rezolūcijā atkārtoti pieprasīts nekavējoties pārtraukt militārās aktivitātes Ukrainā un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas teritorijas.

Balsojumā rezolūciju atbalstīja 143 valstis. Krievija, Baltkrievija un vēl trīs valstis balsoja pret, savukārt 35 valstis atturējās, bet 10 nepiedalījās balsojumā.

Propagandisti apgalvoja, ka ar šādu rezolūciju ANO esot diskreditējusi pati sevi. Kremļa izsmieklu izpelnījās arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas rezolūcija, kurā Krievija nosaukta par teroristisku valsti. Jāpiebilst, ka šā gada 10. martā Krievija izstājās no Eiropas padomes. 

"Labāk lai no mums baidās"

Krievijas propagandisti un tos apkalpojošie "eksperti" visu aizvadīto nedēļu pauda savu sajūsmu par Krievijas veiktajiem raķešu triecieniem un, kā uzsvēra propagandists Vladimirs Solovjovs, "labāk, lai no mums baidās, nekā par mums smejas", piebilstot, ka viņš uz šādu rīcību aicinājis jau kopš paša kara sākuma.

Tāpat Krievijas televīzijas raidījumos plaši tiek citēts Čečenijas prezidenta Ramzana Kadirova teiktais, ka beidzot viņš ir simtprocentīgi apmierināts ar "speciālās militārās operācijas" norises gaitu.

Raidījumā "60 minūtes" plašos sižetos tika rādīti kadri ar raķešu radītajiem sprādzieniem Ukrainas pilsētā un degošām mājām un automašīnām. Šos briesmīgos kadrus pavadīja komentāri, ka "beidzot tas ir noticis un triumfē taisnība". Kā ironiski atzīmēja raidījuma vadītāja Olga Skabejeva, ja Rietumi Krievijas raķešu triecienus uzskata par Putina vājuma izpausmi, tad cerams, ka šādas izpausmes būs vēl un vēl.

Lieki teikt, ka propagandisti apgalvo, ka raķešu triecieni pa Ukrainas infrastruktūru neapdraud civilos iedzīvotājus, kas ir klaja nepatiesība.

Pilnībā tiek noklusēti triecieni pa Zaporižjas bērnudārzu, Avdijivkas tirgu, kur gāja bojā vairāki civiliedzīvotāji, un citiem pilnībā civiliem objektiem.

Pētnieciskās žurnālistikas centrs "Bellingcat" jau ir norādījis, ka Krievijas triecieniem izvēlētie mērķi bijuši bez kādas militāras leģitimitātes. Savukārt NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts pauda, ka Krievija iztērējusi simtiem raķešu no militārā viedokļa pilnīgi bezjēdzīgi un šie triecieni kara gaitu nemainīs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins 14. oktobra preses konferencē apgalvoja, ka triecienu mērķis ir 29 Ukrainas enerģētiskie objekti, no tiem 22 ir iznīcināti, bet pie septiņu likvidēšanas vēl tiek "strādāts".

Vienlaikus preses konferencē Putins uzsvēra, ka Krievija savu mērķi ir sasniegusi un pagaidām neredz pamatu jauniem masīviem raķešu uzbrukumiem. Diemžēl arī tie izrādījās meli, jo 17. oktobra rītā pasauli pāršalca ziņa par jauniem gaisa triecieniem Kijivai.

Starptautiskās sabiedrības reakcija uz notiekošo bija ļoti asa. ASV prezidents Džo Baidens sacīja, ka ASV stingri nosoda Krievijas raķešu triecienus pilsētām visā Ukrainā, kas "demonstrē Vladimira Putina pilnīgo brutalitāti pret ukraiņu tautu". Atsevišķā paziņojumā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens pauda, ka starptautiskajai sabiedrībai ir pienākums skaidri norādīt, ka Putina rīcība ir "pilnīgi nepieņemama".

Krievijas rīcību par šausminošu un nosodāmu nodēvēja arī ANO ģenerālsekretārs Antonio Gutērrešs, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs un Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena. Viņas kolēģis Eiropadomē Šarls Mišels Krievijas rīcību nepārprotami nosauca par kara noziegumiem. Vairākas valstis jau apsolījušas jaunas ieroču piegādes Ukrainai, tostarp pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Tikmēr krievu propagandisti Rietumvalstu nosodījumu uztver ar smīnu, saucot to visu par liekulību, tradicionāli uzsverot, ka Krievijas rīcība Ukrainā esot daudz leģitīmāka, nekā 1999. gadā veiktā NATO bijušās Dienvidslāvijas galvaspilsētas Belgradas bombardēšana, noklusējot, ka tur runa bija par serbu izvērstu musulmaņu genocīdu un noziegumiem pret cilvēci.

Atriebība skaršot arī Rietumus

Vairāki Kremļa ideologi norāda, ka viens no galvenajiem raķešu triecienu mērķiem, atstājot Ukrainas pilsētas bez gāzes, elektrības un siltuma, ir radīt nedrošību Ukrainas sabiedrībā, liekot tai saprast, ka situācija ir bezcerīga un vienīgā izeja ir novērsties no "valdošā režīma". Krievijai attiecībā pret Ukrainu esot "carte blanche", jo Ukraina saistībā ar Krimas tilta spridzināšanu esot uzskatāma par teroristisku valsti. Līdz ar to tas pilnībā esot izmainījis kara gaitu, jo pret teroristisku valsti varot piemērot pilnīgi citu stratēģiju.

Militārais eksperts Igors Korotčenko pat aizrunājās tiktāl, ka pilnīgi leģitīmi ir likvidēt teroristisku organizāciju vadoņus, līdz ar to Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis esot likumīgs mērķis un viņa iznīcināšana būtu visnotaļ attaisnojama.

Korotčenko, lai pamatotu Krievijas raķešu triecienus, arī nekavējās Krimas tilta spridzināšanu salīdzināt ar 2001. gada 11. septembra terora aktiem ASV. Jānorāda, ka terora aktos ASV bojā gāja teju 3000 cilvēku, kamēr Krimas tilta gadījumā tie bija četri civiliedzīvotāji, turklāt šā tilta spridzināšana notika kara apstākļos. Propagandas raidījumos vienmēr klātesošie atvaļinātie armijas cilvēki arī steidzās uzsvērt - ja ar Rietumu ieročiem tiks apšaudīta Krima, Krievijas atbildes triecieni tiks raidīti arī pa Rietumu valstīm.

To, ka Krievija šo tilta spridzināšanu centīsies izmantot savās interesēs pilnīgi visās jomās, apliecina Putina teiktais, ka tiek aktīvi "izmeklēts", vai sprāgstvielas nav bijušas paslēptas Ukrainas labības kuģos.

Ja tā, tad, kā norāda Putins, "graudu darījumam" tiks pielikts punkts. Proti, krievi vairs neļaus no Ukrainas izvest labību.

Interesanti, ka dažādi Krievijas opozicionāri, sākot no politologiem līdz žurnālistiem, apgalvo, ka Krimas tilta spridzināšana ir Krievijas roku darbs, ka ukraiņiem tā neesot bijusi pašlaik izdevīga, savukārt Krievijai tas kalpoja par lielisku aizbildinājumu masīvajiem raķešu triecieniem. Kā norāda NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vecākā eksperte publiskās diplomātijas jautājumos Elīna Lange-Ionatamishvili, Ukraina oficiāli nav uzņēmusies atbildību par Krimas tilta spridzināšanu.

Ekspertes ieskatā tuvākajā nākotnē gūt skaidru atbildi, kura puse ir tieši vainojama pie Krimas tilta incidenta, visticamāk, nebūs iespējams. Viņa pati sliecas domāt, ka pie vainas nav oficiālā Krievija, jo Krimas tilts tai ir pārāk svarīgs simbols. Savukārt par Putina apgalvojumiem, ka sprāgstviela varētu būt paslēpta labības kuģos, Lange-Ionatamishvili, skaidro, ka tā ir apzināta vēlme diskreditēt Ukrainu starptautiskās sabiedrības acīs, sniedzot "vēl vienu pierādījumu" par tās teroristisko raksturu.

Eiropas Padome esot "šaraškina kantora" - nejēdzīgs veidojums

Lai arī tas netika klaji izrādīts, tomēr krievus diezgan sāpīgi skāra Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas atzinums, ka Krievija ir teroristiska valsts, tāpat kā ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcija, kas nosodīja Ukrainas teritoriju aneksiju. Propagandists Jevgeņijs Popovs ķērās pie vecās un pārbaudītās metodes diskreditēt abas organizācijas, lai to lēmumi šķistu nepareizi, neleģitīmi un absurdi.

Eiropas Padome esot "šaraškina kantora", nesaprotams un nejēdzīgs veidojums, tādēļ tā rezolūcijas Krievija vispār var neņemt vērā. Nedaudz sāpīgāk ir ar ANO, taču arī šajā gadījumā tiek runāts, ka ASV hegemonijas dēļ minētā starptautiskā organizācija ir sevi diskreditējusi un daudzas valstis, kas patiesībā esot Krievijai draudzīgas, balsojumā ir pakļāvušās Rietumu "spiedienam".

Krievi arī uzsver, ka nekādi balsojumi neizmainīs ekonomiskās reālijas, kā piemēru minot Ungāriju un Serbiju, kas, kā ierasts, turpinās ekonomisko sadarbību ar Krieviju.

Propagandisti izmisīgi cenšas krievu sabiedrībai iestāstīt, ka valsts, neraugoties uz starptautisko organizāciju rezolūcijām, neatrodas starptautiskā izolācijā. Pagājušajā nedēļā tam par "uzskatāmu piemēru" kalpoja Turcijas prezidenta Erdogana paziņojums, ka Turcijas un Krievijas par enerģētiku atbildīgās valsts institūcijas sāks tehnisko izpēti saistībā ar Putina ierosinājumu Turcijai kļūt par Krievijas dabasgāzes centru. Krievija liek milzīgu uzsvaru uz šo sadarbību, kas tai ir izdevīga gan ekonomiski, gan ģeopolitiski.

Falsificē kaujas gaitu

Krievijas tā sauktie kara korespondenti apgalvo, ka situācija frontē ir stabila un notiek "aktīva aizsardzība". Izskanēja arī ziņas par krievu panākumiem Bahmutas apgabalā. Tajā pašā laikā ASV "Kara pētījumu institūts" (ISW) ziņo, ka saskaņā ar Ukrainas militāro amatpersonu 16. oktobrī paziņoto, Krievijas spēki nepatiesi apgalvo, ka pēdējo dienu laikā ir ieņēmuši vairākas pilsētas netālu no Bahmutas. Krievijas spēki, visticamāk, falsificē apgalvojumus par progresu Bahmutas apgabalā, lai attēlotu, ka viņi gūst panākumus vismaz vienā sektorā, turpinoties zaudējumiem Ukrainas ziemeļaustrumos un dienvidos, raksta ISW analītiķi.

Tikmēr kara korespondenti atzīst, ka krievu tik kārotais pretuzbrukums varētu sākties ne ātrāk kā pēc mēneša.

Pašlaik armija esot rezervistu gaidīšanas režīmā. Putins apgalvoja, ka pašlaik jau ir mobilizēti 220 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa šobrīd iziet apmācību.

MAF logo
MAF logo Foto: MAF

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2022.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais