Čīlē ar protestiem atzīmēta sociālo nemieru trešā gadskārta

TVNET/LETA/AFP
CopyLinkedIn Draugiem X
Foto: Reuters/ScanPix

Čīles galvaspilsētā Santjago otrdien notikuši protesti, atzīmējot trešo gadskārtu, kopš valsti pārņēma plaši protesti pret valdību.

Protestētāji, galvenokārt studenti, apturēja satiksmi Alamedas avēnijā, un tika slēgtas vairākās metro stacijas. Protestētāji uzslēja barikādes, kas pēc tam tika aizdedzinātas.

Kārtības nodrošināšanā tika iesaistīti 25 000 policistu, kuri nekārtību cēlāju izklīdināšanai izmantoja ūdens metējus un asaru gāzi.

Čīlē kopumā protestēja aptuveni 2300 cilvēku, tai skaitā vairāki simti galvaspilsētā. Tas ir daudz mazāk nekā iepriekšējos divos gados, bet Santjago šoreiz notika vairākas sadursmes un incidenti, piemēram, tika aizdedzināta kāda kravas automašīna un nozagti divi autobusi, ziņo policija.

"Veiktas aptuveni 50 aizturēšanas, ievainoti 13 policisti un aptuveni 700 cilvēki pastrādājuši noziegumus," paziņoja iekšlietu ministra vietnieks Manuels Monsalve.

Daudzi veikali otrdien beidza darbu agrāk vai vispār nestrādāja, un skolas agrāk atlaida bērnus uz mājām.

Trīs gados, kopš kustības sākuma, mēs neesam ieguvuši neko, atzinusi viena no protestētājām, 43 gadus vecā sociālā darbiniece Andrea Valdebenito.

Pirms trim gadiem Čīlē sākās plaši protesti, kurus izprovocēja metro biļešu cenu kāpums, un tie strauji pārauga plašākā kustībā ar prasībām uzlabot dzīves apstākļus un nodrošināt sociālo vienlīdzību.

Valdība apturēja cenu kāpumu, bet protesti turpinājās, un vairāku mēnešu laikā grautiņos un sadursmēs tika nogalināti desmitiem cilvēku un simtiem tika ievainoti.

Demonstrācijas sāka reformas, kas noveda pie vienošanās ar valdību par jaunas konstitūcijas izstrādi, lai aizstātu Augusto Pinočeta diktatūras laikā pieņemto pamatlikumu.

Pagājušajā decembrī Čīle ievēlēja prezidenta amatā kreiso kandidātu Gabrielu Boriču, kurš atbalstīja jaunās konstitūcijas tapšanas procesu.

Taču septembrī gandrīz divas trešdaļas vēlētāju noraidīja jaunās konstitūcijas projektu.

Konstitūcijas projektā bija iekļautas Čīles feministu kustības prasības, piemēram, tiesības uz abortu un prasība sievietēm ieņemt vismaz 50% amatu valsts iestādēs.

Boričs - bijušais studentu līderis, kurš 2019.gadā atbalstīja protestus - otrdien aicināja uz jaunu dialogu, lai piešķirtu formu tik ļoti nepieciešamajām sociālajām reformām.

Viņš sacīja, ka 2019.gada sacelšanās "bija sāpju un lūzumu izpausme mūsu sabiedrībā, ko politika, kuras daļa mēs esam, nav spējusi interpretēt vai atbildēt."

Boričs tika ievēlēts prezidenta amatā ar solījumiem padarīt Čīli par zaļāku un egalitārāku "labklājības valsts". Viņš atzina, ka valdība vēl nav īstenojusi reformas, lai uzlabotu čīliešu sociālās tiesības.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu