Pagājušajā gadā Latvijā nomira 34 600 cilvēku, kas ir par 20% vairāk nekā 2020.gadā, un mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju bija 18,4, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākais demogrāfijas apskats.
Salīdzinot ar pēdējiem desmit gadiem, mirstība 2021.gada oktobrī un novembrī pirmo reizi pārsniedza 10% no visiem gadā mirušajiem, kas saistāma ar vislielāko mirstību Covid-19 pandēmijas ietekmē. Tāpat 10% atzīmi pārsniedza mirstība 2021.gada janvārī, bet pēdējo desmit gadu laikā tas vērojams atkārtoti, arī 2016. un 2019.gada janvārī.
Kā liecina CSP demogrāfijas apskata dati, visaugstākais mirušo skaits uz 1000 iedzīvotāju 2021.gadā bija Latgales reģionā - 24,5, bet zemākais tas bija Pierīgas reģionā - 14,3. Šim rādītājam ir tendence palielināties visos reģionos, bet jo īpaši - Latgalē, kur ir arī vislielākais iedzīvotāju vidējais vecums, proti, 45 gadi.
Mirušo vidējais vecums Latvijā pērn bija 75,1 gads. Mirušo vīriešu vidējais vecums bija 69,9 gadi, sievietēm - 79,8 gadi.
CSP norāda, ka viens no svarīgākajiem demogrāfisko un sociālo situāciju valstī raksturojošajiem rādītājiem ir jaundzimušo mirstība pirmajā dzīves gadā, kas pēdējos gados ir samazinājusies - no 6,6 mirušiem zīdaiņiem uz 1000 dzīvi dzimušo 2011.gadā līdz 2,7 2021.gadā. Starp meitenēm šis rādītājs bija 1,8, bet zēniem - 3,6.