Ašeradens: Nākamajai valdībai jānosaka kritēriji skolu tīklam, kas ļautu efektīvāk izmantot finansējumu

TVNET/LETA
CopyLinkedIn Draugiem X
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens Foto: Evija Trifanova/LETA

Nākamajai valdībai valsts līmenī jānosaka kritēriji skolu tīklam, kas ļautu efektīvāk izmantot tajā jau pašlaik pieejamo finansējumu, aģentūrai LETA par "Jaunās vienotības" (JV) redzējumu šajā jomā pastāstīja JV politiķis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Ministru kabineta līmenī jānosaka, kāds var būt maksimālais attālums līdz pamatskolai no bērna dzīvesvietas, tāpat arī minimālais klašu lielums jeb bērnu skaits klasē un cik klašu skolā ir jābūt katrā izglītības pakāpē, norādīja politiķis.

Par to, kādiem jābūt jaunajiem kritērijiem, vēl paredzamas diskusijas.

Ašeradens skaidroja, ka šāds solis ļautu palielināt palielināt pedagogu atalgojumu un palīdzētu risināt pedagogu trūkumu vairākās skolās. Atbilstoši ekspertu secinājumiem, Latvijā skolu tīkls ir finansēts līdzīgi vai proporcionāli vairāk kā dažādās citās valstīs, tāpēc jautājums ir par ieguldītās naudas efektīvu izmantošanu, atzīmēja Izglītības komisijas vadītājs.

Izņēmumus jeb citu pieeju attiecībā uz skolu tīkla kritērijiem varētu attiecināt, piemēram, uz kādu daļu pierobežas, pauda politiķis.

Ašeradens atzīmēja, ka pašlaik puse pašvaldību veic savu skolu tīkla sakārtošanu, bet otra puse pašvaldību neko neesot sākušas darīt situācijas uzlabošanai. Ja pašvaldība izlemtu uzturēt skolu ārpus noteiktajiem kritērijiem, tad tai pašai tā arī būtu jāfinansē, piebilda politiķis.

Ašeradens arī pastāstīja par JV priekšlikumu citā jomā, par ko nav saņemti iebildumi no partneriem, - Ekonomikas ministriju veidot kā Ekonomikas un nodarbinātības ministriju, kas atbildētu par nodarbinātības jomu valstī, risinot arī darba spēka trūkumu. Politiķis atzīmēja, ka ārpus Latvijas ir vairāk nekā 300 000 darba spēka vecumā esoši Latvijas valsts piederīgie, no kuriem daļu iespējams mudināt atgriezties strādāt Latvijā.

Vaicāts, vai koalīcijas sarunās citā pārrunātā tēmā - imigrācijas politikā - partijām ir līdzīgs redzējums ārvalstu iedzīvotāju kā darba spēka piesaistes jautājumā, Ašeradens norādīja, ka JV ir atvērta augstskolu pasniedzēju piesaistei, bet pārējais būtu jāvērtē.

Politiķis arī pastāstīja, ka Nacionālā apvienība (NA) ietur ļoti stingru pozīciju uz imigrāciju, pieļaujot tikai augstas kvalifikācijas speciālistu piesaisti no ārvalstīm, bet neatbalstot citu darbinieku piesaistīšanu. Savukārt "Apvienotajam sarakstam" esot lielāka sasaiste ar rūpniecības uzņēmumiem, kuri būtu atvērtāki arī attiecīgajām nozarēm nepieciešamo darbinieku piesaistei.

Kā ziņots, JV notikušas tematisko grupu sarunas ar AS, NA un "Progresīvo" pārstāvjiem. AS un NA gan iebilst pret "Progresīvo" dalību valdībā.

KomentāriCopyLinkedIn Draugiem X
Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu