Indeksa izvērtējums balstās 2020. gada datos, izvērtējot tādas jomas kā zināšanas, nauda, darbs, vara, laiks, veselība.
Šogad īpaša uzmanība indeksā tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas radītajām sekām un negatīvajai ietekmei uz panākto progresu dzimumu līdztiesības jomā. Papildus šīm tēmām
2022. gada indeksā tiek apskatīta un analizēta ar dzimumu saistīta vardarbība un vardarbība ģimenē.
Tā kā indeksa rezultāti balstās 2020. gadā iegūtajos datos, tie parāda Covid-19 pandēmijas ietekmi uz dzimumu līdztiesību. Sievietes visbiežāk uzņēmās ar aprūpi saistītos pienākumus. Vienlaikus pakalpojumu sektors, kurā ir augsts sieviešu nodarbinātības līmenis, bija viens no vissmagāk skartajiem sektoriem. Covid-19 pandēmija izraisīja arī vardarbības ģimenē gadījumu pieaugumu.
Joma, kurā Latvijai ir visaugstākais rādītājs, ir veselības joma (79.3 punkti), taču vienlaikus tas ir trešais zemākais rādītājs Eiropas Savienībā, kur vidējais rādītājs ir 88.7 punkti. Augsts vērtējums Latvijai ir arī darba jomā – 74.2 punkti, kas ir augstāks nekā Eiropas Savienības vidējais rādītājs (71.7 punkti).
Kopumā darba jomā no 2010. gada līdz 2020. gadam pilnas slodzes ekvivalenta nodarbinātības līmenis ir pieaudzis no 44% līdz 50% sievietēm un no 49% līdz 61% vīriešiem, tādējādi palielinot atšķirības starp dzimumiem darba jomā no 5 procentpunktiem līdz 11. Lielākas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem ir ar zemu un vidēju izglītības līmeni nekā starp sievietēm un vīriešiem, kas ieguvuši augstāko izglītību. Vienlaikus iezīmējas satraucoša tendence, ka atšķirības starp dzimumiem visstraujāk ir palielinājušās tieši starp sievietēm un vīriešiem ar augtāko izglītību.