Kā publiskajā telpā izskanējis, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) šajā rudenī plāno izstrādāt priekšlikumu par mācību gada pagarināšanu. Mācību gada pagarināšana, saskaņā ar izskanējušo informāciju, ietver ideju pagarināt mācību gadu par divām nedēļām, piemēram, līdz Jāņiem, vienlaikus ieviešot papildu brīvlaiku.*
Nesen Latvijas Bērnu labklājības tīkls (LBLT) jau rakstīja par bērnu līdzdalību kā vienu no būtiskākajiem bērnu tiesību pamatprincipiem. Pirms vēlēšanām jautājām arī politiskajām partijām, kā tās plāno nodrošināt bērnu līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā, kas tieši un netieši skar viņu dzīvi. IZM iniciatīva un topošais likumprojekts sniedz lielisku iespēju praktizēt bērnu un ģimeņu tiesības uz līdzdalību politiskajos lēmumos, kam būs ļoti tieša ietekme gan uz skolēnu, gan visu viņu ģimenes locekļu dzīvi un ikdienu. Lai jau laicīgi veicinātu sabiedrībā sarunu par šo tēmu un atgādinātu par visu sabiedrības grupu iesaistīšanu un kvalitatīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos, LBLT aicināja jauniešus un vecākus izteikt savu viedokli par IZM iniciatīvu.
Kā līdz šim ir veicies ar bērnu, jauniešu un vecāku iesaisti iniciatīvas izstrādē? LBLT aptaujā atbildes sniedza 442 vecāki un 1007 skolēni. Vairums aptaujāto vecāku norādīja, ka ir informēti par plānoto ieceri (72%), bet tikai nedaudz vairāk par pusi aptaujāto skolēnu atbildēja, ka zina par šādu iniciatīvu (54,8%). Gan skolēni, gan vecāki atzina, ka nav pietiekami iesaistīti idejas par mācību gada pagarināšanu apspriešanā.
Iespējams, tieši vecāku un skolēnu līdzdalības un iesaistes trūkums priekšlikuma izstrādē par mācību gada garuma izmaiņām veicinājis noraidošo attieksmi pret šo ideju. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem mācību gada pagarināšanu neatbalsta lielākā daļa aptaujāto vecāku (72%), savukārt aptaujāto bērnu un jauniešu vidū noraidoša attieksme pret šo priekšlikumu ir vēl lielāka (76%). Tikai ceturtā daļa (24%) vecāku norādījuši, ka atbalsta mācību gada pagarināšanu, savukārt šādu ieceri pozitīvi vērtē vien aptuveni katrs septītais aptaujātais bērns un jaunietis (15%).
Kāpēc svarīgi ģimenes, īpaši bērnus un jauniešus, iesaistīt iniciatīvas izstrādē un apspriešanā?
Ja bērniem un jauniešiem dodam iespēju izteikties, būt sadzirdētiem un piedalīties lēmumu pieņemšanā jau no mazotnes, mēs attīstām bērnos ļoti svarīgas prasmes – stiprinām viņu pārliecību par sevi, mācām izvērtēt iespējas, lemt un pamazām radinām uzņemties atbildību par savu situāciju. Nesen publiskotajā Eiropas Savienības stratēģijā par bērna tiesībām bērnu līdzdalība definēta kā pirmais mērķis. Stratēģijas mērķis kopumā ir dot bērniem iespēju kļūt par aktīviem pilsoņiem un demokrātiskas sabiedrības locekļiem. Lai mūsdienu bērni un jaunieši būtu lemtspējīgi nākotnes pieaugušie, kas aktīvi iesaistās sabiedriskajos un politiskajos procesos, gan lēmumu pieņēmējiem, gan dažādu jomu profesionāļiem (piemēram, skolotājiem) jāapzinās, ka kvalitatīvu līdzdalību nepieciešams īstenot jau bērnu un jauniešu vecumā.
Savas iespējas ietekmēt sabiedrības norises un politiskos lēmumus par lielām uzskata tikai 6,3% LBLT aptaujāto bērnu un jauniešu, savukārt 16,3% aptaujāto pauž viedokli, ka viņiem vispār nav šādu iespēju. Savas iespējas kā nelielas vērtē 25,7%, bet kā vidējas 22,7% aptaujāto. Īpaši satraucoši, ka, aptaujātie bērni un jaunieši uzskata: “mūsu viedokli tāpat neviens neņems vērā”, “sabiedrība jauniešus nedzird” un “mana balss nav tik nozīmīga”. Daļa aptaujātie gan pauda viedokli, ka ir spējīgi izteikties un, meklējot iespējas un cenšoties, ir iespējams iesaistīties dažādos jautājumos.
Savukārt, runājot par jau šobrīd praktizētajiem līdzdalības veidiem, aptaujātie bērni un jaunieši norādīja, ka visvairāk līdzdarbojas, diskutējot ar draugiem un paziņām (40,3%), sekojot ziņām un aktualitātēm (32%) un darbojoties skolēnu pašpārvaldēs (24,4%).
Bažas rada tas, ka vairāk nekā trešā daļa aptaujāto (34,8%) atzīst, ka vispār neiesaistās līdzdalības pasākumos.
Kāda būs bērnu, jauniešu un vecāku līdzdalības pieredze?
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnes 2022.–2027. gadam, kas šobrīd atrodas saskaņošanas stadijā, kā vienu no mērķiem paredz jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, dzīves kvalitātes uzlabošanu un līdzdalības stiprināšanu. Šim mērķim pakārtotais rīcības virziens “Plašākas un aktīvākas jauniešu līdzdalības veicināšana” paredz sekmēt jauniešu politisko un pilsonisko līdzdalību. Par šo mērķu un rīcību īstenošanu ir atbildīga IZM kā jaunatnes politikas “turētāja” mūsu valstī.
Vai tiešām IZM priekšlikums par mācību gada pagarināšanu var tikt izstrādāts un virzīts apstiprināšanai bez pašu jauniešu iesaistes un līdzdalības, īpaši gadā, kas Eiropas Savienībā ir pasludināts par Eiropas Jaunatnes gadu? Pārmaiņu ieviešana ir sarežģīts process, tomēr nevienas pārmaiņas nedrīkst notikt bez to cilvēku pilnvērtīgas un kvalitatīvas iesaistes, kurus šīs pārmaiņas tiešā veidā ietekmē.
Līdzdalības izpratne un prasmes veidojas līdzdalības pieredzē. Kāda būs bērnu, jauniešu un vecāku līdzdalības pieredze jautājumā par mācību gada pagarināšanu? Tikai no atbildīgo lēmumu pieņēmēju un institūciju vēlmes iesaistīt bērnus, jauniešus un viņu vecākus būs atkarīga šī līdzdalības pieredze un rezultāts.
