Video redzams, kā pa ielu gar Grīziņkalnu brauc sarkana automašīna. Pa atvērto logu stiepjas roka, kas tur pavadā suni, kas skrien līdzi automašīnai. Video autors jautā, vai šāda suņa trenēšana ir adekvāta, ja tuvumā ir bērni, citi suņi, un vai tā netiek nodarīts pāri dzīvniekam? Ekspertu viedokļi atšķiras - vieni saka - "absolūti nepieļaujami", citi - "ja slodze atbilstoša, izņēmuma gadījumos tā var darīt".
"29.oktobrī 14.45 pie Grīziņkalna parka uz Ata ielas pamanīju suni, kura saimniece sēdēja savā auto un brauca, turot suni pavadā pa atvērtu logu. Suns ar pēdējiem spēkiem mēģināja tikt līdzi," raksta video autors. "Suns bija liels, spēcīgs cīņu suns, iespējams, pitbuls. Vēlētos vērst uzmanību, ka šis incidents notika tieši blakus parkam, kurā atrodas gan bērni, gan citi suņi, gan arī pieaugušie. Cik gan adekvāta ir šāda saimnieces uzvedība?
Pirmkārt, viņas suns varēja paskriet zem auto riteņiem vai kāds cits transporta līdzeklis uz ielas varēja viņu sabraukt, un, galu galā, kas notiktu, ja viņš norautos no saites un aizskrietu parkā, kurā ir citi suņi un cilvēki ar bērniem?
Pitbuls, protams, bija bez uzpurņa."
Neprātīga rīcība, vēlme izrādīties, īsumā "pastaigu ar suni" raksturo kinologs Jurģis Straume. Viņa ieskatā tā potenciāli var apdraudēt, gan citus satiksmes dalībniekus, gan dzīvnieku, un ir ceļu satiksmes noteikumu pārkāpums. Turklāt saimnieces rīcībā ir saskatāmas cietsirdīgas izturēšanās pret suni pazīmes.
Bīstamības ziņā šo suņa trenēšanu viņš salīdzina ar vizināšanos ragavās aiz braucošas automašīnas.
Braucot ar auto, ir grūti precīzi noteikt ātrumu, kas ir adekvāts, lai nenodarītu pāri sunim. Turklāt saite var kaut kur aizķerties, izraisot neatgriezeniskas sekas. "Suns neskrien labprātīgi un nespēj pateikt, ka to nevēlas." Kinologs skaidro, ka ātrums, ko var sasniegt suns, atkarīgs no daudziem faktoriem - šķirnes, vecuma, veselības, fiziskās kondīcijas, kā arī no ceļa seguma, laika apstākļiem. Veselīgs suns var īslaicīgi skriet ar ātrumu līdz pat 50 km/h. "Saimniekam ir pienākums suni fiziski nodarbināt.
Ja saimniekam nav laika garām, pilnvērtīgām pastaigām, ir pieejami suņu trenažieri, uz kuriem pieredzējuša trenera vadībā suns var nodarboties ar sportu gluži kā cilvēks.
Trenažieri sunim var iegādāties un novietot mājās, tomēr nav ieteicams to darīt, ja cilvēks nezina, kā to pareizi lietot.
Dzīvnieku patversmes "Mežavairogi" vadītāja Danuta Priede saka, ka sievietes rīcību nevar viennozīmīgi uzskatīt par pārkāpumu. "Tas var nebūt pārkāpums, kā no malas izskatās.
Ja ātrums ir atbilstošs, pavada atslābināta, suns ir trenēts un radināts skriet blakus mašīnai, dzīvniekam tas nevar nodarīt kaitējumu.
Varbūt saimniecei nav citas iespējas izvingrināt suni, varbūt viņa ir pēc slimības un nevar ilgi staigāt ar dzīvnieku," situāciju modelē Danuta Priede. "Ja sunim šāda ir pirmā skriešanas pieredze, tad tas nav adekvāti. Sunim pamazām jātrenē visas muskuļu grupas - slodzes intensitātei un ilgumam jābūt atbilstošam." Priede iesaka šādai skriešanai izvēlēties klusāku, mierīgāku ceļu, kur nav suni papildus kairinoši faktori - dažādi šķēršļi, kliedzēji un filmētāji.
Patversmes "Ulubele" vadītāja Ilze Džonsone suņa saimnieces rīcību raksturo kā absolūti nepieņemamu. "Tā nav savietojama ne ar ceļu satiksmes noteikumiem, ne dzīvnieka drošību. Ir cilvēki, kas apmāca suni, braucot ar riteni. To var darīt ar aktīvās šķirnes suņiem, piemēram, haskijiem, jaunuļiem, kuriem ir daudz enerģijas, tomēr slodze ir jāregulē, jāļauj sunim atpūsties. Likt, lai suns skrien pakaļ mašīnai, ir nepieļaujami."
Mašīnas vadīšanu ar vienu roku un suņa pavadas turēšanu ar otru roku viņa salīdzina ar runāšanu pa telefonu pie stūres.
Pēc viņas domām, tā ir izrādīšanās, vēlme demonstrēt stulbu "know how", kas it kā aiztaupa laiku.
