S, 28.01.2023.

Raidījums simulācijā modelē kodolsprādzienu Rīgas centrā un pēta, kā rīkoties iedzīvotājiem

Raidījums simulācijā modelē kodolsprādzienu Rīgas centrā un pēta, kā rīkoties iedzīvotājiem
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 6
Foto: Shutterstock

Latvijas Televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” skaidro, kā pasaulē ienākuši kodolieroči, kādas ir to lietošanas sekas un kā kodolsprādzienā rīkoties iedzīvotājiem. Raidījums uzsver - sižeta mērķis nav skatītājus biedēt, bet gan informēt. To raidījumā apliecina arī Starptautiskā stratēģisko pētījumu institūta pārstāvis Viljams Alberks: "Atcerieties – labākais veids, kā cīnīties ar Putinu, ir padziļināt savas zināšanas un nebaidīties."

Kodolieroču vēsture sākās ar vācu zinātnieka Oto Hāna atklājumu 1938.gadā, viņš atklāja, ka, ar neitroniem ietekmējot urāna atomu kodolu, var panākt tā līdzsvara izjaukšanu jeb tā skaldīšanos, kā rezultātā rodas milzum daudz enerģijas.

Sākoties Otrajam pasaules karam, 1942. gadā ASV tika izveidota īpaša zinātnieku grupa, saukta par Manhetenas projektu, ar vienu vienīgu mērķi – radīt kodolieroci. Dažus gadus vēlāk šis uzdevums tika izpildīts: 1945. gada 6. augustā urāna kodolbumba ar nosaukumu “Mazais zēns” tika uzmesta Japānas pilsētai Hirosimai, savukārt 9. augustā vēl viena – plutonija bumba “Resnais vīrs” – tika uzmesta Nagasaki.

Pasaulē līdz šim jaudīgākā atombumba ar nosaukumu “Cars” tika izmēģināta 1961. gadā Padomju Savienībā.

Atombumba sprāgstot rada triecienvilni, karstumu un radioaktīvo starojumu. Jāuzsver, ka kodolsprādzienam ir viena būtiska atšķirība no, piemēram, atomelektrostacijas avārijas – ja pēc šādas avārijas, kamēr tā nav novērsta, starojums izplatās un izplatās, tad

atombumbas gadījumā tas ir viena mirkļa efekts, un pēc tam radioaktivitāte samazinās.

Kodolieroču simulācijas kartē "Nukemap" redzams: ja kodolraķete ar kodollādiņu 800 kilotonnas tiktu ietriekta Vecrīgā, kopumā visā Latvijā bojā ietu 236 tūkstoši cilvēku, bet 248 tūkstoši tiktu ievainoti. Medicīnas fiziķe Agnese Katlapa  uzsver, ka kodolsprādziena gadījumā radiācijas intensitāte pēc tās pirmā viļņa strauji krītas, taču būtiskas ir pirmās 15 minūtes: vajadzētu samainīt esošās drēbes pret citām, iespējams, vēl arī pagūt nomazgāties, pirms nav piesārņotas ūdenstilpes, un atcerēties par starojumu. “Tad tas efektīvākais, kā sevi pasargāt, – viens variants ir tikt līdz ēkas centram. Jo, ja mēs esam ēkas centrā, tad mēs esam maksimāli tālu no visām sienām, no griestiem, no grīdām, kur ir radioaktīvās vielas. Respektīvi, tas ir tas punkts, kurā mēs varam sasniegt maksimālo aizsardzību."

Patvērumam nederēs arī kurš katrs pagrabs, jo nedrīkst pieļaut gaisa apmaiņu.

Katlapa arī stāstīja par šajā gadījumā uzturā patērējamo pārtiku: "Tas, ko parasti rekomendē, ir sagatavot mājā dažus litrus ar tīru ūdeni pudelēs, obligāti noslēgtās pudelēs. Arī dažādu pārtiku, kuru var ilgāk uzglabāt. Arī šajā gadījumā noslēgtu pārtiku, respektīvi, viss, kas jums ir bijis mājās šajā brīdī noslēgtā iepakojumā, ir drošs lietošanai, jo uz tā nav nokļuvušas radioaktīvas vielas." Patvērumā būtu jāuzturas vismaz 24 stundas.

Eksperti norāda: kodolieroču pielietošanas iespēja ir zema, bet tā nav izslēdzama.

Pilnu sižetu skaties šeit!

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu