Steiga un neuzmanība ir galvenie iemesli, kāpēc ik gadu tūkstošiem autovadītāju nākas saskarties ar savu spēkratu bojājumiem, no kuriem viens no izplatītākajiem ir nelieli ceļu satiksmes negadījumi publiskās stāvvietās. Vai no tā ir iespējams izvairīties? Droši vien, ka ne no visiem, bet, palielinot stāvvietu izmērus, daļu no šiem negadījumiem būtu iespējams izskaust. Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes loceklis Jānis Abāšins dalījās savos novērojumos par šo situāciju.
LTAB apkopotā statistika liecina, ka pēdējos piecos gados (2017–2021), publiskajās stāvvietās reģistrēti 4813 ceļu satiksmes negadījumi, par kuriem kopumā apdrošinātāji atlīdzībās izmaksājuši 3,15 miljonus eiro.
Dati rāda, ka laika posmā no 2021. gada 1. janvāra līdz šā gada 30. jūnijam stāvvietās kopumā reģistrēti 1188 negadījumi, no kuriem lielākā daļa jeb 745 bija Rīgā, bet pārējie - ārpus galvaspilsētas. Eksperti norāda, ka tā ir tikai aisberga redzamā daļa, jo daudzi šoferi par maziem negadījumiem neziņo vispār, kā arī daudzos gadījumos bojājumus sākotnēji pat nepamana.
To apliecina pērn LTAB veiktais pētījums, kurā kopā piedalījās 403 autovadītāji. Tajā secināts, ka 51,2% autoīpašnieku pēc bojājumu fakta konstatācijas, nav veikuši nekādas darbības, jo lielākoties nav bijis iespējams identificēt transportlīdzekli un tā vadītāju, kurš nodarījis bojājumus.
Savukārt 16,4% respondentu norādījuši, ka tiem izdevies ar vainīgo vienoties par bojājumu novēršanu, 8,2% autovadītāju uz negadījuma vietu izsaukuši ceļu policiju, bet 5,9% vērsušies pie publiskā objekta administrācijas vai apsardzes.
Valsts policijas pārstāvji diskusijā pirms pāris gadiem norādīja, ka gadījumos, ja stāvvietās izvietotas novērošanas kameras, tiek atklāti aptuveni 70% no negadījumiem – pat situācijās, kad negadījuma izraisītājs pametis notikuma vietu.
Tajā pašā laikā policija saskaras ar problēmu, ka atsevišķi stāvvietu īpašnieki, kuri saņem daudz kameru ierakstu pieprasījumu no policijas, atslēdz kameras vai noņem tās vispār. Līdz ar to liela daļa stāvvietu kļūst par "aklajām zonām".
Visvairāk ceļu satiksmes negadījumi autostāvvietās notiek senākās būvēs. Šīs ēkas tika būvētas jau pirms laika, cenšoties "iespiest" iespējami lielāku autostāvvietu skaitu, taču gadu gaitā automašīnu izmēri ir ļoti mainījušies, tādējādi tās vairs nav piemērotas pašreizējai situācijai. Turklāt – jo tuvāk pilsētas centram, jo stāvvietas šaurākas un negadījumu risks pieaug.
Apdrošinātāju apkopotā informācija, vērtējot saņemtos atlīdzību pieteikumus, liecina, ka tieši stāvvietu izmēri, autovadītāju steiga un neuzmanība ir galvenie iemesli savas vai citas automašīnas sabojāšanai.
Izskatot atlīdzību pieteikumus, vērojama tendence, ka tipiskākie negadījumi "parkojoties" ir sadursmes, uzbraukšana objektiem, piemēram, stabam, apmalei vai nožogojumam, kā arī bieži automobilis novietots par tuvu un, atverot tā durvis, tiek saskādēts blakus stāvošais transportlīdzeklis. Turklāt pašu tirdzniecības vietu pārstāvji norāda, ka lielākajā daļā gadījumu, autoīpašnieki pēc šādām nelielām sadursmēm izvēlas vienkārši pamest notikuma vietu.
Daudzi autovadītāji neapzinās, ka nereaģējot uz notikušo, patiesībā viņi riskē iedzīvoties lielās problēmās. Lai gan šķiet, ka negadījums ir sīks un steigas dēļ vainīgie bieži vien nesagaida cietušās automašīnas īpašnieku, patiesībā viņi rīkojas pretlikumīgi, jo atstāj notikuma vietu.
Atbilstoši Ceļu satiksmes noteikumiem, par to var draudēt naudas sods, kā arī vadītāja apliecības atņemšana. Jāatzīmē, ka autoīpašnieki bieži kļūdās, arī novērtējot spēkratam nodarīto kaitējumu. Ir gadījumi, kad pašam šķiet, ka otram transportlīdzeklim nekādi lielie bojājumi nav nodarīti, jo tikai "nedaudz aizķēra", bet pēc speciālistu apskates, piemēram, atklājas, ka ir nepieciešamība veikt nopietnu mašīnas remontu.
Lai uzlabotu satiksmes drošību publiskajās autostāvvietās, LTAB 2021. gada aprīlī vietnē Manabalss.lv iesniedza iniciatīvu, kurā aicināts paplašināt stāvvietu izmērus. Pagaidām iniciatīvu parakstījuši jau vairāk nekā 8100, taču nepieciešams savākt 10 000 parakstu, lai tā nonāktu pie likumdevējam.
Plašāk ar iniciatīvas mērķiem iepazīties, kā arī parakstīties iespējams šeit.