Igaunijas prezidents: Ja nebūtu Putina sāktā kara Ukrainā, arī Polijā nekristu raķetes

TVNET/LETA
Igaunijas prezidents: Ja nebūtu Putina sāktā kara Ukrainā, arī Polijā nekristu raķetes
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 5
Igaunijas prezidents Alars Kariss
Igaunijas prezidents Alars Kariss Foto: Evija Trifanova/LETA

Ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins nebūtu sācis karu Ukrainā, arī Polijā raķetes nebūtu kritušas, Igaunijas prezidents Alars Kariss paziņoja pēc telefona sarunas ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu, kuram viņš apsolījis visaptverošu Igaunijas atbalstu, lai noskaidrotu, kādos apstākļos otrdien Polijā netālu no Ukrainas nokrita Krievijā ražota raķete, nogalinot divus cilvēkus.

Duda telefona sarunā informējis Igaunijas prezidentu par incidenta izmeklēšanas gaitu un nākamajiem pasākumiem, kas jāveic pēc apstākļu noskaidrošanas.

"Igaunija ir gatava palīdzēt savai sabiedrotajai Polijai ar visu nepieciešamo," teica Kariss. "Krievijas agresija apdraud visu Eiropu. Galu galā mēs redzam, ka raķešu incidents Polijas ciemā netālu no Ukrainas robežas ir tieši saistīts ar Putina režīma agresijas karu. Ja Ukrainā nebūtu Krievijas sāktā kara, Polijā nekristu raķetes, un tas atkal parāda, ka ir jāstiprina NATO kolektīvā aizsardzība austrumu flangā, arī ar pretgaisa un pretraķešu aizsardzību."

Igaunijas prezidents piebilda, ka Krievijas otrdien veiktais intensīvais raķešu uzbrukums Ukrainas pilsētām un ciemiem ir vēl viens piemērs Krievijas zvērībām pret cilvēkiem.

"Tas, ka divi cilvēki tika nogalināti, raķetei nokrītot uz mūsu sabiedrotās Polijas zemes, ir traģiski," sacīja Kariss un Igaunijas vārdā izteica līdzjūtību bojāgājušo tuviniekiem.

Kā ziņots, otrdien, kad Krievija atkal pakļāva Ukrainu masīvai raķešu apšaudei, Polijas teritorijā arī nokrita raķete, nogalinot divus cilvēkus, un sākotnēji izskanēja ziņas, ka tā ir viena no krievu raidītajām raķetēm.

Tomēr trešdien gan Polijas, gan NATO amatpersonas pieļāva, ka ticamāka versija ir tā, ka Polijā nokritusi Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas raķete.

Vienlaikus NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka Krievija ir pilnībā atbildīga par incidentu.

Stoltenbergs arī uzsvēra, ka incidenta dēļ NATO dalībvalstis negrasās iedarbināt NATO līguma 4.pantu.

NATO līguma 4.pants nosaka, ka dalībvalstis kopīgi apspriežas jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras no dalībvalsts uzskatiem, ir apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

Pēc Stoltenberga teiktā, NATO dalībvalstis paudušas stingru atbalstu savai sabiedrotajai Polijai un izteikušas visdziļāko līdzjūtību par traģisko cilvēku bojāeju raķetes sprādzienā.

Iepriekš Polijas prezidents Andžejs Duda paziņoja, ka, visticamāk, ciematam pierobežā ar Ukrainu dienu iepriekš trāpījusi ukraiņu zenītraķete.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu