Viļņa gatava demontēt padomju pieminekļus, neskatoties uz ANO pretestību

Papildināts
LETA/BNS
Viļņa gatava demontēt padomju pieminekļus, neskatoties uz ANO pretestību
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 12
Foto: AP/Scanpix

Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padome (UNHRC) ir atstājusi spēkā pagaidu ierobežojumus, kas liedz Viļņas varasiestādēm demontēt PSRS okupācijas karaspēka karavīru pieminekļus Viļņas Antakalnes kapsētā, apstiprinājis Viļņas vicemērs Valds Benkunsks, paužot pārliecību, ka pašvaldība demontāžu tomēr veiks.

Viļņas mērs Remiģijs Šimašus vēlāk otrdien apstiprināja, ka pieminekļu demontāžas darbi tiks sākti nākamnedēļ, kad pašvaldības uzņēmuma "Grinda" nolīgtais uzņēmums "Vilnius BDT" sāks demontāžas sagatavošanas darbus. Kā apliecināja mērs, pieminekļu demontāžu paredzēts pabeigt līdz decembra vidum.

Pašvaldība otrdien par saviem plāniem informēs Lietuvas valdību un sagaida tās apstiprinājumu, teica Šimašus. Pašvaldība sola nodrošināt sabiedrisko kārtību gadījumā, ja sāktos provokācijas.

Kā paskaidrojusi Lietuvas tieslietu ministre Evelīna Dobrovolska, Viļņai varētu nākties gaidīt divus līdz piecus gadus, kamēr padome pieņems galīgo lēmumu par pieminekļu demontāžu.

Viļņas vicemērs paudis nožēlu, ka ANO institūcija nav uzklausījusi Lietuvas pozīciju. Viņš piebilda, ka pieminekļus varētu demontēt, neņemot vērā padomes nostāju.

Tieslietu ministrija informējusi Viļņas pašvaldību, ka UNHRC izlēmusi atstāt spēkā pagaidu aizsardzības pasākumus, kas liedz demontēt Antakalnes kapsētas pieminekļus.

"Lēmums ir grūti saprotams," aģentūrai BNS atzinis Viļņas vicemērs. Viņaprāt, UNHRC nav skatījusi jautājumu kontekstā un Lietuvas valsts sniegtos argumentus vai arī nav izpratusi kopējo situāciju, atšķirības starp ANO Cilvēktiesību konvencijas noteikumiem un Lietuvas gadījumā piemērojamām normām.

"Mana personīgā pozīcija ir ļoti skaidra - tie pieminekļi ir nekavējoties jādemontē, un tas ir valsts un pilsētas goda jautājums. Diemžēl mēs nespējām vienoties ar komiteju, tomēr, acīmredzot, viņu pozīcija šajā jautājumā ir otršķirīga," piebildusi amatpersona.

Tieslietu ministre Dobrovolska otrdien atzina, ka visi juridiskie un diplomātiskie līdzekļi padomes informēšanai ir izmantoti.

"Daži pagaidu pasākumi neatbilst realitātei, jo attiecas uz pārapbedījumiem, ko pašvaldība nemaz nav plānojusi," teica ministre.

UNHRC pagaidu ierobežojumi būs spēkā līdz petīcijas izskatīšanai, kas var ilgt no diviem līdz pieciem gadiem, tomēr Lietuvas tieslietu ministre aicinājusi pašvaldību izvērtēt, cik droši ir pieminekļus saglabāt vandalisma risku dēļ.

Oktobra sākumā Lietuvas Tieslietu ministrija paziņoja, ka ir saņemta vēstule no ANO komitejas par pagaidu ierobežojumiem attiecībā uz pieminekļu demontāžu, jo UNHRC ar iesniegumu vērsušās vairākas personas, kas sevi dēvē par Lietuvā dzīvojošajiem etniskajiem krieviem, piemēram, Kazimiers Juraitis, kurš šogad devās tikties ar Baltkrievijas varasiestādēm, Dmitrijs Glazkovs, Tatjana Brandta un Anastasija Brandta. Prasības iesniedzēji apgalvo, ka Viļņas pašvaldības lēmums demontēt pieminekļus Antakalnes kapsētā esot viņu kā nacionālo minoritāšu pārstāvju tiesību un tiesību uz privāto un ģimenes dzīvi pārkāpums.

Lietuva uzstāj, ka prasības iesniedzēji ir maldinājuši ANO komiteju, jo plānotā demontāža attiecas tikai uz sešām statujām, kurās attēloti padomju armijas karavīri, bet karavīru mirstīgās atliekas un piemiņas plāksnes no kapsētas nav plānots pārvietot.

Viļņas dome jūnija sākumā vienbalsīgi atbalstīja sešu granīta pieminekļu Otrā pasaules kara laika padomju karavīriem demontāžu. Pirms tam pieminekļi tika dzēsti no nekustamā kultūras mantojuma saraksta.

Sākotnēji pašvaldība bija plānojusi demontāžu pabeigt līdz 1.novembrim, tomēr ANO Cilvēku padomes iesaistes dēļ tā atlikta.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu