Siltumsūknis, malka un citas apkures sistēmas. Kura no visām ir maciņam visdraudzīgākā?
Foto: Pixel-Shot/Shutterstock
Siltumsūknis, malka un citas apkures sistēmas. Kura no visām ir maciņam visdraudzīgākā?
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 1

Šogad īpaši aktuāls kļuvis jautājums par apkures veidiem, to izmaksām un cenu veidojošiem faktoriem. Līdz ar mainīgo situāciju pasaulē un Latvijā daudzi steidza mainīt vienu apkures sistēmu pret citu. Kopā ar ekspertiem aplūkojām dažādas apkures sistēmas un to izmaksas, lai noskaidrotu, kura no visām ir maciņam visdraudzīgākā.

Jānoskaidro esošie siltumenerģijas tarifi

"Luminor" mājokļu kreditēšanas eksperts Kaspars Sausais stāsta, ka dzīvokļos vairumā gadījumu apkures veids nav maināms, tāpēc pirms iegādes ieteicams noskaidrot esošo siltumenerģijas tarifu un izpētīt līdzšinējo patēriņu.

"Kā liecina mūsu novērojumi, līdz ar energoresursu cenu kāpumu, iegādājoties privātmāju, arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta apkures veidam, siltumenerģijas izmaksām un automatizācijas līmenim.

Līdz šim populārākie apkures veidi bija gāzes apkure gadījumos, ja privātmājai pieejams gāzes pieslēgums, kam seko apkure ar granulām.

Šobrīd redzam, ka ēkām ar labu siltumnoturību arvien pieprasītāki kļūst siltumsūkņi, savukārt ļoti liels retums ir ar elektrību, piemēram, ar elektriskajiem radiatoriem, tiešā veidā apsildāmas privātmājas.

Gaisa siltumsūkņiem ir salīdzinoši vienkārša uzstādīšana un lietošana. Vienlaikus kā energoefektīvākos risinājumus klienti visbiežāk izvēlas zemes siltumsūkņus jeb ģeotermālo apkuri, kombinējot to ar saules paneļiem, jo siltumsūkņi ar tiem ir labi salāgojami," skaidro eksperts.

Kaspars Sausais norāda - gadījumā, ja ir izlemts pilnībā nomainīt apkures risinājumu, pieņemot, ka privātmāja ir aptuveni 200 000 eiro vērtībā, tad kopējās maiņas izmaksas, salīdzinot ar visa īpašuma vērtību, nepārsniegs 10% no vērtības, bet, veicot tikai apkures katla nomaiņu, - līdz 5%. Attiecīgi mājokļa apkures veida ietekmei uz īpašuma cenu nevajadzētu pārsniegt 10% no īpašuma vērtības.

Apkures izmaksu veidojošie faktori

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas institūta pētniece Lana Migla norāda, ka ir divi galvenie faktori, kas veido apkures izmaksas, - patērētās siltumenerģijas daudzums un siltuma enerģijas cena.

Ēkas siltumenerģijas patēriņš galvenokārt ir atkarīgs no ēkas norobežojošo konstrukciju, piemēram, sienu, logu, durvju, jumta, grīdu uz grunts, siltuma caurlaidības, nolietojuma pakāpes jeb tehniskā stāvokļa, vēlamās temperatūras telpā, patērētāju paradumiem, iekšējiem siltuma avotiem, piemēram, elektriskajām iekārtām, un citiem faktoriem.

Ēkas energoefektivitāti raksturo īpatnējais enerģijas patēriņš uz vienu kvadrātmetru, ko mēra kWh/m2 gadā.

Ar šā raksturlieluma palīdzību var vienkārši salīdzināt siltumenerģijas patēriņu dažādās ēkās, lai piešķirtu tām ēku energoefektivitātes klasi. Šis lielums var būtiski atšķirties, no 50 kWh/m2 gadā līdz pat 250 kWh/m2 gadā.

Augstākais lielums gan attiecas uz ēkām, kas ir katastrofālā stāvoklī. Tāpat šis lielums var palīdzēt noteikt nepieciešamo kurināmā daudzumu, līdz ar to arī ekspluatācijas izmaksas.

Arvien stingrākas prasības

Lana Migla stāsta, ka katru gadu jaunbūvēm tiek izvirzītas stingrākas prasības attiecībā uz īpatnējo enerģijas patēriņu, līdz plānots sasniegt, ka jaunās ēkas patērē zem 50 kWh/m2 gadā.

Pašreiz vidēji privātmāju īpatnējais siltumenerģijas patēriņš ir 80 kWh/m2 gadā. Precīzi to var pateikt, veicot ēkas energoauditu. Tātad, veicot aptuveno aprēķinu 150 m2 privātmājai, pieskaitot 20% karstā ūdens vajadzībām, sanāk, kopējais siltumenerģijas patēriņš ir 14,5 MWh/gadā.

Sareizinot šo lielumu ar kurināmā cenu par vienu MWh, varam noskaidrot, ar kādu summu jārēķinās gadā vai vidēji mēnesī.

"Nepieciešams noskaidrot, cik tad izmaksās siltumenerģijas daudzums. Lai varētu salīdzināt dažādu kurināmo izmaksas, izteiksim eiro/MWh.

Jāpiemin, ka visi šie aprēķini ir teorētiski ideālos apstākļos, jo, piemēram, mitruma klātbūtne būtiski pazemina kurināmā siltumspēju. Katla iekārtas efektivitāte parāda iekārtas spēju procentuāli "atbrīvot" un izmantot kurināmajā esošo siltumu.

Tomēr šī efektivitāte būtiski krīt, ja iekārtai netiek veiktas atbilstošas apkopes, piemēram, tīrīti siltuma apmaiņas elementi, kuri laika gaitā aizsērējas, iztīrīti pelni un sodrēji no dūmvada. Aprēķini veikti, neiekļaujot PVN, piegādes maksas vai pakalpojuma sniedzēja abonēšanas maksas, jo šie lielumi ir ļoti atkarīgi no katras situācijas," skaidro Migla.

Kurš kurināmais izdevīgāks?

Galvenokārt, pēc Centrālās Statistikas pārvaldes datiem, Latvijā mājsaimniecības kā kurināmo izmanto enerģētisko koksni, jo tas ir vietējais resurss.

Malka

Foto: Klimamarina/Shutterstock

Malka noteikti ir vislētākais kurināmais no 35 eiro/berkubā jeb 280 kg sausas malkas (bez piegādes), tātad aptuveni 60 eiro/MWh. Valsts atbalsts ir 50% iegādes cenai, kas pārsniedz 40 eiro/ber m3.

Tomēr malkas apkurei ir vairāki trūkumi. To nevar automatizēt, tātad kādam vienmēr jānodarbojas ar kurināšanu, jāiegulda laiks un darbs, kam arī ir sava cena. Malka ir jākrāmē, jākaltē un jāuzglabā.

To var likt ne tikai krāsnī, kas silda konkrētu telpu, bet arī katla iekārtā, kas nodrošinās siltumu visā mājā un vēl sasildīs karsto ūdeni.

Šīs iekārtas ir vienkāršas ekspluatācijā, bet ar salīdzinoši zemu efektivitāti. Malkas katla cena ir 500–5000 eiro, turklāt nepieciešama akumulācijas tvertne, lai siltums būtu pieejams arī tad, kad nekurina katlu. Lai automatizētu kurināšanu, dažkārt malkas katlam tiek pievienots granulu deglis, kura cena ir sākot no 800 eiro.

Kombinācija ir labs risinājums, jo var gan lietot lētu malku, gan nodrošināt siltumu uz kādu laiku, kad mājās nav kurinātāja. Tomēr kopējā šādas sistēmas efektivitāte ir zemāka nekā klasiskam granulu katlam.

Briketes

Foto: fortton/Shutterstock

Briketes ir daudz blīvākas un sausākas nekā malka, tāpēc tām ir augstāka siltumspēja, tātad to vajadzēs mazāk, lai saražotu to pašu siltuma daudzumu. Vidējā cena šobrīd ir 370 eiro/tonnā, tad šāds risinājums varētu izmaksāt 92 eiro/MWh.

"Protams, ir jārēķinās ar uzglabāšanu atbilstošos apstākļos. Nereti kokskaidu briketes kombinē ar malku," saka Migla.

Ir pieejamas arī cita veida briketes, piemēram, kūdras briketes; neskatoties uz salīdzinoši augsto siltumspēju, to trūkums ir augstāks pelnu saturs un piemaisījumi, piemēram, sērs, kas pasliktina degšanas procesu, negatīvi ietekmē iekārtas, līdz ar to vairāk jānodarbojas ar iekārtu kopšanu. Neskatoties uz zemāku cenu, ap 320 eiro/tonnā, izmaksas par 1 MWh ir 95 eiro.

Granulas

Foto: Reflexpixel/Shutterstock

Granulu priekšrocība ir to automatizācijas iespējas un augstā katlu iekārtu efektivitāte. Šobrīd cena ir 405 eiro/tonnā (bez piegādes) un tai ir tendence samazināties, jo lielais apjukums ir pagājis.

Katlu cenu diapazons ir ļoti plašs, 2000 – 10 000 eiro. Tas ir tāpēc, ka katlu konstrukcija var būt no ļoti vienkāršas līdz pat pilnīgi automatizētiem kondensācijas katliem, kas ir attālināti kontrolējami.

Turklāt, izbūvējot silos (īpašas konstrukcijas granulu krātuvi) un padeves sistēmu, var panākt, ka nav nepieciešams darboties ap katlu pat mēnešiem ilgi. Jārēķinās, ka būs nepieciešama vieta granulu uzglabāšanai.

Sistēmas varbūt gan ar, gan bez akumulācijas tvertnes. Siltumenerģijas izmaksas sanāk ap 88 eiro/MWh. Gan briketēm, gan granulām arī pieejams valsts atbalsts – 50% no izmaksām virs 300 eiro/tonnā.

Ir arī vienkāršotas granulu kamīnkrāsnis, kas var nodrošināt siltumu vairākām telpām, tām ir augsti efektivitātes rādītāji, parasti iebūvētā tvertne ir neliela, līdz ar to kamīnkrāsns regulāri jāpapildina.

Šobrīd tirgū pieejamas arī alternatīvas koksnes granulām, piemēram, saulespuķu čaumalu granulas, kuru cena ir 290 eiro/tonnā. Pateicoties cenai, tās ir konkurētspējīgas, jo viens MWh izmaksā 70 eiro.

Saulespuķu sēklām ir raksturīgs paaugstināts pelnu saturs un citi piejaukumi, kas var pazemināt apkures katla lietderību; iespējams, jāveic katlu padeves sistēmas pārkalibrācija.

"Ja šo katlu apvieno ar uzglabāšanas un padeves sistēmu, principā vienu reizi sezonā var uzpildīt un nelikties ne zinis teju visu sezonu. Protams, tas ir atkarīgs no katla konstrukcijas," norāda eksperte.

Dabasgāze

Foto: Yevhen Prozhyrko/shutterstock

Ņemot vērā grūti prognozējamo un šobrīd ļoti augsto cenu, eksperte skaidro, ka dabasgāze ir viens no dārgākajiem kurināmajiem, ar valsts atbalstu mājsaimniecībām cena par MWh ir 108,7 eiro.

"Tomēr jāatzīmē šī kurināmā priekšrocības, kas saistītas ar augstu siltumspēju un spēju ātri reaģēt uz siltumenerģijas pieprasījumu. Katla iekārta ir kompakta, klusa, un gāze pienāk pa taisno no tīkliem, kas nozīmē, ka nekur nav jāuzglabā kurināmais.

Tāpēc dabasgāzes apkuri atstāj kā alternatīvu, kombinējot to ar citiem siltuma avotiem. Sašķidrinātā propāna-butāna gāzei piemīt tās pašas priekšrocības, tomēr tā tiek uzglabāta tvertnēs, kas var sagādāt zināmas neērtības," viņa uzsver.

Centralizētie siltumapgādes tīkli

Foto: WiP-Studio/Shutterstock

Migla stāsta, ka ne tikai daudzdzīvokļu nami, bet arī privātmājas var tikt nodrošinātas ar siltumu no centralizētajiem siltumapgādes tīkliem.

Apstiprinātie tarifi šobrīd ir ārkārtīgi atšķirīgi, no 60 līdz 312 eiro/MWh. Valsts kompensē 50% no siltumapgādes tarifa līdz 150 eiro/MWh un 90% no daļas, kas pārsniedz šo slieksni.

Tarifu veido galvenokārt kurināmā izmaksas, ir siltuma centrāles vai katlumājas, kas darbojas, izmantojot dabasgāzi, bet citas izmanto šķeldu vai pat saules enerģiju.

Lai patērētājs pieslēgtos, ir jābūt pieejamiem centralizētajiem siltumtīkliem un nepieciešams individuālais siltummezgls, kurš ir salīdzinoši kompakts un pilnīgi automatizēts.

Siltumsūkņi

Foto: Studio Harmony/Shutterstock

Pēdējā laikā popularitāti ieguvuši siltumsūkņi, īpaši "gaiss - ūdens". Tas nozīmē, ka tiek izmantots apkārtējā vidē esošais siltums, kas, izmantojot īpašu šķidrumu fizikālās īpašības, pārnes siltumu uz telpām. Principā tā ir elektriskā apkure. Ļoti nozīmīgs ir COP (coeficient of performance) rādītājs.

Piemēram, ja COP-3, tad tas nozīmē, ka siltumsūknis ražo trīs kW siltuma, izmantojot vienu kW elektrības. Tomēr vides temperatūra visu laiku mainās, līdz ar to arī mainās šis koeficients.

Vislabāk vērtēt sezonālo COP, kas parāda attiecību starp faktiski saražoto siltumu kWh/gadā un faktiski patērēto elektrību kWh/gadā siltumsūkņa vajadzībām.

Eksperte saka - prakse rāda, ka siltumsūkņiem ir labvēlīgas un ne tik labvēlīgas ziemas sezonas. Šīs iekārtas ir kompaktas un vienkāršas ekspluatācijā. Turklāt vasarā tās var izmantot dzesēšanas vajadzībām. Iekārtu cena var būt 4500 - 10 000 eiro.

"Ir grūti salīdzināt elektrības izmaksas, jo ir ļoti daudz dažādu tarifu, tomēr jānorāda, ka elektrība ir viens no dārgākajiem kurināmajiem, jo viena MWh cena pārsniedz 220 eiro. Valsts kompensē pirmās 100 kWh, piemērojot fiksētu cenu 0,160 eiro/kWh.

Ja mājsaimniecība elektrību tērē apkurei, tad diapazonā no 500 līdz 2000 kWh/mēnesī piemēro 50% atlaidi daļai, kas pārsniedz 0,160 eiro/kWh. Tomēr siltumsūkņi ir tas risinājums, kuram nebūtu korekti salīdzināšanai lietot eiro/MWh izmaksu aprēķinu. Ja sezonālais COP ir 3, tad elektrība tiek patērēta trīs reizes mazāk nekā nepieciešamā siltumenerģija.

Tātad, neskatoties uz augsto enerģijas cenu, faktiskās izmaksas ir daudz zemākas. Siltumsūkņa kombinācija ar saules baterijām, kas ražo elektrību, būtiski samazina izmaksas par elektrību, padarot šo risinājumu pat ļoti izdevīgu," skaidro Migla.

Kurš no visiem labākais?

Jāuzsver, ka vairums valsts atbalstu tiek piemēroti automātiski, izņemot malkas, granulu un brikešu iegādei.

"Kopsummā varam secināt, ka neviens no risinājumiem nav viennozīmīgi labākais un, ņemot vērā strauji mainīgos apstākļus, nevar prognozēt arī kāda konkrēta apkures risinājuma izvirzīšanos tirgū nākotnē.

Šobrīd visdrošāk jūtas tie, kuriem ir kombinēti siltuma avoti. Pirms ķeraties pie apkures siltuma avota maiņas, vērts veikt esošās iekārtas tehnisko apkopi, izvērtēt apkures sistēmas tehnisko stāvokli, uzlabot regulācijas iespējas un izvērtēt citus veidus, kā samazināt patēriņu.

Iespējams, var pievienot papildu iekārtu – saules baterijas, saules siltuma kolektorus, kamīnkrāsni un citas, izveidot kombinēto sistēmu un pielāgoties esošajai situācijai.

Par to, kura kombinācija būtu makam visdraudzīgākā, eksperte stāsta: "Siltumsūknis kombinācijā ar saules baterijām der tikai tām mājām, kas ir nesen būvētas, ar zemu īpatnējo siltumenerģijas patēriņu, mazas vienstāva, parasti apkure tiek nodrošināta ar silto grīdu kontūru.

Tā kā siltajās grīdās lieto zemākas temperatūras nekā radiatoros vai konvektoros, tad siltumsūknis strādā ar augstu COP.

Tomēr, ja privātmāja ir būvēta vismaz pirms pieciem un vairāk gadiem, tad modē bija divstāvu mājas, kur ja ne visā mājā, tad vismaz otrajā stāvā ir radiatoru/konvektoru sistēma. Šīm mājām raksturīgi liela platība.

Tad gan siltumsūknis nebūs labākais risinājums, bet gan granulu katlu apkure, jo dabasgāze, ņemot vērā pēdējās tendences, atkrīt. Tas tāpēc, ka granulu katls spēj efektīvi ražot radiatoru apkurei nepieciešamās augstās temperatūras, to var automatizēt un tam ir konkurētspējīga cena."

Eksperte arī norāda, ka liela nozīme ir arī krāsnij. "Pat ja pazūd elektrība, vismaz ir krāsns, lai varētu iekurināt māju. Draudi pastāv, ja ir tikai atkarība no tīkliem. Krīzes situācijā būtu grūtāk nodrošināt siltumu," viņa piebilst.

Ja apsver iegādāties jaunu mājokli, aicinām pieteikties uz mājokļu konsultāciju pie "Luminor" mājokļu eksperta, kurš palīdzēs rast atbildes uz visiem neskaidrajiem jautājumiem.

Raksts tapis sadarbībā ar "Luminor".

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu