Pētījumā noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret faktu pārbaudes materiāliem medijos

TVNET
Pētījumā noskaidrota iedzīvotāju attieksme pret faktu pārbaudes materiāliem medijos
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Dators. Ilustratīvs attēls
Dators. Ilustratīvs attēls Foto: Shutterstock

39% Latvijas iedzīvotāju ir pamanījuši medijos faktu pārbaudes materiālus, kur žurnālisti veic dažādu publiskajā telpā pieejamu (piemēram, politiķu vai kādu citu cilvēku izteiktu vai sociālajās saziņas platformās izplatītu) izteikumu pārbaudi un cenšas noskaidrot, vai attiecīgie apgalvojumi atbilst patiesībai un nav melīgi, maldinoši vai neprecīzi. Šāds secinājums izriet no biedrības “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP) un pētījumu centra SKDS veiktā pētījuma par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret medijiem un to darba vērtējumu(*).

Faktu pārbaudes publikācijas un sižeti ir relatīvi jauns žanrs Latvijas medijos. Latvijā to aizsāka sabiedrisko mediju portāls LSM; ar to jau vairākus gadus nodarbojas pētnieciskās žurnālistikas organizācija “Re:Baltica”. Pēdējos gados faktu pārbaudes rubrikas ir izveidojuši lielākie Latvijas portāli TVNET un “Delfi”. “Delfi” un “Re:Baltica” ir arī sociālo mediju platformas “Facebook” partneri informācijas pārbaudē.

Lai saprastu, kā Latvijas iedzīvotāji vērtē faktu pārbaudes materiālus medijos, LMĒP pētījumā noskaidroja iedzīvotāju attieksmi pret tiem. Rezultāti rāda, ka krietni mazāk nekā puse aptaujāto (39%) šādus materiālus ir pamanījuši, 47% tos pamanījuši nav, un vēl 14% ir bijis grūti sniegt atbildi. Taču no tiem, kuri faktu pārbaudes materiālus ir pamanījuši, 84% vērtē tos kā noderīgus, bet 12% aptaujāto šie materiāli nešķiet noderīgi.

Jānis Buholcs, Vidzemes Augstskolas asociētais profesors; LMĒP Ētikas padomes loceklis: 

“Šie rezultāti liecina gan par faktu pārbaudītāju panākumiem, gan par izaicinājumiem, ar ko tiem jāsaskaras. Panākums ir, ka tie, kuri šos materiālus ir pamanījuši, tos vērtē pozitīvi. Izaicinājums ir, ka pamanījušo ir krietni mazāk nekā puse. Par spīti lielajai uzmanībai, kas pēdējo gadu laikā publiskajā telpā tiek pievērsta nepatiesai informācijai un cīņai ar to, dati liek domāt, ka šie centieni vai nu nav aizsnieguši ievērojamu daļu no auditorijas, vai arī šī auditorijas daļa kaut kādu iemeslu dēļ nav piekļuvusi informācijai par to, kas faktu pārbaudes žanrs ir un kā tas darbojas. Ja tas nav zināms, tas varētu radīt situāciju, ka netiek atpazīts žurnālistu veikums informācijas pārbaudīšanā.

Viena no šī žurnālistikas žanra problēmām ir tāda, ka faktu pārbaužu materiālu auditorija ne vienmēr labi sakrīt arī ar nepatieso izteikumu sākotnējo auditoriju – tie, kuri ir saskārušies ar nepatieso apgalvojumu, ne vienmēr pamana vai izlasa materiālus, kuros šis apgalvojums ir izvērtēts. Par to ir jādomā faktu pārbaudītājiem gan Latvijā, gan citās valstīs. Vēl cita problēma ir, ka faktu pārbaužu rezultāti auditoriju ne vienmēr pārliecina, kam var būt dažādi iemesli. Pētījuma rezultāti gan neliek domāt, ka Latvijā šī būtu kritiska problēma saistībā ar šo žanru.

Kopumā var secināt, ka faktu pārbaudes žanram ir lielas izaugsmes iespējas un potenciāls sniegt nozīmīgu pienesumu sabiedrības informēšanā, bet ir jādomā par to, kā padarīt savu darbu pamanāmāku vēl plašākai auditorijai un skaidrot žurnālistu darbu.”

Evita Puriņa, “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” redaktore:

“Ir dažādi pētījumi, kas apliecina – faktu pārbaude kā žanrs strādā. Proti, šādi skaidrojoši un atspēkojoši materiāli palīdz mazināt dezinformācijas un dažādu baumu izplatību, lai gan mazāk, nekā mēs to vēlētos. Visā pasaulē faktu pārbaudītājiem objektīvi ir ierobežotas iespējas sasniegt un pārliecināt auditoriju, kas visvairāk saskaras ar nepatiesu vai maldinošu informāciju un visvieglāk tai notic. Turklāt Latvijā šis žurnālistikas žanrs ir salīdzinoši jauns, tāpēc nepilni 40% mūsu darbu pamanījušu cilvēku nav slikts rezultāts. Aptaujas rezultāti, protams, nozīmē, ka mums un citu mediju kolēģiem vēl vairāk jādomā par jauniem formātiem un platformām, lai skaidrojoša informācija nokļūtu arī līdz tiem, kuri paši to nemeklē un kuru attieksme pret žurnālistiem bieži vien ir visai rezervēta. Tāpat nav noslēpums, ka faktu pārbaudītāji ikdienā vairāk nekā citi žurnālisti saskaras ar negatīvu un pat klaji naidīgu attieksmi. Līdz ar to ļoti iepriecina un motivē ziņa, ka 84% no tiem, kas šo žanru ir pamanījuši, uzskata to par noderīgu.”

Ilona Skuja, "Latvijas Mediju ētikas padomes” valdes locekle:

“Viens no mediju ētikas pamatprincipiem ir, ka žurnālistu sagatavotajai informācijai jābūt patiesai, ziņām jābalstās uz pārbaudītiem faktiem un uzticamiem avotiem. Tomēr medijiem sabiedrībā ir ne vien atbildība par pašu veidoto saturu, bet arī izmeklētāja un patiesības sargātāja funkcija situācijās, kad žurnālists redz, ka izplatās vai apzināti tiek izplatīta nepatiesa informācija. Cilvēku spriedumus par to, kas patiesība ir, ietekmē gan viņu pašu pārliecības, gan arī spēja kritiski izvērtēt informāciju. Šādos apstākļos faktu pārbaudes žurnālistikas materiāli auditorijai atgādina, ka publiski izteikumi, neatkarīgi no tā, cik tie ir populāri un cik pazīstams un ietekmīgs ir to autors, ir pakļaujami pārbaudei.“

(*) Aptauju par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret masu medijiem “Latvijas Mediju ētikas padomes” uzdevumā veica pētījumu centrs SKDS šī gada septembrī, pēc stratificētās nejaušās izlases principa dzīvesvietās intervējot 1019 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Pētījums veikts ar Kultūras ministrijas finansiālu atbalstu.

**

Par "Latvijas Mediju ētikas padomi"

Biedrība "Latvijas Mediju ētikas padome" dibināta 2018. gadā, apvienojoties mediju nozares asociācijām un uzņēmumiem un apņemoties ievērot LMĒP Ētikas kodeksu. Biedrības mērķis ir veicināt ētiskas mediju prakses attīstību un sekmēt mediju pašregulāciju Latvijā. Šobrīd biedrībā apvienojušies 44 biedri un divi asociētie biedri. Bez biedra statusa Ētikas kodeksu apņēmušies ievērot vēl 13 uzņēmumi un organizācijas.

Triju gadu laikā LMĒP ir sniegusi atbildes vairāk kā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem, un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējamu sūdzībai un atzinumu.

Biedrības ikdienas darbu vada biedrības valde, kuru pārstāv biedrības valdes locekle Ilona Skuja. Biedru saraksts, Ētikas kodekss, informācija, kā sniegt sūdzību, un sniegtie Ētikas padomes atzinumi ir pieejami biedrības mājaslapā www.lmepadome.lv

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu