Sv, 29.01.2023.

Piecu gadu laikā 85,3% saslimšanas ar legionelozi gadījumu reģistrēti Rīgas reģionā

TVNET/LETA
Piecu gadu laikā 85,3% saslimšanas ar legionelozi gadījumu reģistrēti Rīgas reģionā
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Attēls ilustratīvs.
Attēls ilustratīvs. Foto: Mallika Home Studio/Shutterstock

Piecu gadu laikā lielākais saslimšanas ar legionelozi gadījumu skaits reģistrēts Rīgas reģionā - 189 gadījumi jeb 85,3%, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) pārskats līdz 1.decembrim par legionelozi 2022.gadā.

Arī divu gadu laikā, 2021. un 2022.gadā, no 119 legionelozes gadījumiem 100 jeb 84% gadījumu reģistrēti Rīgā un Rīgas reģionā.

Līdz 1.decembrim 2021.gadā Rīgā un Rīgas reģionā no 58 legionelozes gadījumiem, tika reģistrēts 51 jeb 87,9% saslimšanas gadījumi un 2022.gadā no 58 legionelozes gadījumiem 46 jeb 79,3 % legionelozes gadījumi.

Pēdējos piecos gados, ieskaitot 2022.gadu, līdz 1.decembrim, kopumā reģistrēti 225 gadījumi, no tiem 26 jeb 11,8% bija letāli. Kopumā piecu gadu laikā 2022.gadā novērojams lielākais - 11 - letālo gadījumu skaits, kamēr pērn novērots līdz šim augstākais legionelozes gadījumu skaits, kad tika reģistrēts 61 gadījums.

Salīdzinot saslimušo skaitu pa mēnešiem, šogad un iepriekšējo gadu, var secināt, ka iepriekšējā gadā vairāk slimoja pavasara mēnešos, kā arī septembrī, un šogad pagaidām augstākais gadījumu skaita pacēlums novērots maijā, jūlijā un septembrī.

SPKC norāda, ka, salīdzinot legionelozes slimnieku dzimuma un vecuma struktūru par 2021.gadu un 2022.gadu var secināt, ka biežāk ar legionelozi slimo vīrieši. Divu gadu laikā no saslimušajiem 76 jeb 63,9% bija vīrieši un 43 jeb 36,1% bija sievietes, kā arī 68,1% saslimušo bija vecāki par 50 gadiem.

Kopumā šī gada 11 mēnešos Latvijā paņemti un testēti 201 karstā un aukstā ūdens paraugi - no tiem pozitīvi bija 69 jeb 32,9% paraugi.

Veicot ūdens paraugu testēšanu "Legionella spp." baktēriju noteikšanai, legionelozes gadījumu epidemioloģiskās izmeklēšanas nolūkā, legionellas visbiežāk tika konstatētas karstā ūdens paraugos 57% no 100 testētajiem paraugiem, savukārt no pārbaudītajiem 110 aukstā ūdens paraugiem pozitīvi bija tikai 10%.

No ņemtajiem ūdens paraugiem karstā ūdens paraugos 50% no 100 testētajiem paraugiem ūdens temperatūra ņemšanas laikā bija zemāka par 50 grādiem pēc celsija, savukārt no pārbaudītajiem 110 aukstā ūdens paraugiem 23 jeb 20,9% paraugos ūdens temperatūra bija virs 20 grādiem pēc celsija.

Vairumā legionelozes perēkļu, kur karstajā ūdenī tika atklātas legionellas, karstā ūdens temperatūra bija zemāka par 50 grādiem pēc celsija, kas norāda uz to, ka karstā ūdens temperatūras režīma neievērošana sekmē legionelozes savairošanos un ir infekcijas izplatīšanās riska faktors.

Tomēr 27 jeb 47,4% no pozitīvajiem 57 karstā ūdens paraugiem legionella atklāta arī paraugos ar karstā ūdens temperatūru virs 50 grādiem pēc celsija, kas liek secināt, ka liela ietekme uz legionellu klātbūtni, iespējams, ir arī ēku ūdensvadu sistēmas tehniskajam stāvoklim, tai skaitā cauruļvadu bioloģiskajam piesārņojumam un citiem faktoriem, skaidroja SPKC.

Konstatējot "Legionella spp." baktēriju klātbūtni daudzdzīvokļu mājās, daudzos gadījumos legionellas tika atrastas vienlaikus gan ūdens paraugos, kas ņemti dzīvokļos, gan siltummezglos, kas liecina par kopēju ūdensvadu kontamināciju.

SPKC norāda, ka saslimstības pieauguma tendenci varētu būt ietekmējusi gan ārstu un iedzīvotāju informētības palielināšanās, klimatiskie apstākļi - karstuma viļņi sekmē legionellu vairošanos ūdensvadu sistēmās -, kā arī ēku ūdensapgādes sistēmu nolietojums un piesārņojums - "aizaugšana".

Legioneloze jeb Leģionāru slimība ir relatīvi reta infekcijas slimība, kura bieži norit kā pneimonija. Slimībai raksturīgs straujš sākums, temperatūras paaugstināšanās līdz 39 - 40,5 grādiem pēc celsija, kā arī tiek novērotas vispārējas intoksikācijas pazīmes, sauss klepus, sāpes krūtīs, elpošanas traucējumi, pneimonija, sirds un nieru darbības traucējumi, caureja.

Minēto saslimšanas simptomu parādīšanās gadījumā SPKC aicina nekavējoties vērsieties pēc palīdzības pie sava ģimenes ārsta. Ārstēšanās visbiežāk notiek stacionārā. Ja slimība netiek ārstēta, letālo gadījumu skaits var sasniegt pat 39% gadījumu.

SPKC atgādina, ka inficēšanās ar legionellozi ir bīstama cilvēkiem ar jau eksistējošām saslimšanām - piemēram, respiratorām slimībām un kopumā novājinātu imūnsistēmu.

Jau vēstīts, ka legionellas īpaši vairojas siltā ūdenī, karstā un aukstā ūdens tvertnēs, cauruļvados ar nelielu ūdens plūsmu vai stāvošā ūdenī, piemēram, dzīvokļos, kur reti tiek izmantoti krāni vai dušas, cauruļvadu dušu, krānu vai tvertņu, tai skaitā boileru, virsmu organiskajā aplikumā, nosēdumos, mazgāšanas iekārtās, izlietņu un vannu aizbāžņos, ūdenssildītājos.

Veselības inspekcija (VI) vērš uzmanību, ka legionella baktēriju vairošanos būtiski veicina organisko vielu klātbūtne ūdenī, slikta ūdens cirkulācija, nepietiekama ūdens attīrīšana un dezinfekcija, kā arī paaugstināta dzelzs koncentrācija, ciets ūdens un mikrobioloģiskais piesārņojums.

Bioloģiskā aplikuma veidošanos uz ūdensvadu un ūdenstilpņu iekšējām virsmām veicina piesārņojums, neaizsniedzamas vietas, kuras nevar iztīrīt, ūdens stagnācija - zems spiediens, akli cauruļu gali vai piedēkļi, liels ūdens apjoms -, negludas virsmas, karstā ūdens temperatūra zem +50 grādiem pēc celsija, korozija un citi faktori.

Kā ziņots, valdība lēma no 2022.gada 1.oktobra līdz 2023.gada 30.aprīlim dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir tiesības nepiemērot minimālo pastāvīgi nodrošināmo karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa +55 grādiem pēc celsija. Lēmumu pieņem mājas pārvaldnieks vai dzīvojamās mājas īpašnieki, ievērojot karstā ūdens sistēmas īpatnības un iedzīvotāju paradumus.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu