P, 30.01.2023.

Kā caur Latviju centās Krievijā ievest ieroču rūpniecībai noderīgu iekārtu

Kā caur Latviju centās Krievijā ievest ieroču rūpniecībai noderīgu iekārtu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments
Ierocis. Ilustratīvs attēls
Ierocis. Ilustratīvs attēls Foto: Pixabay

ASV oktobrī paziņoja par apsūdzībām trim Latvijas pilsoņiem par centieniem nogādāt Krievijā ļoti precīzu slīpēšanas iekārtu, ko iespējams izmantot arī militārai rūpniecībai. Līdz Latvijai atvesto iekārtu 2019.gada nogalē iesaistītie mēģināja dabūt pāri robežai, iesniedzot viltotus dokumentus par iekārtas tehniskajiem parametriem, liecina LTV raidījuma “de facto” rīcībā esoša informācija, ko apstiprināja Ārlietu ministrijā.

Šai slīpmašīnai nevajadzēja licenci nogādāšanai Eiropas Savienībā, bet to nedrīkstēja pārvest uz Krieviju, jo to var izmantot arī ieroču izgatavošanai, tajā skaitā atomieroču.

ASV sazvērestībā vaino Latvijas pilsoņus Ēriku Mamonovu un Vadimu Anaņiču, kuri pārstāvēja Latvijas kompāniju “CNCWeld”, kā arī Jāni Užbali. Tagad pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna lēmuma prokurors Mārcis Viļums kārto trijotnes izdošanu tiesāšanai ASV, kur viņiem draud bargi cietumsodi.

“Attiecībā uz visām trim personām ir pieņemti lēmumi par izdošanu ASV.

Viens ir piekritis šai izdošanai, divas personas ir izmantojušas savas tiesības pārsūdzēt, un ir pārsūdzējušas Augstākajā tiesā,” saka Latvijas Republikas prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Oficiāli neapstiprināta informācija liecina, ka apsūdzētie esot mēģinājuši Krievijā nogādāt kādu no Konektikutā bāzētā ražotāja “Moore Tool” slīpmašīnām. Aptuveni 800 tūkstošus ASV dolāru vērtā iekārta it kā tika nopirkta Latvijas uzņēmuma lietošanai. Tā tika atvesta līdz noliktavai pie Rīgas ostas. Taču tā arī netika izpakota. 2019.gada rudenī Latvijā sāka kārtot papīrus tās tālākam eksportam uz Krieviju.

Kā nosūtītājs parādījās Igaunijas firma “BY Trade”, savukārt kā saņēmējs - Krievijas uzņēmums “Neptun Co Ltd”. Šī Krievijas firma nodarbojas ar tehnikas importu-eksportu, un savā mājaslapā atzīmē, ka ir tirdzniecības pārstāvis Sanktpēterburgas “Zinātniskās ražošanas apvienībai Speciālie materiāli”. Tas ir plaša spektra bruņojuma ražotājs, kura galvenie klienti ir Krievijas Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas, Federālais drošības dienests, uzņēmums “Rosatom”. Pirms dažiem gadiem “Speciālo materiālu” ģenerāldirektoram Vladimirs Putins pat piesprauda medaļu par militārajiem nopelniem.

Nevar izslēgt, ka ASV slīpmašīna 2019.gadā varēja nonākt tieši Krievijas bruņojuma industrijas lietošanā.

2019.gada rudenī Jānis Užbalis kā iekārtas transportētājs vērsās Ārlietu ministrijā, lai saņemtu atzinumu par iekārtas pārvietošanu uz Krieviju, vedot cauri Igaunijai. Ministrijas paspārnē darbojas speciāla komiteja, ar kuru ir jāsaskaņo stratēģisku preču imports un eksports. Un tad blēdība arī atklājusies.

Užbalis iesniedza ministrijas stratēģiskās nozīmes preču eksporta kontroles nodaļā slīpmašīnas tehnisko aprakstu. Tas liecināja, ka nekādu īpašo atļauju nevajag. Taču redzot, ka ASV ražotāja “Moore Tool” mājaslapā iekārtas dati atšķiras, ministrija pieprasīja apliecinājumu no ASV ražotāja.

Užbaļa kompānija iesniedza “Moore Tool” darbinieces parakstītu dokumentu, ka viss atbilst. Bet tas izrādījās viltojums. Par to ministrijai pavēstīja cits ASV ražotnes darbinieks, ar ko ministrija sazinājās pa tiešo.

Ministrija secināja, ka slīpmašīna tomēr ir divējāda lietojuma prece. “Šādas iekārtas eksportam nepieciešama licence. Par šo faktu tika informēta Muitas pārvalde, kas veica risku mazinošus pasākumus un izveidoja riska profilu šai iekārtai. Latvijas kompānija tika informēta, ka eksportam ir jāsaņem Igaunijas eksporta licence, jo eksportētājs ir Igaunijas kompānija,” LTV raidījumam atbildēja ministrijā.

2019.gada decembrī Rīgas ostas muitas punktā transportētājs centās noformēt dokumentus slīpēšanas iekārtas pārvešanai uz Igauniju. Taču muita neļāva to darīt un kravu aizturēja. Izmeklēšanu sāka gan Latvijā, gan ASV.

Užbalim aizturēšana trīs gadus pēc notikuma šā gada oktobrī bija pārsteigums. Pirms tam viņš divas reizes bija aicināts sniegt liecības.

“Man bija no Krievijas puses pieteikums viņu [slīpmašīnu] no Latvijas vest uz Krieviju.

Par to, kas notika Amerikā, es vispār neko nezinu. Es to izlasīju tikai tad, kad man apsūdzību iedeva. Pēc tiem datiem visiem mēs sapratām, ka viņu vest uz Krieviju nevar, ka viņai ir jātaisa atļauja. Mēs viņu nolēmām pārvest uz Igauniju, jo pārdevējs bija Igaunijas uzņēmums. Lai igauņi tad paši kārto tās atļaujas un paši transportē uz Krieviju prom,” “de facto” sazvanīts, stāstīja Užbalis.

Uz jautājumu par viltoto dokumentu, viņš skaidro, ka iesniedzis ministrijā to informāciju, ko viņam piegādājis pasūtītājs – igauņu uzņēmums. “Es jau viņu ne pirku, ne pārdevu. Līdz ar to par tiem datiem, kas tur viņai tehniskie ir, es jau neko nezināju. Priekš manis viss, ko es redzēju, tā ir liela kaste, kurā kaut kas ir iepakots, ar sensoriem, lai viņu uzmanīgi vestu.”

Užbalis nekomentē, vai pārsūdzējis prokuratūras lēmumu par izdošanu ASV. Taču no Augstākās tiesas atsūtītajiem iniciāļiem noprotams, ka sūdzību iesniedzis gan viņš, gan apsūdzētais Anaņičs.

Piedrujas ielā reģistrētā firma “CNCWeld”, par kuras patieso labuma guvēju tagad noformēts Anaņičs, bet iepriekš īpašnieks bija Mamonovs, par slīpmašīnas darījumu runāt negribēja.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu