2019.gada decembrī Rīgas ostas muitas punktā transportētājs centās noformēt dokumentus slīpēšanas iekārtas pārvešanai uz Igauniju. Taču muita neļāva to darīt un kravu aizturēja. Izmeklēšanu sāka gan Latvijā, gan ASV.
Užbalim aizturēšana trīs gadus pēc notikuma šā gada oktobrī bija pārsteigums. Pirms tam viņš divas reizes bija aicināts sniegt liecības.
“Man bija no Krievijas puses pieteikums viņu [slīpmašīnu] no Latvijas vest uz Krieviju.
Par to, kas notika Amerikā, es vispār neko nezinu. Es to izlasīju tikai tad, kad man apsūdzību iedeva. Pēc tiem datiem visiem mēs sapratām, ka viņu vest uz Krieviju nevar, ka viņai ir jātaisa atļauja. Mēs viņu nolēmām pārvest uz Igauniju, jo pārdevējs bija Igaunijas uzņēmums. Lai igauņi tad paši kārto tās atļaujas un paši transportē uz Krieviju prom,” “de facto” sazvanīts, stāstīja Užbalis.
Uz jautājumu par viltoto dokumentu, viņš skaidro, ka iesniedzis ministrijā to informāciju, ko viņam piegādājis pasūtītājs – igauņu uzņēmums. “Es jau viņu ne pirku, ne pārdevu. Līdz ar to par tiem datiem, kas tur viņai tehniskie ir, es jau neko nezināju. Priekš manis viss, ko es redzēju, tā ir liela kaste, kurā kaut kas ir iepakots, ar sensoriem, lai viņu uzmanīgi vestu.”
Užbalis nekomentē, vai pārsūdzējis prokuratūras lēmumu par izdošanu ASV. Taču no Augstākās tiesas atsūtītajiem iniciāļiem noprotams, ka sūdzību iesniedzis gan viņš, gan apsūdzētais Anaņičs.
Piedrujas ielā reģistrētā firma “CNCWeld”, par kuras patieso labuma guvēju tagad noformēts Anaņičs, bet iepriekš īpašnieks bija Mamonovs, par slīpmašīnas darījumu runāt negribēja.