Pk, 27.01.2023.

Politiķi, kuri balsoja pret Krievijas atzīšanu par terorista atbalstītāju, saņēmuši Kremļa naudu

Politiķi, kuri balsoja pret Krievijas atzīšanu par terorista atbalstītāju, saņēmuši Kremļa naudu
Facebook LinkedIn Draugiem Twitter
Comments 18
Foto: Zane Bitere / LETA

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlaments (EP) atzina Krieviju par terorisma atbalstītāju. Aptuveni simts deputātu, kas balsoja pret vai atturējās, sevi iezīmējuši kā kara noziedznieka Vladimira Putina režīma aģentiem Eiropā. To starpā ir Latvijas pārstāve Tatjana Ždanoka. Raidījums "Nekā personīga" skaidro, kā prokremliskie EP deputāti ilgstoši saņēmuši labumus un naudu no Kremļa.

Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija Krieviju oficiāli atzinušas par terorisma atbalstītāju. ASV kongresā tādu rezolūciju atbalstījusi gan Pārstāvju palāta, gan Senāts. Tomēr prezidents Džo Baidens Krieviju vēl neizolē tādā līmenī kā citas par teroristu atbalstītājiem atzītas valstis: Sīriju, Irānu, Ziemeļkoreju un Kubu.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments ar lielu balsu pārsvaru pieņēma rezolūciju, kurā atzina Krieviju par terorismu atbalstošu valsti. Dokumenta autori neslēpa, ka tā mērķis ir pamudināt tāpat rīkoties arī ASV.

Kamēr Eiropas Parlaments balsoja, Krievija pa Ukrainas pilsētām un elektrostacijām raidīja 70 raķetes. Tas viens no masīvākajiem raķešu uzbrukumiem visa kara laikā.

Eiropas Parlamenta mājas lapa piedzīvoja kiberuzbrukumu.

Balsojums bija simbolisks, bez juridiskām sekām. Pašlaik Eiropas Savienība nevar teroristu sarakstā iekļaut veselu valsti. Eiropas Parlaments gan tagad aicina dalībvalstis vienoties un piešķirt tādas pilnvaras. Kamēr tās nav, Eiropa turpina Krieviju izolēt ar sankcijām, nu jau gatavojot devīto sankciju paketi.

"Fakts, ka tas tika pieņemts, ir būtisks solis tajā ziņā, ka tas ir spiediens uz Eiropas valdībām.

Tas ļauj 9. sankciju paketi veidot daudz stingrāk attiecībā, piemēram, uz Eiropas satelītu izmantošanu Krievijas mediju izbeigšanai, ko viņi izmanto pēc līgumattiecībām.

Tas parāda Eiropas Savienības vairākuma nostāju, kam būs sekas, manuprāt, uz Eiropas speciālā tribunāla veidošanu par Krievijas noziegumiem karā. Jo tā ir valsts, kas sponsorē terorismu un tam ir zināmas sekas," norāda Eiropas Parlamenta prezidija loceklis Roberts Zīle.

No 705 eiroparlamentāriešiem par terorisma zīmoga uzlikšanu Krievijai nobalsoja 494. Pret bija 58 un 44 atturējās.

Kā rāda citi tās pašas dienas balsojumi, vēl vismaz 30 deputāti todien bija darbā, bet šajā balsojumā nepiedalījās, piemēram, visi 12 ungāru valdošās partijas "Fidesz" pārstāvji. Balsojumā neparādās arī Latviju pārstāvošās deputātes Sandras Kalnietes vārds. Viņa raidījumam skaidroja, ka tā ir kļūda, kas šobrīd tiek labota.

Nebalsoja arī Nils Ušakovs, kurš tobrīd atradās Latvijā, tiesas sēdē, kurā viņš ir apsūdzēts par slēptas videonovērošanas ierīces glabāšanu savā kabinetā Rīgas domē. Uz vienu tiesas sēdi šovasar viņš neieradās, to pamatojot ar darbu Eiropas parlamentā. Tiesnese tādu attaisnojumu neatzina par pietiekamu, lai neierastos uz tiesu.

"Atbilstoši tiesneses norādītajam Eiropas Parlaments ir darbs, bet darbs jāpakļauj tiesas grafikam, jo tiesvedība ir sabiedriski nozīmīgāks apstāklis par darbu. Kavējums, par kuru jūs jautājat, ir bijis vienīgais no manas puses. Tā kā tas bija pašā tiesas procesa sākumā pirms tiesa sniedza savu norādījumu, tiesa izņēmuma kārtā to atzina par attaisnotu," skaidro Ušakovs.

No Latvijas deputātiem EP pret rezolūciju balsoja tikai viens cilvēks - "Latvijas Krievu savienības pārstāve" Tatjana Ždanoka. Uz raidījuma telefona zvaniem viņa šonedēļ neatbildēja.

Ždanoka bija vienīgā no Baltijas, kas balsoja "pret". Igaunijas Centra partijas politiķe Jana Tūma un Lietuvas populistiskās Zemnieku un zaļo apvienības pārstāvis Stasis Jakeļūnas arī izcēlās, izvēloties atturēties.

Šajā pavasarī Ždanoku izmeta no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kurā viņa līdz tam EP oficiāli darbojās. Tas notika tādēļ, ka viņa balsoja pret rezolūciju, ar ko nosodīja Krievijas sākto karu Ukrainā. Tā tobrīd rīkojās tikai 13 deputāti visā parlamentā. Tagad pret Krievijas atzīšanu par teroristu valsti balsoja četrreiz vairāk deputātu.

Lielākā daļa deputātu, kas balsoja pret, nāk no dažām grupām. Labēji radikālās "Identitātes un demokrātijas" un kreisās "Progresīvās sociālistu un demokrātu alianses" biedri sašķēlās, un to mazākā daļa balsoja Krievijai par labu. Savukārt komunistu un eiroskeptiķu grupā "Kreisie" tādu bija vairākums.

"Rezolūcijas teksta tapšanā un arī balsojumos varēja redzēt, kādas tās cīņas ir. Tur ir galēji kreisie un galēji labējie, kuriem ir Krievijas saites, tas ir redzams daudzos citos balsojumos. Zīmīgi, ka arī Eiropas zaļie ierosināja vienu priekšlikumu, kas bija ārkārtīgi būtiski un kurš knapi, knapi tika nobalsots pozitīvā veidā, atstājot vārdus, ka Krievija kā valsts sponsorē terorismu. Tur bija priekšlikums svītrot šo vārdu "valsts", kas nozīmētu, ka kaut kādi indivīdi sponsorē terorismu.

Nevar izslēgt, ka tas, kas ir zināms par, piemēram, par Francijas Marinas Lepenas partijas aizņemšanos no Krievijas bankām savā laikā, un to mēs redzam joprojām daudzos gadījumos balsojumos.

Bet rodas arī jautājums, kāpēc Francijā joprojām nav mainīts likums. Tas Latvijā nav iedomājams, ka kāda politiska partija varētu legāli aizņemties no citas valsts bankām naudu," norāda Zīle.

Pret balsoja 17 deputāti no Marinas Lepenas "Francijas Nacionālā frontes". Šī politiķe līdz šim gadam neslēpa savas saites ar Kremli, tiekoties ar Vladimiru Putinu un saņemot aizdevumu no tagad likvidētas Krievijas bankas.

Tagad aizdevums cedēts krievu militārās nozares uzņēmumam "Aviazapchast".

Pret balsoja arī septiņi deputāti no atklāti prokremliskās Vācijas partijas "Alternatīva Vācijai", kā arī divi vācu sociāldemokrāti no kanclera Olafa Šolca partijas. Mediju pētījumi atklājuši, ka šie vācu politiķi saņēmuši labumus no Krievijas.

Piemēram, 2017. gadā "Alternatīvās Vācijas" pārstāvjiem, arī eiroparlamentāriešiem, krievi uzsaukuši lidojumu uz Maskavu privātā lidmašīnā.

Šie franču un vācu politiķi bija arī starp tiem, kuri devās uz Donbasu un Krimu, lai novērotu tur notiekošās vēlēšanas. Līdzīgu funkciju pildīja eiroparlamentārieši no Austrijas un Beļģijas. Arī Ždanoka, kas it kā novēroja Krimas referendumu par pievienošanos Krievija, tādā veidā pasaules acīs to mēģinot padarīt legālu.

Tajā pašā gadā Ždanokas dibinātā biedrība "Latvijas Cilvēktiesību komiteja" no Kremļa paspārnē esoša fonda saņēma 94 tūkstošus eiro. Ziedojumus no Krievijas budžeta naudas organizācija saņēma arī turpmāk - vairāk nekā 400 tūkstošus eiro.

Tieši pēc Krimas aneksijas Lepenas "Nacionālā fronte" saņēma jau pieminēto 9,5 miljonu aizdevumu no krievu bankas, bet pati Marina Lepena saņēma 2,5 miljonu eiro aizdevumu no uzņēmuma, kas pieder krievu spiegam.

Rietumu politiķu klātbūtni Krievijas mediji pasniedza kā pierādījumu tam, ka tai joprojām ir draugi un ietekme Eiropā.

Līdzīgu pakalpojumu šie politiķi sniedza, viesojoties Sīrijā un demonstrējot atbalstu Asada režīmam. Šīs partijas jau pēc kara sākuma 2014. gadā ar Putina "Vienoto Krieviju" noslēdza sadarbības līgumus.

"Es neesmu pārliecināts, ka viņi nesaprot, kas patiesībā ir Krievija. Es arī neticu, ka viņi ir tik naivi.

Es ceru, ka viņi mainīs šo pozīciju, jo visa Eiropa atbalsta Ukrainu, visa pasaule atbalsta Ukrainu. Visas valstis saprot, ka Krievija atkārto visus noziegumus, kas tika paveikti padomju laikā," uzskata Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

"Viņi joprojām mēģina šķelt Eiropu, ziema būs izšķiroša [un parādīs], cik augsts būs rietumeiropiešu sāpju slieksnis, jo pašlaik viņi to vēl pacieš," pauž Zīle.

Čehijā un Vācijā Kremli atbalstošajām partijām jau izdevies organizēt plašus protestus. Treniņu tam viņi ieguva pandēmijas laikā, kad izplatīja sazvērestības teorijas par Covid-19 rašanos un vakcīnām.

Tas ir kopīgs teju visiem politiskajiem spēkiem, kas pagājušajā nedēļā neatbalstīja Eiroparlamenta rezolūciju.

Piemēram, deputāts no Lietuvas, kurš atturējās nosaukt Krieviju par teroristu, stāsta, kā pandēmija ir Bila Geitsa orķestrēta.

"Es saku - kāds tad ir jūsu plāns? Un tad vienmēr klusē - klusē Orbāna ungāri, klusē AFD. Es nevaru teikt, ka es ar viņiem visiem būtu runājusi, bet šīs ir tādas ievērojamākās deputātu grupas, kuras kaut ko sava skaita ziņā nozīmē. Viņiem nav plāna, kā izbeigt.

Bet viņi acīmredzot jūtas Krievijai parādā par kaut ko - mēs varam minēt par ko. Tāpēc viņi mēģina utopiskus risinājumus piedāvāt, kas nedarbojas," pauž EP deputāte Inese Vaidere.

Savulaik Latvijas Saeima plānoja Eiropas Parlamenta vēlēšanās ieviest tādus pašus ierobežojumus kā vietējās vēlēšanās, proti, ka tajās nevarētu piedalīties cilvēki, kas aktīvi darbojušies pret Latvijas neatkarību. Normu uz Eiropas vēlēšanām neattiecināja, vadoties pēc starptautiskas tiesvedības. Ždanoka Eiropas tiesā apstrīdēja arī vietējos ierobežojumus, bet zaudēja.

Ukraina aicinājusi Eiropu devītajā sankciju paketē īpaši vērsties pret Krievijas ieroču ražotājiem, vēl vairāk ierobežojot tiem piekļuvi Rietumu tehnoloģijām.

Zināms, ka Eiropas Komisija vēlas ieviest globālus cenu griestus Krievijas naftas produktiem.

Tēmas
Aktuālais šodien
Jaunākās ziņas
Svarīgākais
Uz augšu